Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Liksim svešus bērnus mierā

Viesturs Ķerus
11.07.2018.
Komentāri (1)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...

Jūnijs un jūlijs ir laiks, kad gandrīz katru dienu Latvijas Ornitoloģijas biedrība saņem zvanus par šādiem bērniem, ko kāds ir "izglābis", bet tagad gribētu, lai kāds cits par tiem parūpējas. Protams, runa ir par putnu bērniem, bet lietas būtība no tā nemainās - bērns ir atņemts vecākiem, un tagad to nav, kur likt. Zinu, zinu, ka šie cilvēki putniem vēl tikai labu un šādi rīkojas nezināšanas dēļ, bet reizēm, jau n-to līdzīga rakstura zvanu saņemot, pacietība sāk zust.

Tad nu tagad vēlreiz, lai vairotu zināšanu, atgādinu - visbiežāk putnu mazuļiem cilvēku palīdzība nav vajadzīga! Arī tad, ja putnēns vēl nemāk lidot, tam visticamāk nekas nekait un no ligzdas tas nav ne izkritis, ne izmests, ne slims. Putnu mazuļi bieži vien ligzdu atstāj, vēl lidot nemācēdami, visbiežāk - ja tos kāds ir izbiedējis. Šā vai tā pieaugušie putni ar saucieniem sazinās ar mazuli un turpina to barot, un mazulim nav jāsēž ligzdā, lai tas varētu augt, mācīties lidot un galu galā pats par sevi parūpēties.

Tāpēc mans ieteikums, ja nelidojošs putna mazulis ir atrasts un atnests mājās, to nekavējoties nogādāt atpakaļ tur, kur tas tika paņemts. Jo ātrāk to izdarīsiet, jo lielāka iespēja, ka vecāki vēl to atradīs. Pašam ir gadījies no krāsns čakarēt ārā caur skursteni iekritušu erickiņa mazuli, bet turpat aiz loga to sagaidīja vecāki, tikko biju putnu atlaidis.

Tātad skaidrs, ka vecāki savu mazuli tik vienkārši neatstāj, un, protams, nevajag gaidīt, ka pieaugušie putni jauno aiznesīs nagos uz kādu drošāku vietu, tā apliecinot savas rūpes. Tas nav ne iespējams, ne vajadzīgs.

Vēl viena lieta, kas cilvēkus bieži uztrauc - vai putnēnu neapēdīs kaķis. Pirmkārt (un šeit es beidzu vilkt paralēles ar cilvēku bērniem!), jā, varbūt apēdīs. Ja neapēdīs tagad, tad apēdīs tad, kad putns paaugsies, ja neapēdīs kaķis, apēdīs vanags, ja neviens neapēdīs, notrieks mašīna - vienu vārdu sakot, putnam būt ir bīstami. Šādā vai tādā veidā pirmajā dzīves gadā aiziet bojā lielākā daļa putnu mazuļu, bet, kā bērnībā man teica vecāki, tā tas dabā ir iekārtots. Visus putnu mazuļus mēs tāpat neizglābsim, un zināmā mērā putni tam arī ir pielāgojušies - ne velti viens lielo zīlīšu pāris vienā sezonā izperē ap 20 mazuļu.

Ja šāds domu gājiens šķiet necilvēcīgi cietsirdīgs, tad var mēģināt putna mazuli nosēdināt kādā drošākā vietā turpat tuvumā. Atgādinu, ka ar saviem vecākiem tas varēs sasaukties, un viss būs kārtībā. Jebkurā gadījumā putna mazulim palikt vecāku aprūpē un riskēt tikt kāda plēsīga radījuma apēstam būs nesalīdzināmi labāk nekā mocīties nezinoša cilvēka aprūpē un ar lielu varbūtību galu galā mirt bada nāvē. Reizēm mēs pat nenojaušam, cik daudz un cik bieži tādam putnam jāēd, turklāt ne vienmēr vispār ir skaidrs, ko tādam putnam dot ēst.

Ir daži īpaši putni, kas paši pavisam nepārprotami pasaka: "Liec manus bērnus mierā!" Saskarsme ar tiem ir pamatā nedaudz cita rakstura zvaniem - sūdzībām par, visbiežāk, vārnu vai kaiju uzbrukumiem ("uzbrūk" jau bieži vien arī sīkāki putni, bet to cilvēki mēdz nepamanīt). Reizēm cilvēku bažas (pat tad, ja Hičkoka filma "Putni"  nav redzēta) rada tas, ka kaut kur zālē tupošo mazuli tie nemaz nav pamanījuši. Redz tikai to, ka sapulcējas visas apkārtnes vārnas un draudīgi ķērkdamas lidinās apkārt. Jāpatur prātā, ka putni ar trakumsērgu neslimo un tāpat vien nevienam neuzbrūk. Tātad, pat ja mazuli neredzat, turpat vien tas ir, un arī šādos gadījumos vispareizāk ir nedarīt neko, vien mest līkumu vietai, kurā mazulis varētu būt.

Tātad, sastopot svešu bērnu, paturēsim prātā, ka neviens par to neparūpēsies labāk kā tā vecāki un atcerēsimies arī to, ka bērnu nolaupīšana ir sodāms pārkāpums (un, jā, tas attiecas arī uz putnu mazuļiem).

Pārpublicēts no http://vkerus.blogspot.com

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...