Loginas, Lāces un Co. imigrantu iepludināšanas plāns: uz šo mērgļu fona pat Kampars sāk izskatīties pēc viena lāga Skroderdienu varoņa
Pietiek lasītājs08.05.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nopirku "Iznireļus", gribēju sākt lasīt šos burvīgos apmelojumus, un te paši iznireļi šodien sagādāja tādu reklāmu grāmatai, ka maz neliekas. Vispār ļoti jancīgi - tikko Jums vai Indriķim Latvietim iznāk grāmatiņa, visi figuranti vai no ādas lien ārā, lai to maksimāli reklamētu. Bet pie lietas - runa ir par to, no kurienes radās tie migrantu 2,2% jeb 40 000 jaunu Muhameda pielūdzēju Latvijā gadā.
Te nu Vladimirs Iļjičs Šuvajevs ar šo savu ierakstu par „progresīvās” Agneses Loginas Kultūras ministrijas imigrantu iepludināšanas plānu un tajā minēto pastāvīgās uzturēšanās atļauju skaita dubultošanu apķēzījās līdz pat pašam Kremlim:
„Ļoti skumji, ka parlamentā ir partija, kas mērķtiecīgi maldina sabiedrību. Minētie mērķi attiecas uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju, ko var iegūt tikai, ja te dzīvots 5 gadus. Palielinājums būs tāpēc, ka 2027. gadā uz to varēs pieteikties šeit dzīvojošie Ukrainas iedzīvotāji.”
Patiesībā minēto skaitli – palielinājumu no 1,1 līdz 2,2 procentiem – bezsmadzeņu Kultūras ministrija kopē no 2020. gada pētījuma, kur šie cipari ir minēti 121. lapā. Nu, un tā divos saliedēšanas plānos tos cītīgi nokopējuši: https://www.km.gov.lv/lv/media/11877/download?attachment
Jā, bet KURŠ TIEŠI tur to fantastisko, latviešu tautai iznīcīgo ciparu ir ierakstījis? Un te ir pats smieklīgākais - to pašrocīgi izdarīja tagadējā Kultūras ministrijas parlamentārā sekretutka, migrantu kontradandiste Agnese Lāce (168. lpp).
Šī maita kopā ar citiem mērgļiem no Providus un Gribu palīdzēt bēgļiem aktīvi šo plānu arī ir komentējušas - no sērijas „pašas pūta, pašas dega”. Jo no plāna izriet tīrā haļava - gan Providus, gan Gribu palīdzēt bēgļiem paši tad pēcāk "konsultē, atbalsta, integrē" tos migrantus.
Tā rezultātā Agnese Lāce kā Gribu palīdzēt bēgļiem valdes locekle pamanījās pacelt kantora apgrozījumu no pārdesmit tūkstošiem līdz virs pusmiljonam gadā, kas lielā mērā tiek izpļeckāts treknās algās pašām pūtējām dedzējām...
Nu un ierēdņi zābaki neies tak lekties ar šīm "jaunās pasaules" cēlājām, labāk luncinās asti un samelos iepriekšējam ministram par plāna saturu. Konkrētā galvenā atbildīgā par šo – valsts sekretāra vietniece Zane Vāgnere un tad vēl divas kazas no Sabiedrības integrācijas departamenta.
Un visbeidzot - jauki vēl atzīmēt, ka Gribu palīdzēt bēgļiem un Providus tagad sēž viena otrai burtiski blakus - Alberta ielas 13 slavenajā sorosītu namā un tik kopā štuko, ko vēl varētu nosaukt no Pūces kundzes... Ar vārdu sakot, uz šo mērgļu fona pat Kampars sāk izskatīties pēc viena lāga Skroderdienu varoņa...
Ā, un aizmirsu piebilst, kāpēc Šuvajevs ir mudaks (viens no variantiem): Lāces pētījums ir ražots 2020. gadā, līdz ar to murgošana par ukraiņiem un pastāvīgās uzturēšanās atļaujām ir Ļeņina cienīgi sifilītiķa murgi...
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.