Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valdībā nav vienprātības par nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadības lēmumu jaunās lidmašīnas par aptuveni 1,57 miljardiem ASV dolāru (898 miljoniem latu) iepirkt no Kanādas ražotāja Bombardier, un avoti valdībā Pietiek  neoficiāli pieļauj, ka pirms desmit dienām parakstītais nodomu protokols var nenovest pie iepirkuma līguma noslēgšanas.

Premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) par šo airBaltic vadības lēmumu uzzinājis tikai nākamajā rītā pēc nodomu protokola parakstīšanas, bet bezpartejiskais satiksmes ministrs Aivis Ronis par Bombardier pēdējā brīža piedāvājumu ticis informēts tikai četras dienas iepriekš. Līdz pēdējam brīdim kā vienīgie reālie pretendenti figurēja amerikāņu Boeing un franču Airbus, kuru intereses sarunās ar Latvijas amatpersonām vairāku mēnešu garumā lobēja arī šo valstu valdības. Pietiek zināms, ka pēc Airbus zaudējuma airBaltic iepirkumā franču puse nobremzējusi Dombrovska  plānotās vizītes saskaņošanu šajā valstī.

Noprotams, ka politiskās amatpersonas sev "sasējušas rokas", jo visā iepirkuma gaitā uzsvērušas, ka lēmumu pieņems airBaltic vadība, līdz ar to pat neformālā līmenī nopietni pārmetumi lidsabiedrības vadītājam Martinam Gausam nav izteikti un iespēja, ka viņš varētu zaudēt amatu, pat netiek apspriesta. Tiesa, Pietiek zināms, ka premjers Dombrovskis, dažas dienas pēc nodomu protokola ar Bombardier parakstīšanas tiekoties ar airBaltic vadību, Gausam uzdevis kritiskus jautājumus par šādu izvēli. Tikmēr satiksmes ministrs Ronis lidsabiedrības vadības lēmumam uzticas un pauž atbalstu.

Neoficiāli zināms, ka otrais labākais piedāvājums bijis ASV ražotājam Boeing, kura lidaparātus pašlaik vairākumā izmanto airBaltic. Izvēloties Bombardier, noteicošā bijusi cena, jo uz visu iepirkuma summu ietaupīti aptuveni 300 miljoni latu, liecina amatpersonu teiktais. Tomēr izskan arī šaubas, cik pamatotas ir aplēses par patiesajām Bombardier izmaksām, jo piedāvātais lidmašīnu modelis vēl pat nav ražošanā, kas nozīmē, ka var ievilkties to piegādes grafiks un ekspluatācijas izdevumi - pārsniegt solītos, Pietiek neoficiāli atzinušas par iepirkumu informēti avoti valdībā.

Galvenās šaubas, kas saistās ar izvēli par labu Bombardier, skar arī kanādiešu ražotāja piedāvātā lidmašīnu modeļa nepiemērotību tālajiem reisiem, kas nozīmē, ka airBaltic ar šādu jauno lidmašīnu floti sev laupītu attīstības iespējas, paliekot reģionāla spēlētāja līmenī. Tas savukārt ir cieši saistīts ar vēl lielākām grūtībām atrast airBaltic stratēģisko investoru, kas ir degoši, ņemot vērā lidsabiedrības finanšu rādītājus. Pēc Valsts kases iekšējā ziņojuma par situāciju lidsabiedrībā, kas iesniegts Finanšu ministrijai, airBaltic darbība ik mēnesi rada aptuveni 3 miljonu latu zaudējumus, un šā gada beigās kopējie zaudējumi tiek prognozēti 36-38 miljonu latu apmērā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

