Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ir publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem. Nav jāatgādina, ka čekas maisu publiskošanas jautājums bijis politiķu dienas kārtībā jau ilgus gadus, līdz beidzot lēmums tika pieņemts un sākās taisnošanās periods. Par katra indivīda stāstījumu, kamdēļ tā vārds ir parādījies kartotēkā, varētu sarakstīt grāmatu 100, un tie būtu vieni meli, bet pasaku stāstīšana lai paliek uz katra sirdsapziņas. Pēdējās dienās plašsaziņas līdzekļos parādījās raksti, ka daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki tiesā spējuši pierādīt, ka nav sadarbojušies ar VDK1.

Tā jau šķistu, ka, ja tiesa reiz tā teikusi, tad tā jau arī noteikti ir, bet ir viens liels “bet”. Sadarbības fakta konstatēšana notiek atbilstoši likuma “Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”14.panta sestajai daļai:

Lietās par sadarbības fakta konstatēšanu pirmstiesas pārbaudē pierādāmi šādi apstākļi:

1) fakts, ka sadarbība ar VDK ir notikusi (laiks, vieta, veids, forma un citi apstākļi);

2) personas subjektīvā attieksme pret sadarbību (vai šī sadarbība bijusi apzināta vai neapzināta)2.

Tomēr - vai viss ir tik smuki un tiesas konstatējums atbilst faktiskajai vēsturiskajai situācijai jeb patiesībai vai arī tiesas spriedums ir tikai “acu aizmālēšana”?

Laikā no 1994. līdz 2018. gadam pārbaudes lietas kopumā ir bijušas ierosinātas par 385 personām. 309 no tām ir izskatītas tiesā, un tikai 11 gadījumos tiesa konstatējusi sadarbības faktu ar VDK.3 Tas sanāk noapaļojot 0,4 % no kopējo lietu skaitu. Tiesa spriedumos bieži norādījusi, ka nav konstatējusi sadarbības faktu ar VDK “pierādījumu trūkuma dēļ”. Arhīvā norāda, – ņemot vērā faktu, ka VDK aģentu lietas 1980. gadu beigās izveda uz Krieviju un šobrīd nav pieejamas, tad no vēsturiskā viedokļa šāds secinājums uzskatāms par korektāku.4

Tādējādi rodas loģisks jautājums – vai tiesa vispār var konstatēt sadarbības faktu, ja visi pierādījumi atrodas ārpus Latvijas? Man šķiet, ka ne.
Turklāt vai likumdevēji, kad izstrādāja šo regulējumu nezināja vai neapzināja šādas situācijas iespējamību? Proti, ka sadarbības faktu faktiski tiesā nebūs iespējams konstatēt?

Te nu paliek pavisam interesanti. Jāskatās, vai nav iespējams iepazīties ar attiecīgās sēdes stenogrammu vai dažādākiem viedokļiem par likumprojekta izstrādi. Attiecīgo likumprojektu 1994.gada 19.maijā pieņēma 5.Saeima un likumprojektu iesniedz Ministru kabinets (ministru prezidents bija Valdis Birkavs). Savukārt likumprojekta referents bija tieslietu ministrs Egils Levits. Pie reizes – paskatījos, kurš tad bija Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētājs – Aivars Endziņš. 

Hmm, visi šie kungi ir juristi, turklāt, pēdējie divi tiek uzskatīti par autoritātēm. Vai viņi neapzinājās, ka sadarbības faktu ar VDK nebūs iespējams faktiski pierādīt? Šaubos. Labi, skatīšu, ko var sameklēt par likumprojekta pieņemšanas gaitu.

Šoreiz varētu teikt, ka ir pat paveicies, jo atrodama likumprojekta pieņemšanas sēdes stenogramma.5 Pirmais pārsteigums nebija tālu jāmeklē: izrādās, ka sākotnēji bija plānots pieņemt likumu, kurš paredzēja visu Latvijas teritorijā pastāvējušo totalitāro režīmu darbības izvērtēšanu, ieskaitot arī vācu okupācijas laiku. Likumprojekta tvēruma sašaurināšanu paredzēja Saeimas Juridiskās komisijas izteiktais priekšlikums.

