Likumdošanas iniciatīva: par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu
Jaunā konservatīvā partija21.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti un izsaimniekoti mūsu nodokļu naudas miljardi. Zagļi, izmantojot likuma nepilnības, savu noziegumu pēdas slēpj, sistēmiski kvalificējot izdarīto par komercnoslēpumu.
Rezultātā naudas izlietojuma tāmes nav pieejamas ne sabiedrībai, ne žurnālistiem. Tās nav pieejamas pat pašiem pašvaldību deputātiem. Atliek tik brīnīties par milzīgajām izmaksām, kas figurē iepirkumos un ārpus tiem, bet līdzekļu izlietojuma atšifrējumu iegūt nav iespējams.
Jāņa Ozola sagatavotie likuma grozījumi liegs noslepenot informāciju, kas saistīta ar pašvaldību, valsts un to kapitālsabiedrību un nodibinājumu līdzekļu izlietojumu. Jāpiebilst, ka valsts drošībai svarīgu informāciju turpinās sargāt likums par valsts noslēpumu. Turklāt atklātas konkursu uzvarētāju tāmes ļaus citiem komersantiem nākamajos konkursos piedāvāt vēl labākas cenas, tā godīgā konkurencē taupot līdzekļus arī nākamajos budžeta iepirkumos.
Re:Baltica lietā pret Rīgas domi tiesa ir atzinusi, ka tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošajai informācijai, kas saistīta ar publiskās pārvaldes budžeta līdzekļu izlietojumu, ir attiecināmas arī uz informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un nodibinājumu budžeta līdzekļu izlietojumu, tomēr šis princips ir jānostiprina normatīvajos aktos un jāattiecina uz visām sabiedrisko līdzekļu izlietojuma formām un veidiem.
Drošības iestāžu ierobežotie resursi ļauj atklāt tikai nelielu daļu noziegumu, turklāt tās nekādi nepasargā no nesaimnieciskuma un izšķērdības. Tikai pilnīgs caurspīdīgums iepirkumos ļaus sabiedrībai pašai kontrolēt savas nodokļu naudas izlietojumu un ātri novērst klaju zagšanu un nesaimnieciskumu valsts pārvaldē.
Cīņā pret korupciju, karteļiem un ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu ir nepieciešams iesaistīt sabiedrību, un viens no iesaistīšanas paņēmieniem ir informētības līmeņa paaugstināšana. Sabiedrības informētība par tās līdzekļu izlietošanu ir kritiski svarīga, lai atklātu un novērstu minētos noziegumus.
Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība, tādēļ demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi tam, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, lai pārliecinātos, ka tie netiek izmantoti negodprātīgi.
Piedāvājam veikt Komercnoslēpuma aizsardzības likumā (Latvijas Vēstnesis, Latvijas Vēstnesis, 52, 14.03.2019. OP numurs: 2019/52.1) šādus grozījumus:
1. Mainīt 3. panta 1. daļu un izteikt to šādā redakcijā: (1) Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi, kā arī — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — rīcību ar valsts vai pašvaldības, to nodibinājumu un kapitālsabiedrību finanšu līdzekļiem vai mantu. Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar rīcību ar valsts vai pašvaldības, to nodibinājumu un kapitālsabiedrību finanšu līdzekļiem vai mantu un to izlietojumu.
No pārmaiņu īstenošanas sabiedrība iegūs vairākus būtiskus uzlabojumus. 1) Nodrošinot informācijas pieejamību publisko līdzekļu izlietojumam, samazinās nelikumīgas rīcības iespēja. 2) Publisko līdzekļu izlietošanas caurskatāmība paaugstinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. 3) Publisko līdzekļu izmantošanas caurskatāmība palielinās to izlietošanas efektivitāti, ceļot sabiedrības labklājību kopumā.
Parakstīties var šeit: https://manabalss.lv/par-publisko-lidzeklu-izlietojuma-atklatumu/show
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
