Ļoti, ļoti nopietns noziedznieka Lapsas paskaidrojums policijai par Latvijas TV propagandona goda laupīšanu
PIETIEK13.02.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai tiešām „sabiedriskās” Latvijas Televīzijas propagandonam Matīsam Arnicānam (attēlā) kā tādai žirafei tikai pēc trim mēnešiem pielēca, ka viņam izteikts aicinājums „smirdīgā prostitūta, ej dirst!” ir goda laupīšana, neslavas celšana un sabiedriskās kārtības traucēšana? Vai arī taisnība bija Jutai Strīķei, kura jau pirms desmit gadiem norādīja, ka Latvijā valdošajā mafiozajā, noziedzīgajā tīklā ir arī tā uzdevumus pildoši mediju pārstāvji, - un tas, ka Matīss Arnicāns par laupīto godu „atcerējās” pāris dienas pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka pret Lato Lapsu vērstā rokudzelžu akcija ir izgāzusies, ir nevis nejaušība, bet likumsakarība?
Pietiek šodien publicē divus Lato Lapsas YouTube ierakstus šajā sakarā, kā arī viņa sniegto paskaidrojumu Valsts policijai sakarā ar tās saņemto Matīsa Arnicāna „danosu”.
Jautrs stāstiņš par žirafēm un anālītisko LTV propagandonu: kad mafiozajam, noziedzīgajam tīklam nākas ķerties pie jebkura no rensteles izmakšķerēta matīsiņa:
https://www.youtube.com/watch?v=Oif4lPKVKEo
Ļoti, ļoti nopietns noziedznieka Lapsas paskaidrojums policijai par Latvijas TV propagandona goda laupīšanu:
https://www.youtube.com/watch?v=BAGoa6-Bmbk
Lato Lapsas paskaidrojums Valsts policijas Rīgas Reģionālās pārvaldes Rīgas Austrumu pārvaldei:
Labdien.
Saistībā ar Jūsu lūgumu sniegt vispusīgu un detalizētu skaidrojumu par 29.10.2024. Rīgā, Abrenes ielā 8 paustajiem izteikumiem (nodomu, motivāciju) un veiktajām darbībām sniedzu Jums šādu skaidrojumu.
2024. gada 29. oktobrī es ierados Rīgā, Abrenes ielā 8, lai kā žurnālists, Latvijas Žurnālistu savienības biedrs noklausītos spriedumu Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā un par to informētu sabiedrību.
Ir vispārpieņemts, ka žurnālisti – pat tādi, kas pārstāv „sabiedrisko” Latvijas Televīziju, - par savu vēlmi intervēt kādu personu tai laikus dara zināmu, informē to par interesējošo tēmu, saskaņo tikšanās laikus.
Jūsu saņemtā iesnieguma Nr.RRP/10907 autors, „sabiedriskās” Latvijas Televīzijas darbinieks Matīss Arnicāns neko no iepriekš minētā nebija veicis.
Tā vietā šī persona 2024. gada 29. oktobrī pie ēkas Abrenes ielā 8 uzmācīgi un nekaunīgi metās pie manis un, neievērojot pat pieklājīgu distanci, uzstājīgā, vulgārā, spalgā un agresīvā tonī mēģināja ar mani uzsākt sarunu par tēmu, kas, cik nopratu, ne mazākajā mērā nebija saistīta ar Mārtiņa Bunkus slepkavības krimināllietu.
Šīs personas izturēšanās publiskā vietā man visvairāk atgādināja kinofilmās redzētus ielasmeitu mēģinājumus tikt pie klienta.
Šo iespaidu vēl spilgtāku darīja apstāklis, ka persona, pēc visa spriežot, iepriekšējā dienā bija lietojusi reibinošus dzērienus un nebija veikusi nekādus personiskās higiēnas pasākumus.
Šādā situācijā vienīgais, kas man atlika, bija – mēģināt atturēt šo personu no šīs uzmākšanās, kā arī mēģinājuma mani vārdiski un, iespējams, arī fiziski apdraudēt un turpināt vajāt arī tiesas ēkas iekšienē. Šī iemesla dēļ es radušos emocionālo viedokli par šīs personas rīcību un uzvedību tai izteicu kopā ar tai adresētu aicinājumu, un radās iespaids, ka esmu uzklausīts un saprasts.
Taču, īpaši rūpējoties par to, lai nekādā veidā neceltu šai personai neslavu, es šo personu, izsakot tai savu emocionālo aicinājumu, neraugoties uz man radušos iespaidu, nosaucu nevis par ielasmeitu, staiguli, priekameitu, naktstauriņu vai, latviešu vienkāršrunas terminu lietojot, mauku, bet gan par prostitūtu.
Kā minēts vietnē tezaurs.lv ar atsauci uz Latviešu literārās valodas vārdnīcu, termins „prostitūta” pārnestā nozīmē ir „cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u.tml.”. Tieši tāds viedoklis man gadu gaitā ir izveidojies par šo personu, kura, manuprāt, ar savu darbību apkauno žurnālista nosaukumu.
Taču jau tiesas ēkas iekšienē man radās iespaids, ka šī persona mēģinās man uzmākties un mani vajāt, kas, ņemot vērā, ka tūlīt bija jāsākas tiesas sēdei, radīs man apgrūtinājumu veikt manus darba pienākumus.
