Iesaki rakstu: 
Tradicionāli faktiski jebkurš Latvijas ierēdnis vai ierēdnītis, vai vienkāršs anormāli daudzskaitlīgo un dažnedažādo valsts un pašvaldību AS un SIA priekšnieķelis lielākoties saprot, ka amata krēsls ir tikai uz laiku. Pie kam šo laika intervālu un perspektīvu nezina pat Tas Kungs, viss atkarīgs no sarežģītām aizkulišu spēlēm augstākos un ne pārāk varas gaiteņos, jā, arī no roku bāšanas aiz padotās darbinieces zeķubiksēm krietni zemāk par nabas apvidu. Respektīvi - sevis, savu vecumdienu un bērnu kvalitatīvas un nākotnē nodrošinātas dzīves aspekti jārisina jau ar pirmo dienu jaunā ķeblī. Zinātniski šādu procesu sauc par amata sniegto iespēju monetizāciju.
Pie kam, kā rāda prakse, amata monetizācija nekādi nav saistīta ar konkrētas personas partejisko piederību, dzimumu, izglītības līmeni, ģimenes stāvokli vai citiem statistiskiem kritērijiem. Tas ir pamatprincips un sena tradīcija. Monetizācijas fundaments ir banāla korupcija, pie kam ne tikai iepirkumos, atļaujās, kvotās, licencēs vai kaut kā konkrēta amata aprakstā noteiktā izdarīšanā vai tieši pretēji - neveikšanā. Raksturīgi, ka vietējie blēži ir ar milzu izdomu un radošu pieeju savu kabatu piepildīšanā.Pat daudzredzējušie Eiropas Prokuratūras (EPPO) darbinieki paliek mēmi no eirofondu līdzekļu izkrāpšanas apjomiem un nekaunības, ar kādu tas tiek darīts valstī Daugavas krastos.
Tomēr viena lieta ir nočiept naudu, kura pati nāk kontā, bet otra - izdomāt un radīt situāciju, kad to pienes klāt vispār bez iemesla un pamatojuma. Te jau vajag faktiski ģeniālas smadzenes. Ja neviens sen nebrīnās par VID, PVD, Rīgas satiksmi, Latvenergo, AirBaltic, RNP utt., tad SIA Rīgas ūdens nav topa pirmajā desmitniekā. Lai gan parokoties neta dzīlēs, var atrast ne vienu vien brīnumu, valdes locekļu nepārvēlēšanas ar iepriekšējo kriminālu darbību piesitienu.
Jaunākais Rīgas ūdens “know how” ir saistīts ar ražošanas notekūdeņiem, kuros piesārņojošās vielas – tādas kā kopējais slāpeklis, kopējais fosfors, ekstrahējamās vielas, fenolu indekss, formaldehīds, kopējais hroma saturs utt. – maksimāli pārsniedz pieļaujamo koncentrāciju.
Shēma darbojas šādi: Rīgas ūdens regulāri ņem un pārbauda ražošanas notekūdeņus no lielākajiem Rīgas komersantiem (ja atklāti, tad tikai no tiem, kuriem ir stabila un peļņu ģenerējoša naudas plūsma), atrod dažādu nelietīgu vielu virsnormas koncentrācijas un veic to likvidāciju ar papildu attīrīšanas procesu. Dzimtenes daba izglābta!
Pie kam, pamatojoties uz MK 22. 03. 2016. Noteikumu Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” noteikto kārtību, šo papildu attīrīšanu veic par papildu samaksu uz papildus noslēgtu līgumu pamata (pašlaik tādu ir virs 20). Smieklīgākais, ka visi šie līgumi ir noslēgti uz pakalpojumu lietotāju “brīvprātīgu” iesniegumu pamata.
Rīgas ūdens piesārņojošo darbību reglamentē Valsts vides dienesta izsniegta B kategorijas darbības atļauja RI12IB0013, atbilstoši kurai Rīgas ūdens nodrošina visu atļaujā minēto piesārņojošo vielu attīrīšanu līdz norādītajām koncentrācijām izplūdē Rīgas jūras līcī.
Visu centralizētajā kanalizācijas sistēmā nonākošo notekūdeņu attīrīšana it kā notiek Rīgas ūdens bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” (BASD). Notekūdeņu ar virsnormas piesārņojumu, tajā skaitā arī naftas izcelsmes produktu un smago metālu virsnormas piesārņojumu, attīrīšanai netiek izmantotas citas atsevišķas iekārtas, šie notekūdeņi kopējā plūsmā tiek novadīti uz BASD Dzintaru ielā 60, Rīgā.
Ap šo vietu var jau sākt smaidīt, jo kurš kontrolē pašu Rīgas ūdeni, tā attīrīšanas stacijas tehnoloģijas un galarezultātu? Kurš garantē sākotnējo virsnormas rādītāju atbilstību papīros uzrādītajam, un kurš un kā apliecina, ka šodien rādītāji ir vieni, bet parīt - pilnīgi pretēji?
Uzsveru, ka papildu maksājumi par it kā papildus attīrīšanu var sasniegt desmitiem tūkstošu eiro mēnesī no viena komersanta. Raksta autora rīcībā ir visu līgumu kopijas, izrakstīto rēķinu kopijas un veikto maksājumu tabula par 2023. gadu no Rīgas ūdens grāmatvedības. Nejauši atradu plastmasas maisiņā sabiedriskā transporta pieturā uz soliņa. Maksā vai uzņēmumu aizklapē ciet!
Tomēr pati sāls ir citā jokā. Tiklīdz konkrēta uzņēmuma ražošanas notekūdeņos parādās polonijs, bagātināts urāns un putekļi no Saturna, seko zvans uzņēmuma īpašniekiem, kā likums - no iepriekš pazīstama cilvēka, kurš uzaicina satikties. Saruna ir vienkārša un īsa - esmu dzirdējis veikala IKEA cafe, ka tev būs uzrēķins, piemēram, par 60 000 eiro, neko tu nepierādīsi, bet konkrēti tavu uzņēmumu var aizklapēt. Man ir gali Rīgas ūdenī.
Piedāvāju - 15 000 eiro man tiek atdots skaidrā, es tālāk lietas sakārtošu, Tev uzrēķins par papildu attīrīšanu 7500 eiro (jo Rīgas ūdenim arī ir jāpelna), un visiem viss ir labi. Aprakstītā situācija ir reāla, kā teikt - iz dzīves, un tikai tiesībsargājošo struktūru pensionāru pieslēgšana sarunām ar Martinsona stila lietu kārtotāju novērsa Rīgas ūdens reketu.
Nobeigums un pats interesantākais: pēc iepriekšaprakstītām konstruktīvām sarunām ar Rīgas ūdens starpnieku nesekoja ne rēķins par papildu attīrīšanas pakalpojumu apmaksu, ne piedāvājums slēgt līgumu, ne zvani. Bet desmitiem uzņēmumu maksāja un turpina maksāt...
Seko mums 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
