Iesaki rakstu: 
Ja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, kura darbībā Korupcijas novēršanas apkarošanas birojs (KNAB) atklājis interešu konflikta un valsts mantas izšķērdēšanas pazīmes, tiktu atbrīvots no ietekmīgā amata, viņam pienāktos atlaišanas pabalsts sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Spriežot pēc Loginova pērn brīvostā nopelnītā, šāds atlaišanas pabalsts varētu būt ap 60 000 latu liels. Šādu "zelta izpletni" Loginovam 2007. gadā sagatavojusi toreizējo varas partiju kontrolētā Rīgas brīvostas valde, kurā darbojās arī tās pašreizējais vadītājs Andris Ameriks.
Par šādu "zelta izpletni", lai mīkstinātu Loginova piezemēšanos gāšanas gadījumā, 2007. gada 13. novembrī, grozot pārvaldnieka darba līgumu, apstiprinājusi toreizējā Rīgas brīvostas valde, kas sastāvēja no toreizējo varas partiju - Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas, TB/LNNK, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem. Tobrīd brīvostas valdē darbojās divi no pašreizējiem tās valdes locekļiem - tagadējais Rīgas vicemērs Andris Ameriks (tobrīd LPP) un tagadējais Rīgas domes deputāts no Saskaņas centra Mihails Kameņeckis (tobrīd Jaunais centrs).
Lai arī pašlaik izskatās kā dāsns žests Loginovam, šis brīvostas valdē darbojošos politiķu lēmums 2007. gada nogalē, Aigara Kalvīša valdības pēdējās nedēļās drīzāk samazināja brīvostas pārvaldnieka "zelta izpletni", jo līdz tam Loginova atlaišanas pabalsts bija vēl iespaidīgāks. Septiņus gadus iepriekš, 2000. gada 27. oktobrī Loginova darba līgumā iekļauts punkts par atlaišanas pabalstu 36 mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.
Vadoties pēc Loginova brīvostā saņemtās darba samaksas par 2007. gadu (vairāk nekā 131 000 latu), var lēst, ka tobrīd viņa atlaišanas pabalsts būtu sasniedzis 400 000 latu. Visticamāk 2007. gadā no valdības un galvaspilsētas pašvaldības deleģētiem politiķiem sastāvošā Rīgas brīvostas valde lēma par sešas reizes mazāka atlaišanas pabalsta noteikšanu Loginovam, lai to legalizētu vispār. Proti, 2000. gadā rekordlielais atlaišanas pabalsts Loginova darba līgumā bija iekļauts bez brīvostas valdes lēmuma. Kā 2000., tā 2007. gadā Rīgas brīvostas valdi vadīja Andris Ārgalis (TB/LNNK, vēlāk - TP).
Pietiek jau rakstīja, ka, pārkāpjot likumu par valsts un pašvaldības mantas izšķērdēšanas novēršanu, Rīgas brīvostas pārvalde ar 36 saviem darbiniekiem, tostarp pārvaldnieku Loginovu un viņa sievu Irinu Gorbatikovu, ir noslēgusi līgumus, ar kuriem par smieklīgi zemu cenu - 12 līdz 18 latiem mēnesī - izīrējusi tiem brīvostas automašīnas neierobežotai personiskai izmantošanai. Runa pārsvarā ir par jauniem un ļoti dārgiem auto - piemēram, Loginovs un viņa sieva vēl ziemā pārvietojās ar par brīvostas līdzekļiem iegādātiem BMW markas džipiem.
KNAB par brīvostā atklātajiem pārkāpumiem jau 6. jūnijā informējis premjeru, kā arī satiksmes, ekonomikas, finanšu un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrus, kuru vadītās ministrijas saskaņā ar likumu deleģē valsts pārstāvjus darbam brīvostu valdēs.
Loginova vadītajā Rīgas brīvostas pārvaldē labi apmaksātu darbu atradusi ne tikai viņa sieva, bet arī meita, znots un māsasdēls. KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka parakstītajā atzinumā, kas ir Pietiek rīcībā, minēts, ka Loginovs kā darba devējs 2000. gadā noslēdzis papildus vienošanos darba līgumos ar vairākām brīvostas amatpersonām, tostarp savu sievu Irinu Gorbatikovu, kura vada brīvostas Ārējo sakaru un administratīvo departamentu. Šīs papildu vienošanās paredz, ka minētajiem darbiniekiem katru gadu pēc brīvostas pārvaldes kārtējā gada pārskata apstiprināšanas tiek izmaksāta prēmija par darba rezultātiem 0,1% apmērā no faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem (neto apgrozījuma).
Tāpat konstatēts, ka visiem brīvostas darbiniekiem laikā no 2010. gada līdz šim brīdim katru mēnesi tiek izmaksātas ikmēneša piemaksas 50% apmērā no pamatalgas. Loginovs pilnvaras attiecībā uz jautājumu izlemšanu par viņa sievu un meitu [Sanitu Odiņecu, kura iepriekš strādājusi par galveno speciālisti Gorbatikovas vadītajā departamentā] deleģējis savam vietniekam, tādējādi, kā uzskata KNAB, "formāli novēršot interešu konfliktu L. Loginova darbībā".
Izvērtējot Loginova, viņa sievas Gorbatikovas un vairāku citu vadošu brīvostas amatpersonu faktiski saņemto atalgojumu, KNAB konstatējis, ka "minētajām amatpersonām dažādās piemaksās kopējie ieņēmumi ir lielāki par darba līgumā noteikto amatalgu". Piemēram, pašam Loginovam 2011. gadā izmaksāta amatalga 37 686,50 lati, bet piemaksās - vēl 18 846,27 lati un prēmijā, kas ir 0,15% no brīvostas faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem, - vēl 43 519,88 lati.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.