Šī iemesla dēļ es no droša attāluma, lai neizraisītu šīs personas neprognozējamu, tostarp fizisku reakciju, tai atkārtoti izteicu emocionālu aicinājumu tai saprotamos, viegli uztveramos formulējumos.
Spriežot pēc personas reakcijas, tai turpmāk vairs neatkārtojot uzmākšanās mēģinājumus, es biju izvēlējies pareizus, efektīvus formulējumus.
Piebildīšu, ka šī persona neizteica nekādus iebildumus pret manis izteikto viedokli. No šīs personas reakcijas bija skaidri noprotams, ka tā manis izteikto viedokli akceptē un ņem vērā. Arī nākamajās dienās šī persona nekādā veidā neizteica iebildumus pret manis izteikto viedokli un aicinājumu.
Tieši pretēji – gatavojot Latvijas „sabiedriskās” televīzijas sižetu, kas bija veltīts maniem sabiedriskā darba pienākumiem, šī persona pati, tīši un apzināti iekļāva sižeta reklāmā tai manis izteiktā atkārtotā aicinājuma ierakstu. Nepieciešamības gadījumā varat šo ierakstu izprasīt Latvijas Televīzijai.
Man nav izprotams, kādu iemeslu dēļ šī persona, kas pati personiski publiski pārraidīja sarunu ar mani un manis izteikto aicinājumu, tagad, trīsarpus mēnešus vēlāk ir nolēmusi uzskatīt, ka šis mans aicinājums, ko šī persona pati, apzināti un ar nodomu izplatīja visiem „sabiedriskās” televīzijas skatītājiem, esot cēlis tai neslavu.
Pieļauju, ka uz šādu soli šī persona ir piespiesta vai kā citādi motivēta no kādu citu, man nezināmu personu puses, kuras tāpat kā to patiesie nodomi būtu policijai noskaidrojamas.
Tāpat man nav izprotams šīs personas ieskats, ka mans tai izteiktais aicinājums esot „rupji traucējis sabiedrisko kārtību, kas izpaudās acīmredzamā bezkaunībā, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru”.
Kā jau minēju, biju spiests šādu mutisku aicinājumu izteikt, lai pārtrauktu šīs personas mēģinājumu mani vajāt un izvairītos no šīs personas iespējamas fiziskas vardarbības.
Ja šī persona tiešām uzskata, ka šāds aicinājums „rupji traucējis sabiedrisko kārtību”, ir secināms, ka šīs personas nodoms, šo manu aicinājumu ar „sabiedriskās” Latvijas Televīzijas starpniecību izplatot visiem tās skatītājiem, ir bijis rupji traucēt sabiedrisko kārtību visā valstī.
Piebildīšu, ka man nav saprotams, kādu tieši neslavu šai personai varētu būt cēlis mans aicinājums.
Darbības vārds „dirst” ir vienkāršrunas termins, plaši izplatīts latviešu valodā, un aicinājums veikt kādu darbību, kas turklāt nav apkaunojoša vai pretdabiska, šajā gadījumā - „iet dirst”, nekādā veidā nevar celt neslavu kādai personai.
Manis lietotais īpašības vārds „smirdīgs” bija mans emocionāls vērtējums un viedoklis par šīs personas personiskās higiēnas stāvokli laikā, kad tā uzmācās man publiskā vietā, pie tiesas ēkas Rīgā, Abrenes ielā 8.
Savukārt termins „prostitūta”, kā jau minēju, vietnē tezaurs.lv ar atsauci uz Latviešu literārās valodas vārdnīcu pārnestā nozīmē ir – „cilvēks, kas pašlabuma dēļ maina uzskatus, kļūst par nodevēju u. tml.”. Tieši šādā nozīmē es arī šo terminu lietoju. Tas, ka, iespējams, garīgas nabadzības dēļ persona par šādu nozīmi nav informēta, protams, ir apkaunojoši „sabiedriskajai” Latvijas Televīzijai, kura izmanto šādas kvalifikācijas personālu sabiedriskā pasūtījuma pildīšanai.
Tiesa, Latviešu literārās valodas vārdnīcas drukātajā variantā terminam „prostitūta” ir skaidrojums – „sieviete, kas nodarbojas ar prostitūciju”. Kā jau minēju, šīs personas rīcība, uzmācoties un uzbāžoties publiskā vietā, man tiešām atgādināja kinofilmās redzēto ielasmeitu jeb vienkāršrunā – mauku uzvedību. Taču ir skaidrs, ka, ņemot vērā Matīsa Arnicāna vizuāli fiksējamās sekundārās dzimumpazīmes, man nevarēja būt nodoms vai redzams pamats viņu nosaukt par sievieti. Lai gan, protams, mūsu laikos jau neko nevar zināt...
Ar cieņu Lato Lapsa
Rīgā 2025. gada 11. februārī
Seko mums 
Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma, ka ministrs ar valsts transportlīdzekli cauri visai pilsētai pārved pašam piederošo drēbju skapi no iepriekšējās dzīvesvietas pie ceturtās laulenes, jaunās mīļotās sieviņas, un nenorēķinās par eksprešu pakalpojumu no savas kabatas.
Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
