Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Princips „likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” nāk no romiešu tiesībām. Tiesa, pēdējā laikā vērojama tendence, ka šo principu nepieciešams papildināt ar vārdiem “bet zināšana gan”. Ne vienmēr likuma zināšana atbrīvos no atbildības, bet prasmīgi ar šīm zināšanām manipulējot var panākt ļoti daudz.

Ikkatrs ir dzirdējis vārdus “demagoģija” un “demagogs”. Vārdam “demagoģija” ir sameklējams šāds skaidrojums: (sengrieķu: δημαγωγός, kas burtiski nozīmē "vadīt cilvēkus") ir stratēģija, ar kuras palīdzību tiek mēģināts iegūt politisko atbalstu, varu.

Demagoģija balstās uz sabiedrības aizspriedumiem, emocijām, bailēm, kā arī citām jūtīgām tēmām. Demagoģija ir cieši saistīta ar populismu un propagandu, kur tai ir nozīmīga loma. Lai ar demagoģijas palīdzību ietekmētu cilvēkus, tiek likti lietā dažādi paņēmieni, piemēram, faktu tīša sagrozīšana, dēmonizācija, puspatiesību klāstīšana un citi. Pirmais šo terminu lietoja sengrieķu dramaturgs Aristofāns, kādā satīrā, kuru viņš bija vērsis pret demagogu Kleonu.[1]

Te tad nu visā savā krāšņumā atsedzas tas, ka, zinot likumus, atsaucoties tikai uz kādu daļu un apzināti noklusējot ko citu, var radīt faktiskajiem apstākļiem neatbilstošu ainu.

Viens no Latvijas, manuprāt, izcilākajiem demagogiem valda pilsētā Ventas krastos. Viņa kārtējā demagoģijas paraugstunda tika demonstrēta viņam uzticamajā ruporā „Neatkarīgā Rīta Avīze” rakstā “Lembergs nekur nav deklarēts kā patiesā labuma guvējs, bet viņu par to tiesā”[2].

Rakstu nepārrakstīšu, ikkatrs var to izlasīt, bet tā būtība īsumā ir tāda, ka apzinīgais pilsonis Lembergs vairākus gadus rakstiski vēršas Uzņēmumu reģistrā, lūdzot sniegt izziņu, vai viņš ir reģistrēts Komercreģistrā kā patiesā labuma guvējs Komercreģistrā ierakstītās kapitālsabiedrībās vai personālsabiedrībās. Un tā katru gadu tiek saņemtas izziņas, ka viņš nav reģistrēts. Pilnam ieskatam viena šāda izziņa ir arī pievienota manis minētajam rakstam.

Tad nu ar šīm izziņām spalvainajās roķelēs apzinīgais pilsonis kā ar kaujā paceltu karogu dodas savā aizstāvības gājienā. Lielākā daļa sabiedrības (ja ne daļa, tad vismaz viens otrs Kurzemes pansionāta iemītnieks), skatot tikai šo faktu, izbrīnā noelšas – re, kā nepatiesi tiek apvainots mūsu kristāltīrais valsts pilsonis.

Tā varētu arī šķist, ja nebūtu pāris BET. Proti, izziņā ir rakstīts, ka Lembergs nav Komercreģistrā ierakstīto kapitālsabiedrību vai pilnsabiedrību patiesā labuma guvējs.

Jebkuram ir skaidrs, ka mūsu Komercreģistrā ir ziņas tikai un vienīgi par Latvijā reģistrētām kapitālsabiedrībām un pilnsabiedrībām. Par ārzemēs reģistrētām tur ziņu nav un nevar būt. Tādējādi visnotaļ iespējams, ka ārzemju komercreģistros Lembergs var būt reģistrēts kā patiesā labuma guvējs kaut simts un vienā uzņēmumā. Līdz ar to sanāk, ka saskaņā ar Uzņēmuma reģistra izziņu viņš nav patiesā labuma guvējs, bet faktiski situācija var būt pavisam citādāka, bet to mēs nezinām.

Otrs, ne mazāk svarīgs aspekts – kā tad Komercreģistrā nonāk ziņas par patiesā labuma guvējiem? Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu[3] fiziskai personai pašai ir jāinformē juridiskā persona, ka tā ir patiesā labuma guvēja. Pēc šādas ziņas saņemšanas juridiskai personai ir jāveic attiecīgais ieraksts Uzņēmumu reģistrā.

Maza atkāpīte: par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanas ir paredzēta kriminālatbildība. Kas tad nu sanāk – personai jāpaziņo, ka tā ir patiesā labuma guvējs. Tikai tādā gadījumā juridiskā persona to reģistrē Komercreģistrā. Ja fiziskā persona kautrīgi klusē un neko nepaziņo, kaut arī faktiski tieši vai netieši būtu patiesā labuma guvēja kaut simts un vienā uzņēmumā, tad loģiski, ka Komercreģistrā nekādi ieraksti par to pat nevar būt. Respektīvi, pašas personas rīcība noved pie tā, vai kādi ieraksti būs, vai nebūs.

Līdzībās nāk prātā viena anekdote:

Tiesā Aivaram jautā,

– Jūs no kurienes naudu ņemat?

– No tumbočkas.

– A kas naudu tumbočkā liek?

– Sieva liek.

– Kur sieva ņem naudu?

– Es viņai dodu.

– Nu tāpēc es jums prasu, kur jūs ņemat naudu!?

– Kā, kur!? No tumbočkas ņemu!

Te tad nu visā krāšņumā parādās princips ar visu papildinājumu. Proti, likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības, bet zināšana gan. Zinot, ka Komercreģistrā ziņas par patiesā labuma guvējiem parādās tikai tad, ja pats patiesā labuma guvējs ir sniedzis attiecīgo informāciju, tad, ja pats patiesā labuma guvējs šādu informāciju nav sniedzis, tad viņš kaut katru dienu var pieprasīt izziņas un jau to pieprasīšanas brīdī zinās, kāda būs atbilde. Tas nekas, ka faktiski var būt par patiesā labuma guvēju kaut simts un vienā uzņēmumos. Toties izziņa kā karogs rokā. Ja nu likuma zināšana pilnībā neatbrīvos no atbildības, tad vismaz ļaužu prātus pajauks gan.


[1] https://lv.wikipedia.org/wiki/Demago%C4%A3ija

[2] https://nra.lv/latvija/274610-lembergs-nekur-nav-deklarets-ka-patiesais-labuma-guvejs-bet-vinu-par-to-tiesa.htm

[3] https://likumi.lv/doc.php?id=178987

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...