LLU cenšas neatklāt ziņas par „Dūrīša kaķu Covid-19 pētījuma” izmaksām un rezultātiem
PIETIEK28.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau nedēļām ilgi Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) izvairās sniegt informāciju par bēdīgi slaveno, ar Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša (Attīstībai/Par) vārdu publiski saistīto pētījumu, kurā skaidrots, vai cilvēks var inficēties ar Covid-19 no kaķiem. LLU trīs nedēļu laikā nav spējusi ne uzrādīt pētījuma rezultātus, ne atskaites vai skaidrojumu par finansējuma izlietojumu, kas tiek norādīts pusmiljona eiro apmērā.
Pietiek vērsās pie LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītājas pienākumu izpildītājas Lanas Janmeres ar lūgumu iepazīties ar pētījuma rezultātiem, kā arī saņemt informāciju par finansējuma izlietojumu.
L. Janmere uz pirmo e-pastu nereaģēja un tikai uz atgādinājumu, ka atbildes joprojām nav saņemtas, atbildēja, ka Pietiek sūtīta ziņa pārsūtīta pētījuma vadītājam Kasparam Kovaļenko, kurš vienīgais varot sniegt informāciju.
“Jūsu ziņu pārsūtīju pētījuma vadītājam Kasparam Kovaļenko, kurš vienīgais var sniegt informāciju, bet, iespējams, nav jums vēl atbildējis savu darba pienākumu dēļ. Profesors ir noslogots gan darbā ar studentiem, gan pētījumos,” skaidroja LLU komunikācijas un mārketinga centra vadītājas pienākumu izpildītāja.
Turklāt LLU pārstāve norādīja, ka pētījums ir noslēdzies jau pagājušajā gadā un kolēģi no citiem medijiem jau esot plaši intervējuši L. Kovaļenko, atsūtot arī saites uz lsm.lv un xtv.lv resursiem, kur publicētas šīs intervijas, - vai tiešām ar to vēl nepietiekot?
Tomēr Pietiek izteica vēlmi sazināties ar pētījuma vadītāju, lai precīzi noskaidrotu gan pētījuma rezultātus, gan arī finansējuma izlietojumu. Uz šo lūgumu laipni tika atsūtīta K. Kovaļenko e-pasta adrese. Taču sarakste ar K. Kovaļenko izrādījās vēl neproduktīvāka. “Pašlaik esmu komandējumā. Būšu atpakaļ nākošnedēļ, piektdien. Kādā formātā vēlaties sarunu?” atbilžu sēriju iesāka profesors.
Pietiek pētniekam norādīja, ka vispirms vēlas iepazīties ar pētījuma galarezultātu dokumentu/nodevumu, pētījuma aprakstu un pārskatu par finansējuma izlietojumu. Pēc iepazīšanās ar to visu tad arī tiktu sagatavoti jautājumi.
Šāda nostāja LLU pētnieku neiejūsmināja, un uz šo e-pasta vēstuli K. Kovaļenko neatbildēja vairāk nekā nedēļu. Tikai pēc atgādinājuma vēstules saņemšanas pētījuma vadītājs sniedza atbildi – bet neko no prasītās informācijas.
“Atvainojos, esmu komandējumā un internets diemžēl Dienvidaustrumu valstīs ir praktiski nelietojams. Tā kā mums bija tikai neliela daļa VPP projektā "Multidisciplināra pieeja COVID19 un citu nākotnes epidēmiju monitorēšanai, kontrolei un ierobežošanai Latvijā", tad jums jāsazinās ar projekta vadītāju prof. Ugu Dumpi,” – šāda bija K. Kovaļenko jaunā versija.
„Pārlasot iepriekš publicēto rakstu par I.Dūrīti. vēlos norādīt, ka kaķu paraugu iegūšanai un izmeklēšanai bija atvēlēti vien ap 5% no kopējā projekta finansējuma. Atalgojumu šajā pētījuma daļā saņēma vien divas doktorantes, bet gan es, gan doc. A.Vekšins darba pienākumus veicām bez maksas,” tagad skaidroja K. Kovaļenko, piebilstot, ka iegūtie dati pašlaik tiek gatavoti publicēšanai starptautiski recenzējamos zinātniskos žurnālos. Tiklīdz tie būs publicēti, viņš nosūtīšot Pietiek šos rakstus.
Pietiek uz šo atbildi norādīja, ka vēlas iepazīties ne tikai ar pētījuma rezultātiem, bet arī ar skaidrojumu par finansējuma izlietojumu. Diemžēl uz šo norādi profesors pagaidām nav atbildējis.
Pietiek jau vairākkārt ir ziņojis par LLU Veterinārmedicīnas fakultātes profesora un vienlaicīgi Veselības ministrijas (VM) parlamentārā sekretāra Ilmāra Dūrīša („Attīstībai/Par”) lobēto “kaķu pētījumu”.
“Latvijā pirmo reizi inficēšanās ar Covid-19 tika atklāta arī… vienam kaķim, turklāt tas pats jau bija aizvests uz Igauniju,” rakstīja Pietiek lasītājs, paužot neizpratni, vai tiešām vajadzēja 6 mēnešus un 500 000 eiro projektu, lai paņemtu Covid-19 testus 200 kaķiem no patversmes? “Vai daudz ko šaubīties!? Ikvienam no malas bija skaidrs, ka notiek darbības imitācija, nevis zinātnisks pētījums. Lauksaimniecības akadēmija slavena ar šādu darbību imitāciju. Arī pētījums par “biešu un gurķu salātiem” nodokļu maksātājiem izmaksāja “nieka” 500 000 eiro,” ziņoja acīmredzami labi informētais Pietiek lasītājs.
Kā norādīja Pietiek lasītājs, paraugoties atpakaļ uz tā laika notikumiem, esot apbrīnojami, ar kādu nekaunību tika izpļekarēti un izshēmoti valsts finanšu līdzekļi. Piemēram, VM parlamentārā sekretāra I. Dūrīša iniciētie sižeti par kaķu izmeklējumiem noklusējuši būtisku informāciju: neesot saprotams, kāpēc izmeklēti tika 200 kaķi, kas mita dzīvnieku patversmēs. Šādi pat teorētiski nebija iespējams konstatēt cilvēku dzīvībai tik bīstamā vīrusa transmisiju no cilvēka uz dzīvnieku un otrādi. Jo kaķīši taču dzīvo patversmē...
No pētnieku izklāstiem medijos tā arī nebija iegūstami arī dati par ģimenēm, kurās kāds saslimis ar Covid-19 infekciju tieši mājdzīvnieku dēļ. Galu galā, ja reiz pētījumu veica tik lieli gudrinieki, kur iegūstami dati par citiem mājlopiem, piemēram, fermas dzīvniekiem – cūkām, govīm? Vai sešu mēnešu laikā par pusmiljonu eiro tika testēti tikai minētie patversmes kaķi? Acīmredzot šādu datu nemaz nav, un viss, kas saistīts ar pusmiljona eiro „apgūšanu”, ir noslēpts iespējami dziļāk.
Pats I. Dūrītis pagaidām publiski ir paziņojis, ka viņam nekādas īstas saistības ar šo pētījumu nemaz neesot.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
