Iesaki rakstu: 
Tradicionāli faktiski jebkurš Latvijas ierēdnis vai ierēdnītis, vai vienkāršs anormāli daudzskaitlīgo un dažnedažādo valsts un pašvaldību AS un SIA priekšnieķelis lielākoties saprot, ka amata krēsls ir tikai uz laiku. Pie kam šo laika intervālu un perspektīvu nezina pat Tas Kungs, viss atkarīgs no sarežģītām aizkulišu spēlēm augstākos un ne pārāk varas gaiteņos, jā, arī no roku bāšanas aiz padotās darbinieces zeķubiksēm krietni zemāk par nabas apvidu. Respektīvi - sevis, savu vecumdienu un bērnu kvalitatīvas un nākotnē nodrošinātas dzīves aspekti jārisina jau ar pirmo dienu jaunā ķeblī. Zinātniski šādu procesu sauc par amata sniegto iespēju monetizāciju.
Pie kam, kā rāda prakse, amata monetizācija nekādi nav saistīta ar konkrētas personas partejisko piederību, dzimumu, izglītības līmeni, ģimenes stāvokli vai citiem statistiskiem kritērijiem. Tas ir pamatprincips un sena tradīcija. Monetizācijas fundaments ir banāla korupcija, pie kam ne tikai iepirkumos, atļaujās, kvotās, licencēs vai kaut kā konkrēta amata aprakstā noteiktā izdarīšanā vai tieši pretēji - neveikšanā. Raksturīgi, ka vietējie blēži ir ar milzu izdomu un radošu pieeju savu kabatu piepildīšanā.Pat daudzredzējušie Eiropas Prokuratūras (EPPO) darbinieki paliek mēmi no eirofondu līdzekļu izkrāpšanas apjomiem un nekaunības, ar kādu tas tiek darīts valstī Daugavas krastos.
Tomēr viena lieta ir nočiept naudu, kura pati nāk kontā, bet otra - izdomāt un radīt situāciju, kad to pienes klāt vispār bez iemesla un pamatojuma. Te jau vajag faktiski ģeniālas smadzenes. Ja neviens sen nebrīnās par VID, PVD, Rīgas satiksmi, Latvenergo, AirBaltic, RNP utt., tad SIA Rīgas ūdens nav topa pirmajā desmitniekā. Lai gan parokoties neta dzīlēs, var atrast ne vienu vien brīnumu, valdes locekļu nepārvēlēšanas ar iepriekšējo kriminālu darbību piesitienu.
Jaunākais Rīgas ūdens “know how” ir saistīts ar ražošanas notekūdeņiem, kuros piesārņojošās vielas – tādas kā kopējais slāpeklis, kopējais fosfors, ekstrahējamās vielas, fenolu indekss, formaldehīds, kopējais hroma saturs utt. – maksimāli pārsniedz pieļaujamo koncentrāciju.
Shēma darbojas šādi: Rīgas ūdens regulāri ņem un pārbauda ražošanas notekūdeņus no lielākajiem Rīgas komersantiem (ja atklāti, tad tikai no tiem, kuriem ir stabila un peļņu ģenerējoša naudas plūsma), atrod dažādu nelietīgu vielu virsnormas koncentrācijas un veic to likvidāciju ar papildu attīrīšanas procesu. Dzimtenes daba izglābta!
Pie kam, pamatojoties uz MK 22. 03. 2016. Noteikumu Nr. 174 “Noteikumi par sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu un lietošanu” noteikto kārtību, šo papildu attīrīšanu veic par papildu samaksu uz papildus noslēgtu līgumu pamata (pašlaik tādu ir virs 20). Smieklīgākais, ka visi šie līgumi ir noslēgti uz pakalpojumu lietotāju “brīvprātīgu” iesniegumu pamata.
Rīgas ūdens piesārņojošo darbību reglamentē Valsts vides dienesta izsniegta B kategorijas darbības atļauja RI12IB0013, atbilstoši kurai Rīgas ūdens nodrošina visu atļaujā minēto piesārņojošo vielu attīrīšanu līdz norādītajām koncentrācijām izplūdē Rīgas jūras līcī.
Visu centralizētajā kanalizācijas sistēmā nonākošo notekūdeņu attīrīšana it kā notiek Rīgas ūdens bioloģiskās attīrīšanas stacijā “Daugavgrīva” (BASD). Notekūdeņu ar virsnormas piesārņojumu, tajā skaitā arī naftas izcelsmes produktu un smago metālu virsnormas piesārņojumu, attīrīšanai netiek izmantotas citas atsevišķas iekārtas, šie notekūdeņi kopējā plūsmā tiek novadīti uz BASD Dzintaru ielā 60, Rīgā.
Ap šo vietu var jau sākt smaidīt, jo kurš kontrolē pašu Rīgas ūdeni, tā attīrīšanas stacijas tehnoloģijas un galarezultātu? Kurš garantē sākotnējo virsnormas rādītāju atbilstību papīros uzrādītajam, un kurš un kā apliecina, ka šodien rādītāji ir vieni, bet parīt - pilnīgi pretēji?
Uzsveru, ka papildu maksājumi par it kā papildus attīrīšanu var sasniegt desmitiem tūkstošu eiro mēnesī no viena komersanta. Raksta autora rīcībā ir visu līgumu kopijas, izrakstīto rēķinu kopijas un veikto maksājumu tabula par 2023. gadu no Rīgas ūdens grāmatvedības. Nejauši atradu plastmasas maisiņā sabiedriskā transporta pieturā uz soliņa. Maksā vai uzņēmumu aizklapē ciet!
Tomēr pati sāls ir citā jokā. Tiklīdz konkrēta uzņēmuma ražošanas notekūdeņos parādās polonijs, bagātināts urāns un putekļi no Saturna, seko zvans uzņēmuma īpašniekiem, kā likums - no iepriekš pazīstama cilvēka, kurš uzaicina satikties. Saruna ir vienkārša un īsa - esmu dzirdējis veikala IKEA cafe, ka tev būs uzrēķins, piemēram, par 60 000 eiro, neko tu nepierādīsi, bet konkrēti tavu uzņēmumu var aizklapēt. Man ir gali Rīgas ūdenī.
Piedāvāju - 15 000 eiro man tiek atdots skaidrā, es tālāk lietas sakārtošu, Tev uzrēķins par papildu attīrīšanu 7500 eiro (jo Rīgas ūdenim arī ir jāpelna), un visiem viss ir labi. Aprakstītā situācija ir reāla, kā teikt - iz dzīves, un tikai tiesībsargājošo struktūru pensionāru pieslēgšana sarunām ar Martinsona stila lietu kārtotāju novērsa Rīgas ūdens reketu.
Nobeigums un pats interesantākais: pēc iepriekšaprakstītām konstruktīvām sarunām ar Rīgas ūdens starpnieku nesekoja ne rēķins par papildu attīrīšanas pakalpojumu apmaksu, ne piedāvājums slēgt līgumu, ne zvani. Bet desmitiem uzņēmumu maksāja un turpina maksāt...
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
