Likvidēta Meroni shēmās figurējošā fiktīvā reklāmas aģentūra, kas reģistrēta kūdras purvā
Imants Liepiņš04.08.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Fiktīvā un reāli dabā neatrodamā “reklāmas aģentūra” AZUS, kam bija desmittūkstošu līgumi ar „arestētās mantas glabātāja”, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolētām uzņēmējsabiedrībām un kas pati bija reģistrēta kūdras purvā uz Lietuvas robežas, ir likvidēta un izslēgta no Uzņēmumu reģistra.
Tas beidzot noticis šī gada 3. maijā, kā redzams no Lursoft datiem. Vienlaikus nav skaidrs, vai tas noticis tāpēc, ka notiek cīņa pret fiktīvo uzņēmējdarbību un naudas atmazgāšanu, vai arī tāpēc, ka shēmotāji nolēmuši slēpt pēdas.
Tā kā bez SIA AZUS tajā pašā dienā no reģistra izslēgtas vēl tikai 40 citas firmas, var izdarīt slēdzienu, ka izslēgšana nav notikusi saskaņā ar reģistra masveidīgu un automātisku tīrīšanu no neaktīvām firmām, kāda notika šī gada pirmajā pusē.
Pietiek jau rakstīja, ka “reklāmas aģentūra” AZUS 2016. gadā Šveices advokāta Meroni kontrolēto A/S Ventbunkers un SIA Airtech uzdevumā finansējusi "reklāmu medijos". Ir tikai viena nianse: nauda maksāta, bet Ventbunkera reklāma medijos neparādās, un pati "reklāmas aģentūra" pagājušā gada vasarā, kad žurnālisti to mēģināja sameklēt, izrādījās reģistrēta Bauskas novada Vecsaules pagasta Kūdrā — tieši pie kūdras ieguvējiem.
Kā rāda ar 2016. gada 4. janvāri datētais līgums starp SIA Airtech (kuru dibinājis R. Meroni ofšors Eurocom no Britu Virdžīnām) un “reklāmas aģentūru” AZUS, šai aģentūrai bija jāsaņem 18,5 tūkstoši eiro mēnesī (plus PVN) par “reklāmas izvietošanu” medijos. Savukārt Airtech rīcībā nauda nonākusi no R. Meroni kontrolētās A/S Ventbunkers, kas jau divpadsmito gadu pakļauta mantas arestiem, kuru laikā R. Meroni iecelts par “arestētās mantas glabātāju”.
Kā rāda Lursoft izziņa, AZUS dibināta 2015. gada maijā, bet reālu uzņēmējdarbību uzreiz nav uzsākusi. Firmu bija dibinājis kāds Jevgenijs Kāzuss, kurš to jau nepilnu mēnesi vēlāk, pabeidzot pilnībā apmaksāt statūtkapitālu, pārdevis Raimondam Mikijanskim, bet tas, komercdarbību neuzsākot, kapitāldaļas decembrī pārrakstījis Valerijam Dozbergam. Tieši V. Dozberga paraksts redzams uz līguma starp AZUS un Airtech. Lai izskatītos profesionālāk un ticamāk, līgumam pievienoti vairāki punkti un divi pielikumi, kuros aprakstīti dažādi interneta reklāmas paveidi un to tehniskās specifikācijas.
Spriežot pēc datiem par nodokļu nomaksu, 2016. gadā firma beidzot sākusi kaut ko darīt: nodokļos nomaksāti 2060 eiro, bet sociālajās iemaksās — vairāk nekā tūkstotis, tātad skaitļi nav lieli. Tomēr skaidrību par tiem mums iegūt nav iespējams, jo AZUS visā savā pastāvēšanas gaitā ir spējusi nodot tikai vienu gada pārskatu — par 2015. gadu. Tātad par to laiku, kurā vēl nekas netika darīts.
Pēc nedaudz ilgāk nekā gada darbības AZUS vēlreiz mainīja īpašnieku: par vienīgo kapitāldaļu turētāju un valdes locekli kļuva kāds Boriss Boiko. Firmas adrese tika pārcelta uz kūdras purvu desmit kilometrus no Lietuvas robežas — Bauskas novada Vecsaules pagasta Kūdrā. Ciemats pilnībā atbilst savam nosaukumam: tam apkārt plešas milzīgi kūdras purvi, kuros notiek aktīva kūdras ieguve un eksports, nodrošinot vietējiem iedzīvotājiem normāli apmaksātas darbavietas. Paralēli redzama arī lauksaimnieciskā aktivitāte, tehnikas placī redzami daudzi pavisam jauni, moderni agregāti, brīvdienā nav redzams neviens pats piedzēries iedzīvotājs. Bērnu laukumiņā uzstādītas jaunas bērnu atrakcijas.
Žurnālistiem klauvējot pie attiecīgā dzīvokļa durvīm, kur vajadzētu atrasties uzņēmumam AZUS, neviens neatvēra. Arī aptaujātie vietējie iedzīvotāji par šādu firmu nebija dzirdējuši. Protams, ka no V. Dozberga, R. Meroni vai citiem tādiem personāžiem ne vēsts — Kūdras ciemā var ieraudzīt nevis viņus, bet gan kazlēnus, āzi un tītaru.
Video: Kūdras ciems, firma AZUS un Ventbunkers
https://www.youtube.com/watch?v=EhS4ofKzJuI
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.