Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jā gan, tā 2023. gada 28. februārī sākās sapulce par Latvijas Televīzijas (LTV) satura informācijas vadības sistēmas jeb Media Asset Management (MAM) iepirkšanu. Sapulcē piedalījās gandrīz kādi 15 cilvēki – LTV vadība, televīzijas vadošie inženieri un ilggadējie darbinieki Intars Naglis, Jānis, Kazulis, Mārtiņš Porters, Dāvis Jaunzems, Juris Sērmoliņš, Valters Zavadskis, administrācijas un personāla daļas vadība, iepirkuma juriste un citi.

Visu šo cilvēku priekšā LTV valdes priekšsēdētājs un iepirkuma komisijas vadītājs Ivars Priede publiski pazemoja LTV vadošos inženierus – Kazuli, Nagli, Porteru, Jaunzemu, Porteru. Kā satrakojies sovhoza priekšsēdētājs Priede bļāva sapulču zālē: “Būs MAMs vai nebūs, bļjadj, nahuj?!! Jūs neko neizdarījāt! Dabūsiet tehnisko specifikāciju – jā vai nē?! Visu, ko jūs gribējāt, jūs dabūjāt! Tagad jūs pasakāt, ka mums ir sūdīgs nolikums!”  

Bija pagājuši kārtējās iepirkuma projekta dīkstāves trīs mēneši no laika, kad 2022. gada decembrī no darba LTV aizgāja kārtējais augstākā līmeņa speciālists, kurš vadīja MAM projektu, nespēdams izturēt Priedes “saimniekošanu” (tādu speciālistu 2022. un 2023. gadā bija aizgājuši no LTV jau kādi 15 – operatori, tehniķi, arī IT vadošais speciālists, u.c.). Projekts palika bez vadītāja.

Tad šajā sapulcē publiski, kolektīva priekšā pazemotie inženieri, atbildot uz Priedes bosingu, norādīja, ka MAM projekts bija palicis bez vadītāja un ka viņiem nebija ne tikai administratīvā, bet arī juridiskā atbalsta, bet vienīgā LTV iepirkuma juriste nespēja šo projektu “pacelt”. Vienam inženierim pat vajadzējis “par konjaka pudeli” pašam prasīt padomus kādam “augsta līmeņa” juristam, kurš tad arī norādīja uz daudziem trūkumiem MAM iepirkumā.

Tā nebija pirmā reize, kad I. Priede izgāza MAM iepirkumu, kuru viņš nolaidīgi velk jau 7 gadus, un tā nebija pēdējā reize – pusotru gadu pēc šīs sapulces MAM iepirkums izgāzās vēlreiz, un tik ļoti vajadzīgais aprīkojums LTV darba modernizēšanai joprojām nav nopirkts. Tagad kārtējo reizi nozares profesionāļi, to vidū arī SIA Hannu Pro, atklātā vēstulē nu jau valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Saeimai, drošības iestādēm un Valsts kontrolei norāda uz ieilgušo LTV valdes priekšsēdētāja nolaidību.

Bet nu atgriezīsimies pie “sovhoznieku sapulces”: divas stundas I. Priede spieda inženierus piekrist vairs neturpināt iepirkumu saskaņā ar lietderīgo dialoga procedūru, kurā varētu detalizēti izvēlēties LTV vajadzībām atbilstošu programmatūru un aprīkojumu, jo tas, viņaprāt, aizņemšot pārāk daudz laika, LTV nepaspēs iztērēt 2023. gadā obligāti izlietojamos valsts budžeta 300 tūkstošus eiro, kuri būs jāatgriež valstij.

“Man Eglītis katru otro dienu zvana un stāsta, ka nauda ir jāiztērē!” kliedza I. Priede, domājot ar to Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekli Jāni Eglīti. I. Priede spieda inženierus par katru cenu uzsākt ātros tempos no jauna šo iepirkumu, lai “nepakāstu” laiku un nebūtu “viss dirsā” (I.Priedes leksika sapulcē), un spieda inženierus piekrist rīkot iepirkumu atklātā konkursa procedūrā, kurā ir liels risks iztērēt simtiem tūkstošus un pēc tam vairāk nekā miljonus eiro par aparatūru, kas, ļoti iespējams, nederēs.  

