Lūdzam Eiropas Komisijai sniegt ziņas par nosacījumiem, ar kādiem “Delnai” piešķirts finansējums „Skanstes tramvaja” uzraudzībai
Aivars Lembergs*19.12.2016.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) nosūtījusi vēstuli, adresētu Eiropas Komisijas Reģionālās politikas komisārei Korinai Krecu un pārstāvniecības Latvijā vadītājai Innai Šteinbukai, lūdzot sniegt informāciju par projektu “Integritātes pakti – pilsonisks kontroles mehānisms ES fondu aizsardzībai”, kura ietvaros biedrībai “Sabiedrība par atklātību - Delna” (“Delna”) piešķirti līdzekļi 356 731 eiro apmērā Skanstes tramvaja līnijas projekta finansējuma izlietojuma uzraudzībai.
2016.gada 25.novembrī Latvijas plašsaziņas līdzekļos izskanēja informācija, ka ““Delna” saņems 300 000 eiro par Skanstes tramvaja līnijas projekta finansējuma izlietojuma uzraudzību”[1] un ka finansējums šīs uzraudzības veikšanai tiek nodrošināts no Eiropas Komisijas Reģionālās politikas un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta (turpmāk – DG REGIO) tehniskās palīdzības (tātad Eiropas Savienības fondu) līdzekļiem. LLPA radās interese iepazīties ar šī Eiropas Savienības (ES) fondu piešķīruma nosacījumiem.
LLPA ļoti izbrīnīja apstāklis, ka, neskatoties uz pilotprojekta mērķi – veicināt fondu izlietojuma caurspīdīgumu, šobrīd publiski nav iespējams iepazīties ne ar Integritātes paktu precīzu ieviešanas procedūru, ne ar to uzraudzības mehānismu. Tāpat publiski nav atrodama informācija par pilotprojekta īstenošanas ietvaros veiktās projektu un finansējuma saņēmēju atlases norisi, nosacījumiem, iesniegtajiem pieteikumiem, pamatojošo dokumentāciju, vērtēšanas procesu (t.sk. pieņemto lēmumu pārsūdzības iespējām).
Lai arī gan “Delna”, gan starptautiskās pretkorupcijas organizācijas “Transparency International” (kuru Latvijā pārstāv “Delna”) pamatvērtības ir - atklātība, atbildīgums – rīcības pamatotība un atskaitīšanās par tās motīviem, godīgums, solidaritāte, drosme, taisnīgums un demokrātija -, tomēr tikai pēc publiskas kritikas[2] “Delna” publicēja līgumu, kas noslēgts starp Rīgas pilsētas pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” un “Delna” par projekta “Rīgas tramvaju infrastruktūras attīstība” uzraudzības veikšanu. Diemžēl vēl aizvien publiski nav pieejams līgums vai vienošanās, kas noslēgts starp “Delna” un “Transaprency International” un/vai DG REGIO par Integritātes pakta un projekta uzraudzības veikšanu, un kurā būtu atspoguļoti piešķirtā fondu finansējuma izlietojuma nosacījumi.
Iepriekš pieminētie apstākļi rada aizdomas, ka ES fondu finansējums nav ticis piešķirts, ievērojot vispārējos publiskā finansējuma izlietojuma, kā arī pašas “Delna” un “Transparency International” pārstāvētos principus.
Lai LLPA varētu pārliecināties par ES fondu tehniskās palīdzības līdzekļu lietderīgu, pamatotu izlietojumu atbilstoši sabiedrības interesēm, kā arī ievērojot godīgumu, atklātību un taisnīgumu, lūdzām Eiropas Komisiju sniegt informāciju par to, kur būtu atrodama iepriekš pieminētā informācija, kura pašu spēkiem nebija publiski atrodama:
1. Pilotprojekta īstenošanas nosacījumi;
2. Pilotprojekta ietvaros veiktās projektu un to uzraudzītāju atlases norises atspoguļojums, nosacījumi, iesniegtie pieteikumi, pamatojošā dokumentācija, vērtēšanas procesa atspoguļojums (t.sk. protokoli, pieņemto lēmumu pārsūdzības iespēja);
3. Veiktās atlases rezultāti – finansējuma saņēmēji, piešķirtā finansējuma apjoms;
4. Projektu uzraudzītājiem izvirzītās kvalifikācijas prasības;
4. Nosacījumi piešķirtā finansējuma saņemšanai un prasības izlietojumam, t.sk. atskaitīšanās kārtība;
5. Integritātes paktu skaidrs, detalizēts ieviešanas un uzraudzības mehānisms.
* Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidents
[1] http://www.leta.lv/search/find/?patern=Delna&mode=nonozare,stem&item=133A265C-14BA-59AB-9131-D640CD1BF57E
[2] http://www.ventspils.lv/lat/parvalde/112124-video:-lembergs:-vai-delna-ir-politiska-organizacija-juridiski-nav,-faktiski-ir!-30.11.2016.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.