Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iestājoties par Eiropas Kopienā nozīmīgu un apdraudētu savvaļas sugu aizsardzību Latvijā, biedrības "Latvijas ainavas" un "Kristīnes Čilveres Dzīvnieku draugu biedrība", pieprasa lūšu medību pārtraukšanu Latvijā. Organizācijas sagaida atbildīgo valsts institūciju nekavējošu rīcību, lai tiktu apturēta Eiropas Kopienā aizsargājamas sugas izšaušana Latvijā, kas izraisījusi nopietnu kaitējumu sugai un novedusi pie Baltijas lūšu populācijas apdraudējuma.

Tā kā Latvija ir vienīgā no Baltijas lūšu populācijas apsaimniekojošām ES valstīm, kas atļaujas šo vērtīgo un stingri aizsargājamo sugu medīt, pieļaujot tās maksimālu noplicināšanu un apdraudot tās atjaunošanās spēju, tad atbildība par kaitējumu jāuzņemas Latvijai.

Jaunākie LVMI "Silava" zinātniskā monitoringa dati uzrāda, ka lūšu populācija Latvijā ir nopieni cietusi. Populācija medību rezultātā sarukusi ilgstošā laika periodā, un kā apliecina "Silavas" jaunākais pētījums 2018./2019. gada medību sezonā visi demogrāfiskie rādītāji norāda uz lūšu populācijas stāvokļa pasliktināšanos.

Dati par lūšu populācijas apjomu un novērtējumu Latvijā, ko veic zinātnieki un Valsts meža dienests (VMD), ir tik pretrunīgi, un trūkumu nomedīšanas limitu noteikšanas procesā tik daudz, ka tas licis arī Vides konsultatīvajai padomei (VKP) šogad pieņemt kopīgu lēmumu par nulles limita noteikšanu lūšiem 2019./2020.gada medību sezonai.

Jāatgādina, ka jau pagājušā gada 6.novembra VKP sēdē tika aktualizēta valstī ilgstoši pastāvošā un nerisinātā Direktīvas sugu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmas problēma - divu nomedīšanas limitu metožu pastāvēšana, kas sniedz krasi atšķirīgu lūšu un vilku populāciju apjomu novērtējumu, izraisot nopietnas konsekvences - neatbilstošu aizsardzības stāvokļa novērtējumu kopienas mērogā stingri aizsargājamai sugai, sabiedrības dezinformētību par sava vērtīgā dabas resursa patieso stāvokli, tā ilgtspējīgu apsaimniekošanu, kā arī haosu valsts oficiālajā statistikā.

Lai gan optimālais īpatņu skaits skaits populācijā sugas saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības stāvoklī Latvijā tiek lēsts 600 indivīdi (Latvijas Ziņojums EK, 2018, Article 17), zinātniskā monitoringa dati rāda, ka jau 2014.gadā pirms medību sezonas uz 1.decembri lūšu skaits Latvijā bijis aptuveni 410 dzīvnieku.

Maksimālā robeža, kādu var izšaut, lai populācija neciestu, saskaņā ar Sugas aizsardzības plānu ir 150 lūši. Taču trofeju tīkotājiem ticis atļauts iegūt 175 dzīvniekus. Togad medībās nošauti 172 vērtīgie un retie dzvnieki un pēc medību sezonas aprīlī Latvijas mežos palikuši vien nedaudz virs 200 lūšiem. Taču neskatoties uz šādu niecīgu atlikumu, turklāt iztrūkstot atbilstošai lielo plēsēju nomedīšanas limitu noteikšanas metodikai, visas turpmākās medību sezonas VMD atļāvis nogalināt 150 šos retos un citviet Eiropā stingri aizsargājamos dzīvniekus. Jāņem vērā, ka maksimālais populācijas lielums, kas spēj ilgstoši eksistēt un atjaunoties Latvijas ekosistēmā (ekoloģiskā ietilpība) ir 1200 lūši.

