LTV sprigano "galvas invalīdu" auto invalīdu stāvvietā: Belte mēģina padarīt šoferi par vienīgo grēkāzi?
PIETIEK03.07.2017.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
No Latvijas Televīzijas (LTV) vadības negribīgajiem skaidrojumiem saistībā ar aizvadītās nedēļas nogalē invalīdu stāvvietā novietoto LTV dienesta automašīnu rodas iespaids, ka LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte (attēlā) par vienīgo grēkāzi vēlas „nozīmēt” automašīnas šoferi, bet komfortu mīlošos LTV darbiniekus, kuri acīmredzami bija pieprasījuši vadītājam auto novietot tieši pie Siguldas tirdzniecības centra Šokolāde durvīm (skat. attēlus zem publikācijas), lai nevajadzētu paspert dažus desmitus lieku soļu līdz iepirkšanās vietai, tiek mēģināts
Pats Belte nekādus skaidrojumus saistībā ar notikušo joprojām nav vēlējies sniegt, savukārt lakoniskais komentārs, ko pirmdien sniedza LTV “komunikācijas direktore” Dace Jansone, bija: „Varam apliecināt, ka automašīna ar valsts reģistrācijas numuru JD7381 pieder Latvijas Televīzijai. Latvijas Televīzija uzskata, ka 30.jūnija vakarā Siguldā automašīnas vadītājs rīkojās nepieļaujami, novietojot automašīnu invalīdu stāvvietā. Vainīgā persona tiks disciplināri sodīta.”
LTV valdes priekšsēdētājs nevēlējās sniegt nekādu skaidrojumu uz jautājumu, kādas tieši profilaktiskas un izskaidrojošas darbības viņš kā valsts SIA Latvijas Televīzija valdes priekšsēdētājs ir veicis, lai nepieļautu šādas rīcības un cik bieži LTV darbinieki vispār mēdz izmantot invalīdu autostāvvietas savam komfortam.
Savukārt uz to, ka LTV vadība varētu par vienīgo grēkāzi mēģināt padarīt automašīnas šoferi, bet ne gados jaunos un spraunos „galvas invalīdus”, kuri acīmredzami bija situācijas noteicēji, reizē ar LTV skaidrojumu, ka tieši „automašīnas vadītājs rīkojies nepieļaujami”, norāda arī tas, ka ne Belte, ne Jansone nevēlas atklāt - kādu konkrētu personu vajadzībām šī automašīna bija nodota 30. jūnija vakarā.
Pietiek jau informēja par ainu, kāda piektdienas pievakarē pavērās tirdzniecības centra Šokolāde apmeklētāju acīm: invalīdu stāvvietā pie pašām centra durvīm bija novietota nevis kāda nekaunīga "biezā" automašīna, bet gan auto, kura vējstiklā bija ievietota norāde "LTV Latvijas Televīzija".
Automašīnas vadītājs – cilvēks jau gados centās nereaģēt uz viņa un automašīnas fiksēšanu fotoattēlos, un arī vairāki spriganie "galvas invalīdi" - pasažieri, kuru labsajūtas nolūkos auto acīmredzami bija novietots tieši invalīdu stāvvietā, nelikās traucēties.
Pietiek pārstāvis fotoattēlus kopā ar notikušā aprakstu jau ir nosūtījis Siguldas novada pašvaldības policijai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
