Iesaki rakstu: 
Tīri simboliski sanācis, ka, pieminot piecus gadus, kopš Gunita Kaņepe Ziemassvētkos nošāva lūšu māti un pameta lūšu mazuļus bada nāvei mežā, lūšu medībām Latvijā skan kapu zvani. Šo gadu laikā medību ideologi regulāri publicēja savus apcerējumus par lūšu populācijas apšaušanas saprātīgumu un mērenību. Raksturīgi, ka medību ideologiem grūtības sagādā pateikt pat vienu teikumu, lai kaut ko nesamelotu vai apzināti nemaldinātu sabiedrību. Raksta turpinājumā tiks aplūkoti trīs jautājumi, kas atsegs gan medību ideologu nezināšanas, gan melīguma un brutalitātes apmērus.
Pirmkārt, mednieku mantra par to, ka lūsis lokot tikai svaigas asinis, maitu neēdot un stirnas nogalinot sporta pēc. Sugas aizsardzības plānā var izlasīt, ka viena lūšu māte ar mazuli patērē vienu stirnu nedēļā, tikpat arī patērē lūšu tēviņš.
Otrkārt, medniekiem patīk biedēt cilvēkus ar apokalipses ainiņām, kas notiktu, ja lūšu medības tiktu aizliegtas. Kā piemērs tiek piesaukta Norvēģija, kur miljoniem kronu tiek izmaksāts kompensācijās par nokostajām aitām.
Tikai noklusētas tiek sekojošas lietas – katru vasaru norvēģi mežā palaiž 2.5 miljonus aitu, kas tur nepieskatītas klaiņo līdz rudenim. Stirnu skaits, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, nav pārāk liels, kā rezultātā aitu skaits daudzkārt pārsniedz stirnu skaitu. Lūšiem piedēvē 7000 - 10 000 nokostas aitas gadā, par kurām kopā izmaksā 2,1 – 2,9 miljonus eiro kompensācijās.
Atšķirībā no ne tik bagātām valstīm norvēģi neprasa pierādīt, ka tieši plēsēji ir nokoduši attiecīgo aitu. Vairāk nekā 97% no it kā nokostajām aitām autopsija netiek veikta, un vairumā gadījumu pat neprasa uzrādīt aitas ķermeni.
Pēc valdības pieprasījuma pētnieku grupa apkopoja datus par lūšu postījumiem 18 gadu garumā un secināja, ka nav iespējams, ka lūši nogalinājuši visas aitas, par kurām tika izmaksātas kompensācijas. Zaudējumi tikuši uzrādīti 9 reizes lielāki, un lūšiem bieži piedēvēja aitas, kuras nogalinājuši citi plēsēji (vilki, lāči, tiņi, lapsas, ērgļi), vai tās, kuras gājušas bojā no slimībām un negadījumiem.
Aita mežā var vienkārši noklīst un netikt atrasta rudenī, kad tās visas cenšas sadzīt atpakaļ aplokos. Katru gadu 80 000 - 100 000 aitas Norvēģijā tiek pazaudētas. Pētnieki noskaidroja, ka visvairāk aitas nomedīja lūšu tēviņi apvidū, kur bija maz stirnu, bet daudz aitu mežā.
Uzbrukumu skaits aitām strauji samazinājās, stirnu skaitam sasniedzot četras uz kvadrātkilometru (pieticīgs rādītājs pārējā Eiropā), neskatoties uz turpat klīstošajām aitām. Daudzi lūši nomedī vismaz dažas aitas gada laikā, jo no tām nevar izvairīties mežā vasarā. Bet par spīti aitu pārpilnībai stirna joprojām ir galvenā medījamā suga lūšu ēdienkartē.
Treškārt, salīdzināsim lūšu apšaušanas apmērus Eiropas Savienībā. Lūšus medī Latvijā, Zviedrijā un Somijā. Zviedrijā ir 290 000 mednieku, 1118 lūšu, kas vecāki par gadu, un pēdējo septiņu gadu laikā nošauti tika 454 lūši (vidēji 65 lūši gadā). Tātad sanāk viens lūsis uz 4500 medniekiem.
Latvijā ir 21 000 mednieku, 205 lūši ziemas beigās (Silavas aprēķini), un pēdējo septiņu gadu laikā nogalināti 845 lūši (vidēji 121 lūsis gadā). Tātad sanāk viens lūsis uz 174 medniekiem. Starpība starp Zviedrijas un Latvijas medniekiem ir 26 reizes!
Latvijā ir 5.5 reizes mazāk lūšu nekā Zviedrijā, bet nošauj 2 reizes vairāk. Pēc Zviedrijas standarta Latvijā varētu nošaut 5 lūšus gadā. Turklāt nevajag aizmirst, ka Latvijā lūsis ir Dzīvotņu direktīvas 4.pielikumā un medības nedrīkst notikt, bet Valsts meža dienests apgādā Eiropas komisiju ar maldinošiem datiem par lūšu kopskaitu un 20 gadus Brisele Latvijai piešķir labvēlīgu statusu. Kā novēroja Marks Tvens: “Meli ir jau puspasauli apskrējuši, kamēr patiesība vien auj kājas.”
Secinājums: Latvijas mednieku brutalitāte ir noslēpums vien pašai Latvijas sabiedrībai – visi pārējie par to jau ir lietas kursā un atsakās sekot Latvijas apkaunojošajam piemēram.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
