Iesaki rakstu: 
Plašsaziņas līdzekļos aktualizētais taurgovju populācijas jautājums pēdējā mēneša laikā ir bijis gan LR Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata apakškomisijas, gan Zemkopības ministrijas dienas kārtībā, tomēr vēl joprojām neiezīmējas skaidrība par iespējamo rīcību vai lēmumiem taurgojvu turēšanas tiesiskā regulējuma pilnveidošanā.
Tādēļ nevalstiskās vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas (Ķemeru nacionālā parka fonds; Pasaules dabas fonds; z/s JUNGAS; biedrība "Latvijas ainavas"; Vides aizsardzības klubs; biedrība "Animal Rights Association B.&T." un nodibinājums "dzivniekupolicija.lv"), apvienojoties taurgovju aizsardzības jautājumā un izpētot spēkā esošo tiesisko regulējumu, vērsušās ar kolektīvo iesniegumu pie vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ar lūgumu pārņemt savvaļā mītošo lielo zālēdāju (taurgovju un savvaļas zirgu) aizsardzību Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē.
Kamēr Zemkopības ministrijai taurgovis juridiski ir tikai Heka šķirnes liellopi, uz ko attiecināmas pieradināto lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas prasības, šie savvaļas dzīvei radītie dzīvnieki Latvijas dabā pilda nozīmīgus dabas aizsardzības uzdevumus bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanā, reto augu un dzīvnieku sugu aizsardzībā, dabisko ainavu uzturēšanā, zālāju saglabāšanā u.t.t.
Pašlaik Latvijas spēkā esošie tiesību akti neparedz tādu reti notiekošu parādību kā dedomestikāciju - nevis savvaļas dzīvnieks tiek pieradināts cilvēka vajadzībām, bet pieradināts dzīvnieks tiek selekcionēts atgriešanai savvaļā dabas procesu uzturēšanas vajadzībām.
Kolektīvajā iesniegumā tiek norādīts, ka "pēc faktiskā izmantošanas veida taurgovis un savvaļas zirgi ir uzskatāmi par savvaļas dzīvniekiem un ka pēc šo šķirņu veidošanas mērķiem tie ir dzīvei savvaļā pielāgoti dzīvnieki, kas apveltīti ar savvaļas dzīvei nozīmīgām īpašībām un kuru izdzīvošanas spējas Latvijas klimatiskajos apstākļos ir attaisnojušās. Vēl vairāk, šo gandrīz 20 gadu turēšanas periodā dzīvnieki ir ne tikai adaptējušies, bet iedzīvināti savvaļā - tiem ir izveidojusies pielāgošanās, kolektīvā atmiņa, izdzīvošanas pieredze.
Latvija varētu lepoties ar pozitīvās prakses piemēru, kā veiksmīgi apsaimniekot tādus nozīmīgus biotopus kā savvaļas zālājus, izmantojot videi vispiemērotāko metodi - lielos zālēdājus. Tā vietā tiek likti birokrātiski šķēršļi šo dzīvnieku turēšanai."
Vides konsultatīvā padome, kurā apvienojušās 20 nozīmīgākās vides aizsardzības organizācijas, atbalsta šo iespējamo risinājumu par savvaļas dzīvnieka statusa noteikšanu savvaļā mītošo taurgovju populācijai, kā arī šīs šķirnes izveidošanas un ieviešanas darbību pielīdzināšanu sugas reintrodukcijai. Padome šā gada janvārī ir nosūtījusi izvērstu vēstuli Eiropas Komisijai par taurgovju populācijas stāvokli Latvijā, aicinot steidzami pārskatīt ES regulējumu, nosakot taurgovīm savvaļas dzīvnieka statusu.
Uz šo brīdi Latvijā ir četras taurgovju turēšanas vietas, trīs no kurām ir aizsargājamās dabas teritorijās, - kopumā tajās mīt 270-300 taurgovis.
Pēc faktiskās situācijas un tiesiskā regulējuma izpētes ir pamats uzskatīt, ka šo dzīvnieku aizsardzība ir tuvāka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nozares jomai. Taurgovis ir kļuvušas par nozīmīgu Latvijas dabas aizsardzības sastāvdaļu un par savu ieguldījumu Latvijas ainavu uzturēšanā ir pelnījušas īpašu aizsardzību ar atbilstošu juridisko statusu - kā savvaļas dzīvnieki.
* Nodibinājuma "dzivniekupolicija.lv" pārstāve
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.