LTV vadība par grēkāžiem „nozīmējusi” tulkotāju biroju, tomēr nāksies atbildēt arī televīzijas amatpersonām
PIETIEK06.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad „sabiedriskā” Latvijas Televīzija interviju ar Eiropas Centrālās bankas prezidenti Kristīnu Lagardu pārraidīja ārkārtīgi nekvalitatīvā tulkojumā ar krievisku akcentu, TV vadība ir nolēmusi pat no jebkādas atbildības izvairīties, par grēkāzi izvēloties tulkotāju biroju. Bet vai tas izdosies? Pietiek šodien publicē Lato Lapsas informācijas pieprasījumu, kas jau nosūtīts Latvijas Televīzijai.
2022. gada 3. novembrī VSIA Latvijas Televīzija (turpmāk LTV) pārraidīja interviju ar Eiropas Centrālās bankas prezidenti Kristīnu Lagardu ārkārtīgi sliktā, nekvalitatīvā tulkojumā, radot iespaidu par LTV vadības nekompetenci un nolaidību, kā arī valsts līdzekļu noziedzīgu izšķērdēšanu.
„Sabiedriskais” medijs lsm.lv ir publicējis šādu LTV vadības taisnošanos:
„Tikmēr LTV skaidroja, ka 3. novembra raidījums "Šodienas jautājums" izņēmuma kārtā netika pārraidīts tiešraidē, taču tulkošana no angļu uz latviešu valodu notika tiešraidē raidlaikā plkst. 20.40. Laika ierobežojuma dēļ tulkojumu iepriekš nebija iespējams ierakstīt.
Tulkošana tiešraidē ir ātrākais tulkojuma nodrošināšanas veids, līdz ar to ierasta prakse Latvijas Televīzijas pārraidēs. Kad nepieciešama tulkošana, LTV sazinās ar iepirkuma konkursa kārtībā izvēlēto tulkošanas pakalpojuma sniedzēju, informē par konkrēto vajadzību un uzdevumu, bet uzņēmums norīko tulku. Konkrētā situācija ir pirmā, kad pakalpojuma sniedzējs nenodrošināja LTV kvalitātes prasībām atbilstošu tulkojumu tiešraidē.
Līdzšinējie tulki ar darbu tikuši galā labi, norādīja LTV.
Turklāt par konkrētās intervijas tulkojuma kvalitāti LTV nevarēja pārliecināties iepriekš, jo tā notika tiešraidē. Šoreiz atšķirībā no citām reizēm tulkam bija iespēja ierakstīto interviju noklausīties pirms tiešraides, ko tulks arī darīja, bet diemžēl neinformēja LTV, ka nespēs tikt galā ar šo tulkojumu.”
Gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos par, iespējams, nodokļu maksātāju līdzekļu prettiesisku izšķērdēšanu, vēlos saņemt no LTV šādu informāciju un atbildes pēc būtības uz šādiem jautājumiem:
1) kuras LTV amatpersonas un ar kādu pamatojumu pieņēma lēmumu, ka 3. novembra raidījums "Šodienas jautājums" izņēmuma kārtā netiks pārraidīts tiešraidē?
2) sniedziet precīzu skaidrojumu, kāpēc tieši laika ierobežojuma dēļ tulkojumu iepriekš nebija iespējams ierakstīt, kas un ar kādu pamatojumu noteica tieši šādus laika ierobežojumus?
3) kuras LTV amatpersonas, kad un ar kādu pamatojumu ir padarījušas tulkošanu tiešraidē par ierastu praksi LTV pārraidēs?
4) sniedziet precīzu skaidrojumu, kāpēc tieši par konkrētās intervijas tulkojuma kvalitāti LTV nevarēja pārliecināties iepriekš, pirms tās pārraidīšanas. Informējiet mani par precīzu laiku (datums laiks), kad tika pabeigts tulkojums, personām, kam tika nodots tulkojums, precīzu laiku, kad šis tulkojums tika nodots (datums, laiks), kā arī nosūtiet man šo personu amata aprakstus.
5) kuras tieši LTV amatpersonas, kad un ar kādu pamatojumu ir pieņēmušas lēmumu, ka tik svarīga sabiedriskā medija funkcija kā nozīmīgu personu svešvalodā sniegtas informācijas nodošana Latvijas sabiedrībai valsts valodā ir veicama, izmantojot nevis pārbaudītus, profesionālus LTV darbiniekus, kuru atalgojumam valsts ir atvēlējusi iespaidīgus finanšu līdzekļus, bet gan ārpakalpojuma sniedzējus.
5) kā tieši, pēc kādas tieši metodikas LTV un kuras tieši LTV amatpersonas ir iepriekš pārbaudījušas tulkojuma pakalpojuma sniedzēju pakalpojuma kvalitāti. Atbildei pievienojiet attiecīgo lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu sniegtās informācijas patiesumu.
6) nosūtiet man LTV galvenās redaktores Sigitas Roķes (attēlā) amata aprakstu.
7) nosūtiet man LTV galvenās redaktores Sigitas Roķes pienākumu pildīšanas vērtējuma aprakstu un pārskatu par to, kas, kādā veidā un kad līdz šim ir izvērtējis Sigitas Roķes darba pienākumu veikšanas kvalitāti.
8) nosūtiet man LTV Ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes amata aprakstu.
9) nosūtiet man LTV Ziņu dienesta vadītājas Ivetas Elksnes pienākumu pildīšanas vērtējuma aprakstu un pārskatu par to, kas, kādā veidā un kad līdz šim ir izvērtējis Ivetas Elksnes darba pienākumu veikšanas kvalitāti.
10) sniedziet man atbildi pēc būtības uz jautājumu – kādu tieši iemeslu dēļ LTV, kas tiek pilnībā finansēta no valsts līdzekļiem, no sabiedrības slēpj savu darbinieku saņemto atalgojumu?
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
