Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Televīzija (LTV) mēģina izvairīties no atbildības par sadarbību ar Kremļa propagandas kanālu Russia Today, tam aizvadītajā nedēļā par maksu ļaujot izmantot LTV ziņu studiju, lai no tās pārraidītu interviju ar bijušo ārlietu ministru Jāni Jurkānu, - Pietiek šodien publicē vakar Lato Lapsas LTV nosūtītos jautājumus un šodien saņemtās LTV vadības atbildes, kurās mēģināts visu vainu novelt uz vidēja līmeņa televīzijas darbinieku un paziņots, ka par šo „pakalpojumu” saņemto summu LTV vadība nolēmusi neatklāt.

LTV valdes loceklim Ivaram Priedem uzdotie jautājumi:

1) kādi iekšējie normatīvie akti nosaka trešo personu iespējas izmantot savām vajadzībām VSIA Latvijas televīzijas resursus, tostarp ziņu studiju un ar to saistīto darbinieku pakalpojumus? Atbildei pievienojiet šo normatīvo aktu kopijas.

2) kāda ir procedūra, atbilstoši kurai trešās personas var izmantot šos resursus? Ar kuriem VSIA Latvijas Televīzija darbiniekiem (vārds, uzvārds, amats) šāda izmantošana tiek saskaņota?

3) vai par šādiem resursu izmantošanas gadījumiem tiek informēta VSIA Latvijas televīzija valde? Ja jā, kāda ir šīs informēšanas kārtība? Ja nē, kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas televīzija valde ir noteikusi, ka tā nevēlas tikt informēta par šādiem gadījumiem?

4) kad tieši (datums, laiks) un kādā tieši formā VSIA Latvijas televīzija 2019. gada martā tika informēta par Krievijā bāzētā TV kanāla Russia Today (RT) vēlmi izmantot savām vajadzībām Latvijas televīzijas ziņu studiju? Kuras VSIA Latvijas televīzijas amatpersonas (vārds, uzvārds, ieņemamais amats) par to tika informētas?

5) kuras tieši VSIA Latvijas televīzijas amatpersonas (vārds, uzvārds, ieņemamais amats) pieņēma lēmumu par atļaujas sniegšanu šādai izmantošanai? Vai šis lēmums tika saskaņots ar VSIA Latvijas televīzija valdi? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

6) vai VSIA Latvijas televīzija saņēma samaksu par šo pakalpojumu sniegšanu? Vai pakalpojumu sniegšanā iesaistītie VSIA Latvijas televīzija darbinieki saņēma samaksu par šo pakalpojumu sniegšanu? Ja jā, kādas bija šīs samaksas summas? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

7) kurš VSIA Latvijas televīzija darbinieks (vārds, uzvārds, amats) pieteica caurlaides RT darbiniekiem un intervējamajai personai – Jānim Jurkānam?

Ja manis sniegtās ziņas tiks ignorētas un manis prasītā informācija netiks sniegta, nekavējoties vērsīšos ar pieteikumu gan tiesā, gan tiesībsargāšanas iestādes, gan Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē.

No Latvijas Televīzijas saņemtās atbildes:

Viens no pakalpojumiem, ko piedāvā Latvijas Televīzija, ir tehnikas noma. Tehnikas nomas cenas ir apstiprinātas 2018. gada 31. janvārī (rīkojums pielikumā). Starp objektiem un pakalpojumiem, kas izcenoti, ir arī televīzijas studijas.

Ņemot vērā to, ka šādi gadījumi, kad trešās personas izmanto LTV resursus, tostarp studijas un ar tām saistītos tehniskos darbiniekus, ir ļoti reti, katrs gadījums līdz šim ticis atsevišķi izskatīts, piedaloties visiem atbildīgo dienestu vadītājiem un direktoriem, kā arī saskaņots ar LTV valdi. Šādos gadījumos tiek sasaukta atbildīgo dienestu vadītāju un LTV valdes sapulce, kurā tiek izvērtēta LTV tehniskā veiktspēja un tā brīža tehniskā noslogotība. Tiek izvērtēts arī tas, vai pakalpojuma sniegšana nenodarīs zaudējumus LTV tēlam, reputācijai un nav pretrunā ar LTV vērtībām. Ja tiek pieņemts pozitīvs lēmums un tiek ļauts trešajām personām izmantot LTV resursus, tiek noslēgts līgums, Latvijas Televīzija sniedz pakalpojumu – pēc nepieciešamības nodrošina telpas, tehniku, darbiniekus – un izraksta komersantam rēķinu.

