Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Skolotāju arodbiedrība LIZDA ir paziņojusi, ka tiks rīkoti skolotāju piketi un streiki gadījumā, ja skolotājiem netiks palielinātas algas. Protams, skolotājiem ir jāsaņem lielākas algas, bet vai tiešām vienīgais veids, kā panākt algu palielināšanu, ir piketu un streiku organizēšana?

Agrāk bieži tika izteikti pārmetumi bijušajam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim, kurš paziņoja, ka algas skolotājiem tiks palielinātas tikai pēc skolu tīkla sakārtošanas un vairāku mazo skolu slēgšanas.

Ir saprotama nosta’lģija pēc laikiem, kad visur darbojās mazas skoliņas, tomēr ir skaidrs, ka šobrīd tās nespēj darboties pietiekami kvalitatīvi un nepieciešamajā līmenī sagatavot jauniešus, lai tie vēlāk varētu izturēt konkurenci, stājoties augstskolās vai piesakoties darbā prestižās kompānijās.

Interesanti, ka agrāk LIZDA spēja vienoties ar Šadurski, piekāpjoties vairākām viņa prasībām. Draudi par skolotāju piketiem un streikiem ir atsākušies kopš laika, kad par izglītības un zinātnes ministri ir kļuvusi Ilga Šuplinska (attēlā). Atšķirībā no Šadurska viņa stāsta, ka aizstāvēs mazās lauku skolas un pārvērtēs kvalitātes prasības vairākām skolām, lai tās varētu izvairīties no slēgšanas.

Iespējams, sajūtot šādu Šuplinskas attieksmi, LIZDA ir sapratusi, ka tā var uzstājīgāk virzīt savas prasības un stādīt ultimātus valdībai. Šajos ultimātos tiek maz runāts par skolotāju darba kvalitāti un viņu izvērtēšanu, kā arī par skolēnu sagatavošanas kvalitāti. LIZDA savai šantāžai izmanto visas, iespējas, piemēram, draud rīkot streikus centralizēto eksāmenu laikā – tā ieriebjot tiem skolēniem, kas gatavojas tālākām studijām.

Vērojot šādu notikumu attīstību, var viegli prognozēt, ka LIZDA ultimāti kļūs arvien skaļāki un kategoriskāki. Maz ticams, ka no šādas šantāžas politikas ieguvēji būs skolēni un viņu vecāki.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...