Liepājas prokurors pieņem Zaharjinam un Segalam labvēlīgu lēmumu, atceļ abiem aizdomās turamā statusu
PIETIEK14.01.2014.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Bijušie uzņēmuma Liepājas metalurgs saimnieki Sergejs Zaharjins un Iļja Segals saņēmuši lielisku gadumijas dāvanu no Liepājas prokuratūras prokurora Ulda Kursinska, - abiem ir atcelts aizdomās turamā statuss maksātnespējīgā uzņēmuma kriminālprocesā, kas bija sākts pēc trešā lielā akcionāra Kirova Lipmana iesnieguma. Viņam savukārt ar tā paša prokurora lēmumu atcelts cietušā statuss šajā krimināllietā.
"Jā, es pieņēmu šādu lēmumu [par cietušā statusa atcelšanu Lipmanam]. Pieņēmu arī lēmumu par aizdomās turēto statusa atcelšanu [Zaharjinam un Segalam]," - tā Kursinskis otrdien apstiprināja Pietiek. Pēc neoficiālām ziņām, šis Kursinska lēmums radījis pārsteigumu Ģenerālprokuratūrā, kas jau bija devusi neformālu akceptu kriminālvajāšanas sākšanai pret abiem bijušajiem uzņēmuma saimniekiem.
Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē kriminālprocess bija sākts par Liepājas metalurga amatpersonu iespējamu noziedzīgu rīcību, piesavinoties uzņēmuma naudas līdzekļus un aktīvus. Kriminālprocess tika sākts 2012. gada 21. augustā, un tā ietvaros tiek pārbaudīta informācija par iespējamu Liepājas metalurga vadības noziedzīgu rīcību ilgstošā laika posmā – jau kopš 2003. gada.
Ekonomikas policijas rīcībā bija nonākusi apjomīga pārbaudāma informācija, kas saistīta ar dažāda veida finanšu plūsmām un darījumiem, kas nav nākuši par labu pašam uzņēmumam, taču bagātinājuši Liepājas metalurgu kontrolējošās akcionāru grupas pārstāvjus un tiem pietuvinātas personas.
Viens no līdzekļu „izpumpēšanas” veidiem bijis nesamērīga atalgojuma noteikšana uzņēmuma vadības pārstāvjiem. Tāpat ievērojami līdzekļi „izpumpēti”, izmantojot metāllūžņu iegādes shēmu: tie Kazahstānā un Krievijā pirkti kāda Lielbritānijā reģistrēta uzņēmuma vārdā, savukārt no šī uzņēmuma tos jau iegādājies Liepājas metalurgs, taču jau par būtiski augstākām cenām.
Šī starpība tad arī palikusi Lielbritānijā reģistrētā uzņēmuma rīcībā, kurš pēc tam tos - saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem līdz 3,5 miljoniem latu gadā - pārskaitījis Latvijas uzņēmuma īstajiem saimniekiem, savukārt pats Liepājas metalurgs šo iespējamo peļņu nav saņēmis. Tāpat, kā liecina policijas rīcībā nonākusī informācija, dažādas finansiālās shēmas, izmantojot ārzonas kompānijas, īstenotas, arī realizējot gatavo Liepājas metalurga produkciju.
Taču, kā izrādās, jau vairāk nekā četrus mēnešus Ekonomikas policija nekādas izmeklēšanas darbības šajā kriminālprocesā neveic. Iemesls - kriminālprocesa materiāli jau kopš pagājušā gada atrodas "pārbaudē" Kurzemes tiesas apgabala prokuratūrā, un prokuratūra pagaidām nesniedz nekādus skaidrojumus, ar ko skaidrojama tik ilgstoša iepazīšanās ar viena kriminālprocesa materiāliem.
Nu pagājušā gada decembra beigās Liepājas prokuratūras prokurors Kursinskis šī kriminālprocesa ietvaros pieņēmis lēmumu gan par aizdomās turamā statusa atcelšanu Zaharjinam un Segalam, gan par cietušā statusa atcelšanu Lipmanam.
Kursinska lēmumā, kas nonācis Pietiek rīcībā, norādīts, ka 2012. gada augustā saņemts Lipmana pilnvarotās personas iesniegums, kurā minēts, ka kopš 2004. gada par Zaharjina vērtspapīru konta uzturēšanu 700 latu mēnesī maksā AS Liepājas metalurgs un tādā veidā Zaharjins kopš 2004. gada faktiski piesavinājies uzņēmuma naudu 64 924 latu apmērā, radot zaudējumus Liepājas metalurgam un akcionāriem.
Pēc šī iesnieguma saņemšanas 2012.gada 21.augustā Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess par AS Liepājas metalurgs amatpersonu iespējami pretlikumīgo rīcību laika posmā no 2003. gada 24. septembra līdz 2012. gada 15. augustam, piesavinoties uzņēmuma naudas līdzekļus un citus sabiedrības aktīvus.
Taču, kā savā lēmumā atzinis prokurors Kursinskis, viņš neesot konstatējis, ka uzņēmumam un tā akcionāriem varētu rasties kaitējums no tā, ka uzņēmums vienam no tā akcionāriem no uzņēmuma līdzekļiem apmaksā viņa personiskās vajadzības - šajā gadījumā personiskā vērtspapīru konta uzturēšanu.
"Kirovs Lipmans par cietušo atzīts jau 2012. gada 28. augustā. Lēmumā norādīts, ka K. Lipmanim nodarīts mantisks kaitējums. Uz lēmuma pieņemšanas brīdi vienīgā iespējamā nodarītā mantiskā kaitējuma summa bija AS Liepājas metalurgs veiktā samaksā par S. Zaharjina vērtspapīru konta uzturēšanu. Šāda kaitējuma nodarīšana pirmstiesas izmeklēšanā neapstiprinājās," savā lēmumā norāda Kursinskis.
Prokurors uzskatot, ka lēmums atzīt Lipmanu par cietušos līdz ar to esot "pieņemts pārsteidzīgi, nepārliecinoties par to, vai kaitējums ir vai nav nodarīts. Arī uz patreizējo brīdi - vairāk nekā gada laikā pēc 2012. gada 28. augusta lēmuma par atzīšanu par cietušo pieņemšanas - kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā vēl nav iegūti nekādi objektīvi pierādījumi tam, ka noziedzīga nodarījuma rezultātā K. Lipmanam būtu nodarīts kaitējums".
Līdz ar to 2012.gada 28.augusta lēmums par Kirova Lipmana atzīšanu par cietušo atceļams kā priekšlaicīgs, pārsteidzīgs un nepamatots, uzskata Kursinskis. Ar līdzīgu loģiku un pamatojumu atcelts arī aizdomās turamā statuss bijušajiem Liepājas metalurga vadītājiem un faktiskajiem saimniekiem Zaharjinam un Segalam.
Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, šis prokurors ir tas pats, kas iepriekš pieņēmis lēmumu izbeigt kriminālprocesu, kurš 2012. gadā bija sākts par Liepājas metalurga meitasuzņēmuma Liepājas Osta LM „iespējami nelikumīgām darbībām ar muitas uzraudzībā esošo preci - metāllūžņiem, kas veiktas Liepājas speciālajā ekonomiskajā zonā”. Kriminālprocess pērn tika paklusām izbeigts tikai divas nedēļas pēc tam, kad Muitas kriminālpārvalde to nosūtīja prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.