Lūk, kā mēs krāpnieciski apiesim Nacionālās drošības koncepcijas normu par Krievijas valsts valodas izslēgšanu no „sabiedriskajiem medijiem”
Atis Švinka, Progresīvie20.04.2024.
Komentāri (0)
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Mediju politikas apakškomisijas sēdē uzklausījām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) pētījumu analīzi par valodu lietojumu sabiedriskajos medijos, secinājumus un ierosinājumus.
SEPLP patiešām ir mobilizējusies un sagatavojusi labu ceļakarti. Jau līdz jūlijam SEPLP apstiprinās saistošu vienotā Latvijas Sabiedriskā medija stratēģisko ietvaru.
Tas paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra apvienotais sabiedriskais medijs pāriet uz konceptuāli jaunu pieeju satura mazākumtautību valodās radīšanai atbilstoši Satversmei un Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam.
SEPLP ir lēmis par jaunu vienotā sabiedriskā medija pieeju Latvijas reģionālās daudzveidības respektēšanai. Tā paredz plašāku kultūras pieejamību mazākumtautību integrācijas un piederības sajūtas Latvijai stiprināšanu.
Latvijas sabiedriskais medijs turpmāk saturēs mazākumtautību satura platformu - zīmols “Rus.LSM”, kas piemin agresorvalsts nosaukumu, vairs netiks izmantots
Tiks turpināta latviešu valodas apguves veicināšana mazākumtautību multimediju platformā un LR4.
Lai mazinātu nošķirtību divās kopienās, mazākumtautību platformās saturs tiks adaptēts no satura latviešu valodā.
Atšķirību mazināšana informācijā notiks arī, pakāpeniski atsakoties no redakciju dalīšanas pēc nacionālās vai valodas piederības.
Līdz 2025. gada jūlijam Latvijas Sabiedriskā medija valdei jāizstrādā vidēja termiņa darbības stratēģija 2026.-2028. gadam, ietverot konceptuāli jaunu programmu un pakalpojumu piedāvājumu, nodrošinot saturu mazākumtautību valodās un par mazākumtautību vēsturi un ikdienu, kā arī padziļinot izpratni par Latvijas reģioniem un veicinot plašāku kultūras pieejamību.
Galvenās prioritātes: Latgale kā etniski un kulturāli īpaši daudzveidīgs un arī valsts ārējai drošībai īpaši nozīmīgs reģions.
Saziņas formāti ar sabiedrību arī mazākumtautību valodās: par valstij un sabiedrībai būtiskiem ikdienas jautājumiem, kā arī krīzes situācijās.
Proporcionāla pieeja mazākumtautību valodu lietojumā sabiedrisko mediju satura veidošanā vienotās informatīvās telpas ietvaros. Kultūras pieejamības paplašināšana visos Latvijas reģionos. Īpaši svarīgi: mazākumtautību bērnu un jauniešu integrācija latviskajā kultūrtelpā.