Likums prasa glabāt dokumentus trīs gadus? Tas nekas, policija prasa uzrādīt dokumentus par 12 gadus senu vēsturi: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK16.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com, - arī turpmāk to darīsim regulāri reizi nedēļā.
Fiziskai personai bija atvērts norēķinu konts Latvijas kredītiestādē, un šajā kontā vismaz kopš 2011. gada decembra atradās minētajai personai piederošie naudas līdzekļi nepilnu 200 tūkstošu euro apmērā. Gandrīz deviņus gadus vēlāk (2020. gada augustā) Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) rodas aizdomas, ka šie naudas līdzekļi, iespējams, varētu būt iegūti nelikumīgā ceļā, tāpēc uz FID ziņojuma pamata Valsts policijas amatpersona ierosina kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtu mantu, naudas līdzekļus arestē un ierosina tiesai šos naudas līdzekļus kriminālprocesa ietvaros konfiscēt valsts labā.
No policijas lēmuma nav iespējams secināt noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušo personu. Iespējamā noziedzīgā nodarījuma raksturs, būtība un izdarīšanas termiņš nav noskaidroti. Attiecīgi nav iespējams noskaidrot arī, vai attiecībā uz iespējamo noziedzīgo nodarījumu ir vai nav iestājies noilgums un vai šāds iespējamais noziedzīgais nodarījums vispār jebkad ir ticis pastrādāts.
No policijas lēmuma izriet, ka bankas konta (un tajā esošo naudas līdzekļu) īpašniekam 2020. gada martā tika dota formāla iespēja iesniegt pierādījumus par naudas legālo izcelsmi laika periodā no 2008. līdz 2018. gadam, t.i., ietverot 12 gadus senu vēsturi, un papildus tika pieprasīts arī skaidrot ne tikai saņemtās naudas izcelsmi, bet arī no konta veiktos izejošos maksājumus citām personām laika periodā no 2012. gada, t.i., vismaz astoņus gadus senā vēsturē. Lieki piebilst, ka saskaņā ar Latvijā spēkā esošajiem tiesību aktiem fiziskai personai nav pienākuma uzglabāt jebkādus dokumentus ilgāk par trīs gadiem.
Fiziskās personas nespēja iesniegt attiecīgos pierādījumus no tik senas vēstures izraisīja visai smagas sekas – uz procesa virzītāja pieņēmuma pamata par naudas līdzekļu iespējamo nelikumīgo izcelsmi šie naudas līdzekļi tika arestēti, un lieta nodota tiesai jautājuma izlemšanai par naudas konfiskāciju un ieskaitīšanu valsts budžetā. Par šīs lietas virzību tiesā ziņu mums pagaidām nav, bet sekosim līdzi notikumu attīstībai.
Īpaši interesants fakts, kuram pievēršama uzmanība šajā gadījumā, ir – attiecīgo lēmumu pieņēma Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas vecākais inspektors, un lēmums ir datēts ar 2020. gada decembri.
Šīs pašas Valsts policijas struktūrvienības amatpersona ar identisku amata nosaukumu 2021. gada janvārī absolūti identiskā kāzusā (iepriekš jau apskatītā) nāca pie secinājuma, ka pieprasīt fiziskajai personai ziņas un dokumentus par 8-18 gadus seniem notikumiem un darījumiem “nav pamats un nav iespējams”, jo attiecīgo dokumentu uzglabāšanas termiņš saskaņā ar likumu ir tikai trīs gadi (tajā gadījumā kriminālprocess tika izbeigts un naudas līdzekļiem arests noņemts).
Rodas retorisks jautājums, vai Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļā strādā viens vecākais inspektors, kurš ir slinks un vienkārši negrib strādāt, un tādēļ atsakās izmeklēt lietas par noziedzīgi iegūtu mantu?
Varbūt otrs šīs pašas Valsts policijas struktūrvienības vecākais inspektors, kurš, iespējams, sēž vienā kabinetā ar pirmo vecāko inspektoru, ir totāli nojūdzies un gatavs darīt visu un jebko, lai savām rokām piepildītu valsts budžetu ar fiziskajām personām konfiscētiem naudas līdzekļiem?
Bet varbūt attiecīgajā Valsts policijas struktūrvienībā tiek praktizēta kaut kāda vēl neizdibināta shēma, kuras ietvaros atsevišķām personām ir lielākas iespējas sagaidīt taisnīgu rezultātu nekā citām personām?
Izmeklētājs: Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Organizētās noziedzības un noziegumu ekonomikas jomā apkarošanas nodaļas vecākais inspektors Jānis Kalniņš
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
