Liepājas cietums ir viens no mazākajiem Latvijā – tajā ir vieta aptuveni 140 ieslodzītajiem. Tomēr finansējuma trūkums, apšaubāma pārvaldība un darbinieku attieksme ir radījuši situāciju, kurā iestāde vairāk līdzinās pašplūsmā atstātai struktūrai, nevis organizētai sodu izpildes institūcijai.
Pašlaik tiek būvēts jauns, mūsdienīgs cietums, kas aizstās šo iestādi. Tāpēc esošā cietuma finansējums ir samazināts, jo valsts līdzekļi tiek novirzīti jaunajai būvei. Šāda situācija ir pārsteidzoša, jo, piemēram, pirms Brasas un Šķirotavas cietumu slēgšanas tajos tika ieguldīti ievērojami līdzekļi remontos, bet Liepājas cietums šādu attieksmi nav piedzīvojis.
Joprojām paliek jautājums – vai jaunā cietuma vadība atkārtos iepriekšējo kļūdas? Iepriekšējā priekšniece Gita Rozentāle, pārņemot vadību, turpināja sava priekšgājēja Raita Žvagiņa, metodes, nevis ieviesa jaunus standartus. Ir cerība, ka nākamais priekšnieks spēs atteikties no šīm tradīcijām un uzlabot pārvaldību.
Ikdienas apstākļi – ēdiens un medicīniskā aprūpe
Salīdzinot ar līdzīga izmēra cietumu Olainē, Liepājas cietuma ēdiena kvalitāte ir krietni sliktāka. Maltītes bieži ir slikti sagatavotas, aukstas un ar apšaubāmu produktu kvalitāti.
Medicīniskā aprūpe ir ierobežota – ārstu apmeklējumi ir reti, un ieslodzītajiem nepieciešamos medikamentus ne vienmēr izsniedz.
Medicīnas daļas vadītājs Aleksandrs Osipovs – ietekmīgākais cilvēks cietumā?
Liepājas cietumā ir oficiāls vadītājs, taču patiesībā viena no ietekmīgākajām personām ir Medicīnas daļas vadītājs Aleksandrs Osipovs.
Viņš ne tikai kontrolē medicīnisko aprūpi, bet arī aktīvi iesaistās cietuma administratīvajos lēmumos, kas daudzos gadījumos rada situāciju, kurā viņa viedoklis nosaka vairāk nekā paša priekšnieka norādījumi.
Viņa pieeja darbam kļuva īpaši redzama šā gada 28. februārī, kad ieslodzīto saslimstība cietumā sasniedza kritisko līmeni. Pēc normatīviem šādā situācijā bija jāizsludina karantīna, kas nozīmētu, ka cietumā varētu ierasties Veselības inspekcija un citas uzraugošās iestādes.
Lai izvairītos no šādas uzmanības, Osipovs vienkārši nenāca uz darbu, atstājot situāciju bez risinājuma. Šāda rīcība tikai apliecina, ka viņš jūtas kā patiesais cietuma vadītājs, kurš var atļauties ignorēt pat būtiskus jautājumus.
Šī vienaldzība bija liktenīga arī ieslodzītajam G. Kļavlapam, kurš, atrodoties cietumā, nesaņēma nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Tikai tad, kad viņa veselības stāvoklis bija jau kritisks, viņš tika atbrīvots, taču bija jau par vēlu – neilgi pēc tam viņš nomira. Ja medicīnas daļa, kuru vada Osipovs, būtu savlaicīgi reaģējusi, šādu iznākumu būtu bijis iespējams novērst.
Darbinieku attieksme – sodīšana kā prioritāte
Liepājas cietuma darbinieki nenāk uz darbu ar domu par ieslodzīto resocializāciju vai palīdzību. Tā vietā viņu galvenā nodarbošanās ir atrast jaunus veidus, kā ieslodzītajiem radīt problēmas.
Tiek viltoti protokoli un ziņojumi, lai uzliktu sodus par pārkāpumiem, kas nemaz nav notikuši. Videonovērošanas ieraksti bieži vien pazūd, ja tie var pierādīt, ka ieslodzītais nav vainīgs.
Šāda attieksme rada vidi, kurā nevis tiek uzturēta kārtība un taisnīgums, bet gan mākslīgi radītas problēmas.
Raimonds Smiltnieks: inscenēto pārkāpumu meistars
Bijušais Drošības daļas priekšnieks Raimonds Smiltnieks gadiem ilgi bija zināms kā paraugdarbinieks, kurš spējis izcili cīnīties pret nelikumībām. Taču vēlāk izrādījās, ka liela daļa viņa "atklāto pārkāpumu" bija inscenēti.
Viens no zināmākajiem gadījumiem bija manipulācijas ar mobilajiem telefoniem. Smiltnieks zvanīja no konfiscētajiem telefoniem uz Rīgas Centrālcietumu, uzdodoties par ieslodzīto, un lūdza nosūtīt mobilos telefonus uz Liepājas cietumu. Kad telefoni tika nogādāti, viņš organizēja kratīšanu un "atklāja" tos, radot priekšniecībā iespaidu, ka aktīvi cīnās ar nelikumībām.
Šāda taktika ļāva viņam uzrādīt izcilus darba rezultātus, taču, kad viņa pārkāpumi kļuva pārāk uzkrītoši, karjera beidzās ar tiesas spriedumu par braukšanu dzērumā.
Bijušā priekšnieka Žvagiņa ietekme joprojām saglabājas
Lai gan bijašais cietuma priekšnieks Žvagiņš formāli vairs nestrādā, viņa vadības stils joprojām ietekmē iestādi.
Vadošie amati tiek uzticēti cilvēkiem, kas turpina viņa pārvaldības metodes. Lēmumi par ieslodzīto sodīšanu bieži tiek pieņemti nevis pēc objektīviem kritērijiem, bet pēc darbinieku subjektīvā vērtējuma.
Jaunais cietums būs iespēja sākt no jauna, bet tikai tad, ja vadībā nenonāks cilvēki, kas turpinās tās pašas kļūdas.
Ja Tev ir informācija par Liepājas cietuma situāciju, sazinies ar mums [email protected]! Konfidencialitāte un rīcība garantēta.