E.Levits, referējot par likumprojektu, minēja: Ja izziņa ir pozitīva, tādā gadījumā prokuratūrai ir jāierosina pārbaudes process. Tas ir īpašs process, kurā prokuratūra savāc iespējamos pierādījumus, un tad, ja tā uzskata, ka šie pierādījumi ir pietiekoši šī sadarbības fakta konstatēšanai, tā griežas tiesā, lai tiesa šo jautājumu izšķirtu ar spriedumu: ir sadarbība bijusi vai nav bijusi, vai kādā veidā šī sadarbība ir bijusi. Tātad sekas var balstīt tikai uz attiecīgu tiesas spriedumu. Šis tiesas spriedums var būt gan tāds, ka šī sadarbība ir bijusi, gan arī, protams, attaisnojošs spriedums, spriedums, ka sadarbība nav bijusi. Tādā gadījumā tas ir reabilitējošs spriedums.

Interesanti šķiet noteiktie termiņi. Proti, priekšlikumu iesniegšanai paredzēt tikai divas nedēļas, nosakot izskatīšanu pa pantiem 10.martā.

Iepazīstoties ar 10.marta stenogrammu, varam izlasīt savā ziņā savdabīgu A.Seiles komentāru: Šis ir šā likumprojekta otrais un tātad visnopietnākais lasījums. Vakar, saņemot dokumentus, man šā dokumenta kastītē nebija. Darba kārtībā šis dokuments tika iekļauts tikai šorīt ar "Latvijas ceļa" 10 deputātu parakstiem. Tā es tikai šorīt uzzināju, ka šis dokuments ir darba kārtībā. Mēs visi, kas šeit esam, - gan es, gan visi pārējie deputāti - protams, būtu gribējuši ar ierosinājumiem iepazīties, lai šodien plenārsēdē varētu izteikt savu attieksmi. Es nespēju piedalīties šajā apspriešanas procesā, tas ir par ātru, jo dokumentu es esmu saņēmusi tikai šorīt.6

Visnotaļ interesanti, ka netika dots laiks iepazīties ar likumprojektu un sagatavot savus priekšlikumus, bet tika vienkārši lēnāk viss nolasīts. Diskusijas par 14.panta redakciju bija, turklāt jau tad tika izteiktas šaubas par fakta konstatēšanas iespējamību. Proti: Pēc Silāra kunga un Levita kunga uzstāšanās arvien vairāk par sesto iedaļu rodas pārliecība, ka tā ir ļoti neprecīza un ka tā vispār nav pierādāma. Es piekristu tam, ko teica Silāra kungs, ka ir jāieslēdz konkrēts 3. pants, uz kuru tad arī šī sestā iedaļa attiektos. Tam es piekristu. Tad būtu izslēgta iespējamība, ka šī sestā daļa tiek attiecināta uz jebkuru cilvēku, kas tajā laikā ir sadarbojies, bet nevis nesis slepenas ziņas.

Bet man ir arī otras šaubas, ka vispār sestās iedaļas abus apakšpunktus faktiski nevar pierādīt. Kā var pierādīt visus iekavās noteiktos faktus - laiku, kad tas noticis, vietu, formu? Un ir pierakstīts vēl - "un citi apstākļi". Tātad, ja viss tas nav pierādīts, tad vispār nekāds fakts nav pierādīts.

Man būtu vienkārši priekšlikums pārdomāt šādu lietu, ka sesto iedaļu vispār varētu svītrot un balstīties uz septīto iedaļu, kura saka, ka pierādījumi pārbaudes lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata prokurors un tiesa likumu noteiktajā kārtībā nosaka apzinātas sadarbības ar VDK esamību vai neesamību. Šeit var būt ietverta gan tā vieta, gan tas laiks, gan forma un vēl citi apstākļi, bet to nosaka prokurors un nosaka visa tā procedūra. Un tad šī nenoteiktība, kas ir ietverta 6. panta 1. un 2. apakšpunktā, līdz ar to būtu izslēgta. Es ierosinu autoriem padomāt par šādu priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs. Vai vēl kāds no deputātiem vēlas runāt par šo pantu vai tā atsevišķām sadaļām? Godātie deputāti, mums ir komisijas ierosinātā panta redakcija, un komisijas vārdā deputāts Egils Levits aicināja balsot par šo redakciju, bet savus labojumus un grozījumus iesniegt uz trešo lasījumu. Acīmredzot šo savu attieksmi pret 14. pantu jūs varat izteikt balsošanā. Kā vienmēr mūsu prakse, kura jau ir iedibināta, ir tāda, ka tad, ja 14. pants negūst vajadzīgo atbalstu no deputātiem, tad tas ir tajā redakcijā, kādā tas bijis pirmajā lasījumā. Un tad uz trešo lasījumu atkal notiek grozījumu un pārlabojumu iesniegšana7.