Kanādas vēstnieks Džons Morisons sarunās ar Latvijas amatpersonām solījis, ka kanādieši palīdzēs airBaltic piesaistīt stratēģisko investoru, kas lidsabiedrībā ieguldītu vismaz 50 miljonus eiro, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Informācija, ka Latvijas puse izvirzījusi šādu nosacījumu, lai parakstītais nodomu protokols materializētos reālā iepirkuma līgumā, neoficiāli kļuva zināma no SM  dienesta ziņojuma, kurā atbildīgās amatpersonas informētas par sarunām ar kanādiešiem. Ministrs Ronis konfidenciālas sarunas Pietiek atteicās komentēt.  Nosacījums par stratēģiskā investora piesaisti nav ietverts starp airBaltic un Bombardier parakstītajā nodomu vēstulē, un faktiski kanādieši šai sakarā nav uzņēmušies saistības.

Premjers Dombrovskis dažas dienas pēc nodomu protokola parakstīšanas ar Bombardier tikās ar airBaltic vadību un kompānijas vadītājam Gausam uzdevis kritiskus jautājumus par šādu izvēli, ļaujot saprast, ka valdība ir skeptiska par šo lēmumu, Pietiek apstiprinājuši vairāki sarunas liecinieki. Piemēram, skarts jautājums par Bombardier CS300 jeb "c-series" lidmašīnu nepiemērotību tālajiem reisiem, kas saistīts ar risku, ka airBaltic ar šo iepirkumu apcērp sev izaugsmes iespējas, paliekot reģionālas aviokompānijas līmenī.

Tomēr Latvijas amatpersonas kopš iepirkuma sākuma sarunās ar iespējamo piegādātāju lobijiem bija uzsvērušas, ka lēmumu pieņems airBaltic vadība, nevis politiķi, kuri "neko nesaprot no lidmašīnām", tādēļ par spīti neviennozīmīgajai attieksmei pret Bombardier uzvaru jautājums par Gausa palikšanu amatā pat neformālā līmenī dienaskārtībā neesot parādījies.

Lēmums lidmašīnas iepirkt no Kanādas kompānijas Bombardier, nevis Boeing vai Airbus, kuri attiecīgi pārstāv Latvijai ārpolitiski svarīgus partnerus ASV un Franciju, nesis vismaz īslaicīgu attiecību pasliktināšanos. "Mēs neesam sajūsmā. Attiecības ar divām lielvalstīm ir pabojātas," pāris dienas pēc airBaltic iepirkuma lēmuma paziņošanas Pietiek izteicās kāds augsti stāvošs Latvijas diplomāts.

Satiksmes ministrs Ronis, kuram pagātnē ir ilgstoša diplomātiskā karjera, gan iepirkumā zaudējušo, gan mūsu amatpersonu reakciju dēvē par "nevajadzīgām emocijām", kas neesot būtiskas uz airBaltic nepieciešamā iepirkuma fona. Savu ražotāju lobēšanā airBaltic iepirkumā bija iesaistījusies gan ASV, gan Francijas valdības gan tiešos kontaktos, gan caur valstu vēstniecībām Rīgā. Sevišķi aktīva lobēšanā bijusi Francijas vēstniece Šantāla Puarē, kura uzreiz pēc nodomu protokola parakstīšanas ar kanādiešu Bombardier Latvijas amatpersonām nosūtīja kritisku vēstuli, aizstāvot franču Airbus intereses, kuru piedāvājums tika noraidīts un palika trešais aiz Boeing.

Tas, ka iesaldēta datumu saskaņošana premjera Dombrovska vizītei Francijā, ir šo sarežģījumu pirmā izmērāmā pazīme. Pēc Pietiek avotu stāstītā, Dombrovskis ielūgumu apmeklēt vizītē Franciju bija saņēmis no šīs valsts jaunā valdības vadītāja Žana Marka Ejro, kurš amatā stājās maijā. Tomēr kopš brīža, kad tika paziņots lēmums par lidmašīnu iepirkuma noslēgšanos ne par labu franču Airbus, vizītes grafika saskaņošana apstājusies. Latvijas puse to uztvērusi kā veidu Francijas neapmierinātības paušanai.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...