Iesaki rakstu: 
Latvijas varas iestāžu lēmums par bijušā Maskavas mēra Jurija Lužkova iekļaušanu „melnajā sarakstā”, liedzot iebraukšanas un uzturēšanās atļauju, pamatā balstījies trīs apsvērumos, no kuriem svarīgākais varētu būt bijis iekšpolitiskais – drošības iestāžu pamatotā informācijā balstītās bažās, ka Lužkovs, ņemot vērā savus politiskos uzskatus un neierobežotos naudas līdzekļus, varētu sniegt visa veida atbalstu apvienībai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā (PCTVL). „Mēs nebijām ieinteresēti ļaut viņam reanimēt vienu radikālu politisko līķi un kļūt par tā karogu,” Pietiek norādīja amatpersona, kura bija tuvu lēmuma par atteikumu pieņemšanai.
Lužkova lūgums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu ticis vērtēts vismaz divas nedēļas, un šajā laikā izsvērtas gan iespējamās iekšpolitiskās, gan ārpolitiskās sekas, ja Kremļa nežēlastībā kritušais bijušais Maskavas mērs apmestos uz dzīvi Latvijā. To, ka saņemti kādi mājieni vai konkrēti signāli no Krievijas vēstniecības par to, ka Lužkova izmitināšana Latvijā būtu nevēlama, amatpersonas noliedz. Vienlaikus tiek atzīts, ka viens no aspektiem, kādēļ Lužkovam atteikts, bijis viedoklis, ka šīs personas dēļ nav vērts apdraudēt attiecības ar Kremli. Būtiskākas šajā aspektā bijušas bažas, ka Latvijai var rasties sarežģījumi, ja Krievijas varas iestādes Lužkovam cels oficiālas apsūdzības, jo tad nākotnē Latvijai varētu rasties dilemma par ekspolitiķa izdošanu.
„Lužkovs mums kļūtu par pastāvīgu problēmu,” Pietiek atzina kāds avots, aicinot neraudzīties uz Lužkovu kā Kremļa politiski vajātu personu. Kā zināms, ir aizdomas par Lužkova un viņa dzīvesbiedres Jeļenas Baturinas saistību ar liela mēroga korupciju. Pēc krišanas Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva nežēlastībā par premjera Vladimira Putina ietekmes cilvēku uzskatītais Maskavas mērs no amata tika atbrīvots.
Izvērtēts arī tas, ka Lužkovs Rietumu bankas subordinētajā pamatkapitālā ieguldījis 200 000 latu, kas nepārsniedz minimālo apjomu, lai saskaņā ar likumu iegūtu tiesības uz uzturēšanās atļaujas prasīšanu, kā arī tas, ka viņš kā sev piederošu nekustamo īpašumu deklarējis kādu noliktavas ēku Jūrmalā. Pēc visiem tiem izteikumiem un demaršiem, kurus Maskavas eksmērs pēdējā desmitgadē atļāvies pret Latviju, šie ieguldījumi Latvijas amatpersonām nostiprinājuši pārliecību, ka Lužkovam neesot arī morālu tiesību uz uzturēšanās atļaujas saņemšanu. Šis aspekts neesot bijis mazsvarīgs, uzsvēra amatpersona, kas bija tuvu stāvoša lēmuma pieņemšanai. Neoficiāli tiek norādīts, ka saistībā ar Lužkova biznesa interesēm un ieguldījumiem Latvijā esot bažas, ka viņš mūsu valsti varētu izmantot naudas atmazgāšanai. Tomēr Latvijas varasiestādes neveicot izmeklēšanu šai sakarā.
Tomēr interesantākais aspekts, ko ņēmušas vērā Latvijas varasiestādes, esot piesardzība par Lužkova iespējamām politiskajām ambīcijām. „Pastāv pamatoti dibinātas aizdomas, ka Lužkovs savulaik visādos veidos ir atbalstījis PCTVL,” Pietiek norādīja informēta amatpersona, atsakoties precizēt, vai runa ir arī par finanšu līdzekļiem. Jāatgādina, ka PCTVL, kas bija pārstāvēts iepriekšējās Saeimās, šoruden nepārvarēja slieksni iekļūšanai parlamentā. Drošības iestāžu rīcībā esošā informācija radījusi bažas, ka Lužkovs, ņemot vērā savus politiskos uzskatus un Latvijas mērogiem faktiski neierobežotos naudas līdzekļus, varētu sniegt atbalstu PCTVL. „Mēs nebijām ieinteresēti ļaut viņam reanimēt vienu radikālu politisko līķi un kļūt par tā karogu,” Pietiek norādīja amatpersona, kura bija tuvu lēmuma par atteikumu pieņemšanai.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