I. Priede gan sapulcē solīja, ka “sūdu nepirks” un ka varēšot “noraut stopkrānu”. Tika izplānots kārtējā - 2023. gadā nu jau trešā (!!!) - MAM iepirkuma grafiks, kuram, ja viss notiek ideāli pēc plāna, būtu jābeidzas 15. decembrī.

Diez vai kāds toreiz noticēja LTV valdes priekšsēdētāja jaunajai shēmai par MAM iegādi līdz 2023. gada Ziemassvētkiem, un pareizi darīja – ir 2024. gada maija beigas, pagāja gandrīz pusotrs gads, satura vadības sistēmas MAM nav, un izskatās, ka arī šogad nebūs. Un īpaši ciniski skan I. Priedes pagājušajā nedēļā izplatītajā atbilde SIA Hannu Pro atklātajai vēstulei: “Sabiedriskā medija pastāvēšana un attīstība ir būtiska Latvijas drošībai (LTV ēka Zaķusalas krastmalā 33 ir kritiskās infrastruktūras objekts), tāpēc LTV ar vislielāko atbildību un rūpību pilda tiesību normās noteiktos pienākumus, t.sk. lietderīgi rīkojas ar tās rīcībā esošajiem finanšu līdzekļiem.”  

Bet šo I. Priedes blefu atbildes vēstulē SEPLP var tagad paņemt un skaisti iegrāmatot savā atskaišu kaudzītē. SEPLP bezatbildība ir prātam neaptverama. SEPLP ir jāuzņemas atbildība par LTV tehnoloģiskās attīstības aizkavēšanos, kas jau tā atpaliek no Igaunijas sabiedriskās televīzijas ERR par 15 gadiem un atpaliks vēl vairāk, un atbildība par pazaudētajiem simtiem tūkstošiem budžeta naudas – jo profesionālais televīzijas aprīkojums paliek dārgāks vidēji par 15%-20% gadā, un galu galā – par I. Priedes pirms vairākiem gadiem sākto LTV gremdēšanu. I. Priede atbild LTV par tehnoloģijām kopš 2016. gada un vairākus gadus gadus ir LTV valdes priekšsēdētājs.

Un tas nav vienīgais stratēģiskais iepirkums, ko I. Priede izgāza un velk vairāku gadu garumā, –  LTV nav pabeigts vienotas režijas komplekss, LTV elektroapgādes sistēmas apakšstacijas iepirkums par miljoniem, un tagad šim sarakstam var pievienot arī divas pārvietojamās televīzijas stacijas par 12 miljoniem. 2023. gada beigās bija jāsākas viena PTS par 5 miljoniem iepirkumam, tas izgāzās. Šis mazais PTS ir īpaši svarīgs valstij ārkārtas apstākļos, kad – ja sākas karadarbība – televīzija var raidīt ārpus Zaķusalas. Šāda PTS ražošana pēc individuāla pasūtījuma var ilgt pusotru gadu, un, pieskaitot arī citas iegādes procedūras, tā saņemšanai vajadzīgi vismaz divi gadi. Pusgads jau nokavēts, un būs nokavēts vēl vairāk. Vai 2026. gadā LTV būs jauns mazais PTS? Ar I.Priedes “saimniekošanu” un shēmošanu izskatās, ka ne.  Tikmēr Krievijas agresīvie plāni netiks pārcelti...

Bet atklātajā vēstulē I. Priede raksta: “Mēs esam unikāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis ar specifiskām vajadzībām.” Jā, no tiesas, unikāls ar to, ka grābj valsts budžeta naudu un izšķiež to, un specifisks ar savu padomju saimniekošanu. Vēl Priede vēstulē turpina apgalvot, ka pie visa vainīgi ir visi citi, arī Hannu Pro. Starp citu, šīs kompānijas mājas lapā stāv rakstīts, ka Hannu Pro veiksmīgi piegādāja PTS Igaunijas sabiedriskajai televīzijai ERR: https://www.hannu-pro.com/info_ERRob_lv.html

Tad nu, atskatoties uz neseno un kārtējo skandālu ap LTV par priekšvēlēšanu debatēm krievu valodā, laikam jāpielieto I. Priedes iecienītā Kremļa vatņiku valoda un jājautā: “Bļ..d, nah... j, Priede, tu vēl ilgi  sēdēsi LTV un turpināsi gremdēt sabiedrisko televīziju?!” Vai SEPLP arī saprot tikai tādu valodu?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...