Iesaki rakstu: 
Tā nu tas pie mums ir sanācis, ka politiķi par saviem lēmumiem nekādu atbildību nenes. Ja nu vienīgi kā Tāļa Linkaita gadījumā tauta izbalso un jāiet kādu laiciņu pastāvēt malā. Bet radītie zaudējumi paliek, un tā jau ir esošāsSatiksmes ministra problēma. Un ko darīt Jānim Vitenbergam?
Saprotams, ka visi līgumi ir laužami un līgumos parasti ir atrunāta līguma laušanas kārtībai katrai no pusēm. Iespējams, ka līgumu laušanas gadījumā "Autotransporta direkcijas" valde nav izrādījusi pietiekošu profesionalitāti vai nav rīkojusies kā rūpīgs un gādīgs saimnieks, - tas jau jāpārbauda Valsts kontrolei. Lauzt varētu, taču visdrīzāk tas kaut ko maksās. Bez maksas visdrīzāk nesanāks, tātad premjers un finanšu ministrs nepiekritīs.
Turklāt:
- Tautai gribas redzēt, kā ministrs nodrošina taisnīgumu un soda nogrēkojušos pārvadātājus, un lauž līgumu, kā arī piemēro bargus sodus.
- Premjeram gribas, lai daži uzņēmumi pazustu no pārvadātāju saraksta.
- Pašam un Parādniekam visdrīzāk gribas, lai liek mierā un prasa no Linkaita izstrebt savārīto putru, bet nesanāk.
Šis gadījums labi parāda, kādas sekas ir skaistiem politiskiem saukļiem bez reālas sapratnes un ekonomiska pamatojuma. Linkaita doma: konkurss uz 10 gadiem ļaušot ietaupīt valsts līdzekļus un nodrošināšot pasažieriem lielākas ērtības. Ne velti 60% no konkursa kritērijiem bija par kvalitāti un tikai 40% par cenu. Nu un ko? Jāstaigā kājām un vēl jāpārmaksā.
Rezultātā valsts ir uzņēmusies saistības par 440 miljoniem par neadekvātu pakalpojumu, kurā grūti ko mainīt līdz 2030. gadam. Linkaits kopā ar Konservatīvajiem ir savu darbu padarījuši. Izpildījuši sponsoru vēlmi par ilgtermiņa kontraktu, jo grūti iedomāties, ka tik stulbas idejas ienāk prātā bez pačukstēšanas no malas.
Kariņš bija premjers līguma noslēgšanas laikā un kā valdības vadītājs bija atbildīgs par ministru darbu. Tāpēc sašutumu tagad tēlot nevajadzētu. Bija iespēja uzsist pa pirkstiem, neizmantoja.
No kurienes Latvijā rasties ekonomiskajai attīstībai un labklājībai, ja viens pats bijušais satiksmes ministrs Linkaits ir savārījis miljardos mērāmas problēmas, kas ir jau segtas vai vēl būs jāfinansē no valsts budžeta?
Atceramies: AirBaltic - 340 miljoni, Rail Baltica projekta izmaksas no 2 miljardiem pirms Linkaita ir pieaugušas jau līdz 6 - 7 miljardiem, noraka Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kuram bija paredzēts līdzfinansējums 340 miljonu eiro apmērā, taču tagad jau runā par nepieciešamību elektrificēt par budžeta līdzekļiem, Satiksmes ministrija degradējusi līdz līmenim, kad vairs nespēj saņemties un laikus iesniegt 100 miljonu eiro pieprasījumu Rail Baltica līdzfinansējumam. Un vēl daudzi sīkumi. Sabiedriskie pasažieru pārvadājumi tāds nieks uz šī fona.
Risinājums šīm kļūdām ir viens - apmaksāt no valsts budžeta. Transporta ekspertam Linkaitim gan viss kārtībā.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