Detalizēti šī sistēma ir tāda, ka, saņemot pakalpojuma pieprasījumu, projekta vadītājs, pamatojoties uz Televīzijas apstiprinātajām cenām, sagatavo tāmes projektu (cenu piedāvājumu), kas tiek iekšēji saskaņots Televīzijā (projekta tāmi sagatavo projekta vadītājs, saskaņo Satura ražošanas direktors un Finanšu un grāmatvedības nodaļas darbinieks). Visas tāmes tiek izskatītas “tāmju sapulcē”, kurā piedalās atbildīgais projekta vadītājs, finansisti un valde. Tāmju sapulces notiek katru pirmdienu.

Otrdien, 12. martā LTV darbinieks, kura darba pienākumos ietilpst arī darbs ar tehnikas īres projektiem trešajām pusēm, tika uzrunāts par iespēju izīrēt LTV mazo studiju. Ņemot vērā to, ka konkrētais darbinieks nav amatpersona un viņu sargā Fizisko personu datu aizsardzības likums, mēs nevaram atklāt viņa vārdu. (Pietiek ir zināms, ka tas ir ilggadējs LTV darbinieks Harijs Lavkinaitis.)

Darbinieks tās pašas dienas pusdienlaikā e-pastā RT pārstāvjiem apstiprināja gatavību nodrošināt viņu lūgtos pakalpojumus. Darbinieks, nesaskaņojot savu rīcību ne ar Satura ražošanas direktoru, ne atbildīgo dienestu vadītājiem vai LTV valdi, vienpersoniski pieņēma lēmumu sniegt pakalpojumu, ieplānoja nepieciešamos resursus (tehniskos un cilvēkresursus), kā arī noorganizēja Jāņa Jurkāna iekļūšanu LTV ēkā, kurš LTV ēkā ieradās viens pats. Darbiniekam bija iespēja pašam ieplānot iznomātos resursus, jo ikdienā viņš apkalpo LTV iekšējo resursu plānošanas sistēmu.

Teletilts notika 14. marta dienas pirmajā pusē. Darbinieks, kurš vienpersoniski bija veicis lēmuma pieņemšanu un tālākos sagatavošanas darbus, bija arī sagatavojis tāmi, ko apstiprināja atbildīgās daļas direktors. No atbildīgās daļas direktora paskaidrojuma izriet, ka atbildīgais darbinieks to viņam iesniedzis tikai pēc tam, kad teletilts jau bija noticis. Darbinieks, atšķirībā no tā, kas minēts viņa darba pienākumos – uzdot juristiem sagatavot līgumu par pakalpojumu – to nebija izdarījis.

Gan LTV valde, gan LTV Ziņu dienesta vadība par notikušo uzzināja 15. marta vakarā pēc darba laika beigām, bet līdz piektdienas (15. marts) plkst. 17.30 tāme pie valdes vēl nebija nonākusi.

Par sniegto pakalpojumu LTV ir izrakstījusi rēķinu. Ņemot vērā to, ka LTV, veicot saimniecisko darbību, konkurē ar citiem audiovizuālo un televīzijas tehnoloģiju pakalpojumu nodrošinātājiem, informācija par šī pakalpojuma izmaksām saskaņā ar Komerclikuma 19. pantu ir komercnoslēpums, un tai ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss. Izvērtējot, vai šādas informācijas izpaušana nenodarīs kaitējumu LTV kā kapitālsabiedrības, tātad – komersanta, interesēm, LTV ir pieņēmusi lēmumu to neizpaust.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...