Ilgstoši un nesaudzīgi ekspluatētajai sugai nodarītā kaitējuma apmērs vēl nav zināms pilnvērtīgu datu trūkuma dēļ. Tas apjaušams vien no piejamiem zinātniskā monitoringa datiem, kas uzrāda, ka 2018.gada pavasarī pēc medību sezonas Latvijas mežos palikuši ne vairāk kā 180 lūši. Taču neskatoties pat uz šādiem kritiskiem rādītājiem, un nereaģējot ne uz zinātnieku, ne Dabas aizsardzības pārvaldes, ne Vides konultatīvās padomes izteiktajiem brīdinājumiem, ne dabas aizsardzības organizāciju rasktiskiem iesniegumiem ar prasību noteikt nulles limitu, bet paklausot vienīgi medību organizāciju pieprasījumam saglabāt līdzšinējo ieguves apjomu, 2018./2019 gada medību sezonai VMD izšaušanai nolēma tādu pašu lūšu skaitu - 150 dzīvniekus.

Satraucošs fakts, ka pēdējā 2018./2019.gada medību sezonā nošauto un izpētei nodoto lūšu paraugkopā vispār trūkst viengadīgo dzīvnieku, lai gan Sugas aizsardzības plans saka, ka tieši viengadīgie lūši ir tā populācijas rezerve, kas nodrošina visdrīzāko populācijas atjaunošanos pēc medībām un ir repruduktīvā kodola sastāvdaļa. Latvijā trofeju kārotāji nemitīgi gadu no gada kāpina arī nošauto lūšu mazuļu skaitu.

Pēdējā medību sezonā no nogalinātajiem lūšiem, jaunā paaudze līdz gada vecumam sastāda jau rekordlielu apjomu 58,1%, pārsniedzot iepriekšējā sezonā gada vecumu nesasniegušo lūsēnu skaitu -52,5%.

Šā gada 10.oktobrī Eiropas Savienības Tiesa izskatīja un deva prejudiciālu nolēmumu ilgi gaidītajā Somijas vilku lietā, kas ir vēsturisks un nozīmīgs spriedums, sniedzot skaidrojumu, kā ES dalībvalstīm interpretēt un piemērot stingros Dzīvotņu Direktīvas pantus attiecībā uz Direktīvas sugu apsaimniekošanu medību veidā izņēmuma kārtā. Spriedums tiešā veidā attiecas uz Latvijai tik aktuālo un sistēmiski neatbilstošo Direktīvas sugu lūšu un vilku apsaimniekošanu, kas ir reāls apdraudējums šīm sugām visas Baltijas populācijas līmenī.

Vērtīgo un apdraudēto lielo plēsēju sugu aizsardzības problēma kļūst arvien aktuālāka visā Eiropas Kopienā. 12.novembrī, atsaucoties starptautiskās organizācijas "Eurogroup for Animals" aicinājumam atbalstīt starptautisku iniciatīvu - pārtraukt Eiropas Kopienas mērogā nozīmīgas un apdraudētas lielo plēsēju sugas - vilku izšaušanas politiku Norvēģijā, biedrības "Kristīnes Čilveres Dzīvnieku draugu biedrība" un "Latvijas ainavas" nosūtījušas vēstuli Norvēģijas valdībai, lūdzot nepieļaut 17 vilku izšaušanu vilku zonā 2019./2020.gada medību sezonā Norvēģijā.

Ņemot vērā globālo savvaļas sugu apdraudējumu un dzīvotņu samazināšanos visā Eiropas Kopienā, kā arī slikto sugu un biotopu stāvokļa novērtējumu Latvijā, ikviens signāls par vietējas vai kopienas nozīmes sugas apdraudējumu ir trauksmes zvans dalībvalstij tās nekavējošai un konsekventai rīcibai to aizsardzībā.

* biedrības "Latvijas ainavas" pārstāve

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Lai arī Latvija kā laicīga valsts ir reliģiski neitrāla un garantē reliģijas brīvību, tā respektē sabiedrības vērtības, kas veido mūsu identitāti (un tas nekas, ka jūs nesaprotat, ko es te saku)

FotoAglyunīši! Svātceļnīki! Meilī draugi! Maņ ir eistyna prīca byut otkon kūpā ar jiusim Aglyunā. Sirsneigi sveicīni itymūs skaistajūs i īdvasmojušūs svātkūs!
Lasīt visu...

3

Visi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki

FotoVisi latvieši ir kā Levits un Kariņš - tupi zābaki. Jūs jau tagad grasījāties rakstīt heita komentāru. Bet vispirms izlasiet, kāpēc es šo teikumu uzrakstīju.
Lasīt visu...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

Pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja...

Foto

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

Rīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā...

Foto

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

Pilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru...

Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...