Trešais lasījums notika 19.maijā, un, kā redzams no stenogrammas, arī šajā reizē deputāti likumprojekta tekstu saņēmuši tikai sēdes dienā, to apstiprina E.Levita sacītais: Labdien cienītie kolēģi! Mēs turpināsim trešajā lasījumā apspriest likumu "Par bijušās Valsts Drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta asr VDK konstatēšanu". Salīdzinot ar otro lasījumu, ir ienākuši vairāki deputātu priekšlikumi, kurus Juridiskā komisija ir apkopojusi, apspriedusi un daļēji iestrādājusi variantā trešajam lasījumam, kurš jums ir šodien izdalīts kā dokuments nr.544-a.8

Viss iepriekš minētais liek izdarīt secinājumu, ka likumprojekts tika “dzīts” cauri Saeimai milzu ātrumā, neļaujot deputātiem pat kārtīgi iepazīties ar sagatavoto redakciju, kur nu vēl uzspēt sagatavot priekšlikumus.

Lai cik dīvaini nebūtu, par šo pantu pēc būtības nekādas diskusijas nenotika. Likums tika pieņemts ar 55 balsīm “Par”, 1 – “Pret” un 9 – “Atturas”. Varētu pat teikt, ka pieņemts ar nomācošu balsu pārsvaru. Savdabīgi, vai ne, īpaši, ņemot vērā jautājuma aktualitāti?

Likumu pieņēma, laiks pagāja, un tiek izdarīti šādi secinājumi: Bijušais Valsts prezidents uzsver, ka kartotēkas datus nevar izmantot pat tiesā, lai pierādītu sadarbību ar Valsts drošības komiteju. Un tiesa ir vienīgā, kas var apliecināt sadarbības faktu.

To uzsver arī bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. „Bet arī tā prakse, kas ir bijusi, faktiski parāda to, ka nevar īsti arī pierādīt. Līdz ar to tiek mesta ēna uz šīm iespējamām personām, kas būtu sadarbojušās ar VDK," atzīst Endziņš.

Endziņš atceras kādu gadījumu ar tā saucamajiem "čekas piecīšiem" - Aivaru Kreitusu, Roberts Mīlbergu, Edvīnu Inkenu, Andreju Siliņu un Georgu Andrejevu. Viņi bija 5. Saeimas deputāti un viņu sadarbību ar Valsts drošības komiteju mēģināja pierādīt tiesā. No šīs grupas tikai Andrejevs atzina sadarbību un atkāpās no ārlietu ministra krēsla. Pārējie to noliedza un arī tiesā sadarbības faktu ar Drošības komiteju pierādīt nav izdevies.9

Viss jau būtu labi, bet vai A.Endziņš nebija tas, kurš stāvēja klāt pie šī likuma šūpuļa un veidoja absurdo normu par fakta konstatēšanu? No viņa arī nav izdzirdēti vārdi, jāatzīst, ka arī no pārējām tā laika atbildīgajām personām, ka viņas būtu kļūdījušās, vai nepietiekami padomājušas par sekām. Tātad – viņi visu ir izdarījuši ideāli. Var būt, bet tikai tad jautājums, kas kam skaitās ideāli.

Nelielai atkāpītei un pārdomām. Proti, mēģināju sameklēt par ko iepriekš minētie kungi strādāja padomju laikā. Jāatzīst, tas nenācās viegli. Tātad:

Valdis Birkavs 1983.gadā, pildot amata pienākumus, toreizējais Tiesu ekspertīžu un kriminoloģijas zinātniskās pētniecības laboratorijas vadītājs nozīmējis savus padotos ekspertīzes veikšanai Gunāra Astras krimināllietā par «pretpadomju aģitāciju un propagandu».10

Romāns Apsītis  profesionālās darba gaitas sācis 1962. gadā kā Rīgas pilsētas Maskavas rajona prokuratūras izmeklētājs. Bijis obligātajā dienestā Padomju armijā (1963-1965), kur kļuvis par PSKP biedru (izstājies 1990. gada pavasarī). Kopš 1965. gada septembra bijis LVU Juridiskās fakultātes asistents, aspirants, vecākais pasniedzējs, docents.11

