Lietuvas pasniedzējs: jūsu izglītības ministre melo, te ir atspēkojums ar faktiem
Imants Liepiņš25.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nē, Lietuvā jaunajiem žurnālistiem un juristiem nav vispirms jāapgūst kāda cita profesija, lai tikai pēc tam divu gadu laikā varētu iegūt izglītību savā izvēlētajā specialitātē — tas ir pilnīgs “feiks”, norāda Viļņas Universitātes lektors.
Šī mēneša sākumā Latvijas izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) intervijā Neatkarīgajai, cenšoties pamatot ideju atrisināt pedagogu trūkumu ar viengadīgas programmas palīdzību, tajā “pārmācot” par skolotājiem citu specialitāšu absolventus, izteicās šādi:
“Sākot ar 2020. gadu, būs iespēja apgūt pedagoga kvalifikāciju viengadīgajā programmā. [...] Līdzīga sistēma darbojas daudzviet pasaulē, Lietuvā žurnālistiem ir jāstudē, piemēram, ekonomika, sporta zinātne, pedagoģija vai cita nozare, un tikai maģistra studijās viņš iegūst žurnālista specialitāti. Tāpat Lietuvā ir ar juristiem.”
Uz to Viļņas Universitātes Komunikāciju fakultātes lektors un pieredzējušais žurnālists Viktors Denisenko, kura zinātniskā darba centrā ir dažādu propagandas brīnumu un viltus ziņu izplatības analīze un kurš regulāri ierodas Rīgā uz NATO StratCom un citām konferencēm, atbildēja vienā vārdā: “Fake!”
V. Denisenko norādīja uz Viļņas universitātes mājaslapu, kur ikvienam redzama bakalaura programma žurnālistikā, no kuras izriet: jau no pirmā kursa tiek apgūta pamatīga, klasiska izglītība ar vienlīdz spēcīgu teoriju un praktiskajām nodarbībām, nevis gada vai divu garumā “kaut kas” pēc citas izglītības iegūšanas.
Tā pirmajā kursā topošajiem žurnālistiem jāapgūst komunikācijas teorija un ētika, ekonomikas teorija, ziņu izklāsts un stils, mūsdienu ziņu žurnālistika, audiovizuālie mediji, rakstošās žurnālistikas stili, balss treniņi un retorika. No otrā kursa interneta mediju žurnālistikai, interviju tehnikai, propagandas atpazīšanai utt. katru gadu klāt nāk profesionālā prakse, tālāk trešajā kursā tiek apgūta žurnālistikas vēsture, politikas un ekonomikas žurnālistika, sporta un radiožurnālistika, op-ed publicistika, pasaules literatūra un mediji, fotožurnālistika, komunikācijas psiholoģija un citi priekšmeti, uz ceturto kursu atstājot ārzemju ziņas, scenārijus un režisūru, kā arī reklāmas biznesa pamatu apgūšanu.
“Juristu bakalaura programma veidota līdzīgi,” piebilst V. Denisenko. “Savukārt žurnālistikas maģistra programmā uzsvars ir uz analītisko žurnālistiku. Tā kā tam nav nekāda saistība ar to, ko apgalvo tā jūsu ministre.”
Šuplinskas intervija:
Viļņas Universitātes bakalaura programma žurnālistiem:
http://www.kf.vu.lt/dokumentai/Studiju%20programos/Bakalauro/2019_ŽB_NL_svetainei_20190418.pdf
V. Denisenko “Fundamentālie problemātiskie Baltijas valstu attēlojuma aspekti Krievijas medijos”: https://www.academia.edu/9886980/The_Fundamental_Problematic_Aspects_of_the_Baltic_States_Image_in_the_Russian_Media
V. Denisenko “Krievijas propaganda — primitīva, bet efektīva”:
https://www.stopfake.org/en/opinion-new-russian-propaganda-primitive-but-effective/
V. Denisenko “Reģionālās un nacionālās drošības diskurss vietējos krievvalodīgajos medijos”: https://www.academia.edu/39510854/Regional_and_national_security_discourse_in_the_local_Russian_media_in_Lithuania
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
