Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

LTV ziņu dienests izvairās no jebkādiem publiskiem komentāriem par pērnā gada 31. decembrī pārraidītā sižeta "Latviešu biznesa ideja iegūst 100 000 eiro investīcijas" (https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/31.12.2021-latviesu-biznesa-ideja-iegust-100-000-investicijas.id248519) patiesumu. Tāpat arī šī sižeta galvenie varoņi, jauniešu trijotne Jānis Kreilis, Juris Sorokins un Roberts Tomme, turpina kautrīgi klusēt. Tādēļ piedāvāju iepazīties ar shēmu, kā tiek "apgūts" akseleratoru fondu finansējums.

Pirmais posms ir smuka biznesa plāna radīšana. Šim mērķim var izmantot internetā pieejamos paraugus vai arī iestrādes no citiem projektiem. Atšķirībā no kāda ražošanas projekta, aplikācijas/programmas izstrādes biznesa plānā var paredzēt, ka idejas autori visu izdarīs ar pašu spēkiem. Šajā posmā biznesa plānam pietiek pievienot datorgrafiku ar minimālajām funkcionalitātēm.

Otrais posms ir atrast fondu, kas būs gatavs piešķirt sākotnējo finansējumu šim projektam agrīnā stadijā. Šādu fondu mūsu reģionā nav daudz, jo biznesa riski šajā stadijā ir samērā lieli. Hyperjob gadījumā šis pirmais laimīgais investors bija Overkill Ventures ar biroju Rīgā.

Sākotnējais finansējums bija 40 tūkstoši eiro. Šis finansējums bija izmantojams biznesa idejas turpmākajai attīstībai. Pieņemsim, ka LTV skatītājiem tas nebija jāzina.

Trešais posms ir papildu finansējuma piesaiste. Šajā posmā parasti sākas shēmošana. Ja sākotnējais finansējums vienkārši ticis "noēsts", tas pats fonds papildu finansējumu vairs nedod.

Overkill Ventures sniedz finansējumu no 40 līdz 220 tūkstošu eiro apmērā. Sākumā tiek piešķirti 40 tūkstoši eiro, pēc tam atkarībā no sasniegtā rezultātā vēl līdz pat 180 tūkstošiem eiro. Overkill Ventures izlēma neturpināt finansēt Hyperjob projektu. LTV ēterā arī par šo tika kautrīgi noklusēts.

Ceturtais posms ir atrast vēl vienu laimīgu investoru, kas vēlreiz piešķirs sākotnējo finansējumu šim pašam projektam. Tādēļ tika piesaistīts zviedru fonds Antler ar faktisko investīciju nedaudz virs 40 tūkstošiem eiro (LTV raidījumā melots par saņemtajiem 100 tūkst. eiro).

Piekritīsiet, ka loģiskāk būtu bijis piesaistīt papildu finansējumu līdz pat 180 tūkstošiem eiro no Overkill Ventures, ar kuru jau bija uzsākta sadarbība. Bet nu, ja nav rezultātu, nav arī finansējuma.

Piektais posms parasti ir spēles beigas. "Ar pasaules pieredzi Latvijā" organizācijas dibinātājiem Jānim Kreilim, Jurim Sorokinam un Robertam Tommem līdz šim nav īpaši labi veicies uzņēmējdarbībā. Viņu uzņēmumiem ir nodokļu parādi, Valsts ieņēmumu dienesta piemērotie nodrošinājumi, vai labākajā gadījumā tie vienkārši tika likvidēti. LTV sižetā atkal neviena vārda par to. Vai šī ir tā pasaules (shēmošanas) pieredze, ko būtu vērts popularizēt Latvijā?

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

FotoKā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Lasīt visu...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...