Aivars Endziņš 1977.gadā Maskavas Mihaila Lomonosova Valsts universitātē ieguvis juridisko zinātņu kandidāta grādu, bet 1997.gadā tiesību doktora zinātnisko grādu. No 1972.gada bija Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs. Jāatzīmē, ka A.Endziņu apvienība “Saskaņas centrs” izvirzīja par valsts prezidenta amata kandidātu.12

Vai šie kungi padomju laikos bija saistīti vai nebija ar VDK – nezinu, bet amatus ieņēma visnotaļ nozīmīgus. Īpaši, ja par juristu padomju laikos neļāva kļūt kuram katram.

Atsevišķi ir jāapskata E.Levita dzīves gājums:

Egils Levits dzimis 1955. gada 30. jūnijā Rīgā, pretpadomju disidenta Jonasa Levita un viņa sievas Ingeborgas, dzimušas Bargās, ģimenē. Mācījās Rīgas 2. vidusskolā (līdz 1972). Uzlabojoties PSRS attiecībām ar Rietumiem, daudzām Latvijas ebreju izcelsmes ģimenēm ļāva repatriēties uz Izraēlu. Levitu ģimene izbrauca no PSRS, taču apmetās uz dzīvi Vācijā. Tur Egils mācījās Minsteres Latviešu ģimnāzijā, kuru absolvēja 1973. gadā. Beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti (1982), tad Filozofijas un sabiedrisko zinātņu fakultātes Politisko zinātņu nodaļu (1986). Latviešu Studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis biedrs. Ķīles Universitātes zinātniskais referents (1984—1986), advokāts, Vācijas un Austrumeiropas pētniecības institūta (Getingenē) zinātniskais referents (1989—1991).13 Šeit tik nelielu jautājumu rada tas, ka it kā Levita ģimenei (kā minēts – disidentu ģimene) ļauts repatriēties uz Izraēlu, bet viņi ir apmetušies uz dzīvi Vācijā. Pikantumu šim visam piešķir internetā pieejamā informācija, ka E.Levita tēvs Jonasa Levita padomju vara 1940.gadā ir iecēlusi par valsts komisāru.14 Ja iepriekš minētais fakts ir bijis, tad tas kaut kā neiet kopā ar disidenta statusu.

Gala rezumē – likumā ietvertais regulējums par sadarbības konstatēšanu ar VDK, maigi sakot, ir izgāzies jeb pat izgāzts pašā sākumā. Jebkurš likums ir grozāms un uzlabojams. Tomēr šajā gadījumā nav dzirdēta neviena diskusija vai ierosinājums, lai mainītu šī brīža redakciju. Tamdēļ laikam jākonstatē, ka kādi vēl joprojām ir ļoti ieinteresēti, lai būtu, kā ir. Turklāt viņi atrodas vadošos vai ietekmīgos amatos vai arī uz tādiem pretendē.

1 https://www.tvnet.lv/6673570/daudzi-sabiedriba-zinami-cilveki-tiesa-spejusi-pieradit-ka-nav-sadarbojusies-ar-vdk

2 https://likumi.lv/doc.php?id=57277

3 https://skaties.lv/zinas/latvija/tiesam-lielakoties-neizdodas-konstatet-sadarbibas-faktu-ar-ceku/

4 Turpat

5 http://www.saeima.lv/steno/st_94/st2402.html

6 http://www.saeima.lv/steno/st_94/st0505.html

7 http://www.saeima.lv/steno/st_94/st0505.html

8 http://www.saeima.lv/steno/st_94/st1905.html

9 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/turpinas-stridi-par-cekas-maisu-atversanu.a72397/

10 https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/lielakie-skandali-no-saeimas-lidz-saeimai-10334195

11 https://www.limbazubiblioteka.lv/novadnieku_enciklopedija/apsitis_romans/?a=A

12 https://www.delfi.lv/news/national/politics/apvienibas-saskanas-centrs-izvirzita-valsts-prezidenta-amata-kandidata-aivara-endzina-cv.d?id=17971712

13 https://lv.wikipedia.org/wiki/Egils_Levits

14 http://fronte.lv/2019/04/jonass-levits-okupacijas-varas-iecelts-komisars/

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...