Iesaki rakstu: 
Tā nu tas pie mums ir sanācis, ka politiķi par saviem lēmumiem nekādu atbildību nenes. Ja nu vienīgi kā Tāļa Linkaita gadījumā tauta izbalso un jāiet kādu laiciņu pastāvēt malā. Bet radītie zaudējumi paliek, un tā jau ir esošāsSatiksmes ministra problēma. Un ko darīt Jānim Vitenbergam?
Saprotams, ka visi līgumi ir laužami un līgumos parasti ir atrunāta līguma laušanas kārtībai katrai no pusēm. Iespējams, ka līgumu laušanas gadījumā "Autotransporta direkcijas" valde nav izrādījusi pietiekošu profesionalitāti vai nav rīkojusies kā rūpīgs un gādīgs saimnieks, - tas jau jāpārbauda Valsts kontrolei. Lauzt varētu, taču visdrīzāk tas kaut ko maksās. Bez maksas visdrīzāk nesanāks, tātad premjers un finanšu ministrs nepiekritīs.
Turklāt:
- Tautai gribas redzēt, kā ministrs nodrošina taisnīgumu un soda nogrēkojušos pārvadātājus, un lauž līgumu, kā arī piemēro bargus sodus.
- Premjeram gribas, lai daži uzņēmumi pazustu no pārvadātāju saraksta.
- Pašam un Parādniekam visdrīzāk gribas, lai liek mierā un prasa no Linkaita izstrebt savārīto putru, bet nesanāk.
Šis gadījums labi parāda, kādas sekas ir skaistiem politiskiem saukļiem bez reālas sapratnes un ekonomiska pamatojuma. Linkaita doma: konkurss uz 10 gadiem ļaušot ietaupīt valsts līdzekļus un nodrošināšot pasažieriem lielākas ērtības. Ne velti 60% no konkursa kritērijiem bija par kvalitāti un tikai 40% par cenu. Nu un ko? Jāstaigā kājām un vēl jāpārmaksā.
Rezultātā valsts ir uzņēmusies saistības par 440 miljoniem par neadekvātu pakalpojumu, kurā grūti ko mainīt līdz 2030. gadam. Linkaits kopā ar Konservatīvajiem ir savu darbu padarījuši. Izpildījuši sponsoru vēlmi par ilgtermiņa kontraktu, jo grūti iedomāties, ka tik stulbas idejas ienāk prātā bez pačukstēšanas no malas.
Kariņš bija premjers līguma noslēgšanas laikā un kā valdības vadītājs bija atbildīgs par ministru darbu. Tāpēc sašutumu tagad tēlot nevajadzētu. Bija iespēja uzsist pa pirkstiem, neizmantoja.
No kurienes Latvijā rasties ekonomiskajai attīstībai un labklājībai, ja viens pats bijušais satiksmes ministrs Linkaits ir savārījis miljardos mērāmas problēmas, kas ir jau segtas vai vēl būs jāfinansē no valsts budžeta?
Atceramies: AirBaltic - 340 miljoni, Rail Baltica projekta izmaksas no 2 miljardiem pirms Linkaita ir pieaugušas jau līdz 6 - 7 miljardiem, noraka Latvijas dzelzceļa elektrifikācijas projektu, kuram bija paredzēts līdzfinansējums 340 miljonu eiro apmērā, taču tagad jau runā par nepieciešamību elektrificēt par budžeta līdzekļiem, Satiksmes ministrija degradējusi līdz līmenim, kad vairs nespēj saņemties un laikus iesniegt 100 miljonu eiro pieprasījumu Rail Baltica līdzfinansējumam. Un vēl daudzi sīkumi. Sabiedriskie pasažieru pārvadājumi tāds nieks uz šī fona.
Risinājums šīm kļūdām ir viens - apmaksāt no valsts budžeta. Transporta ekspertam Linkaitim gan viss kārtībā.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.