Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savulaik jau esmu rakstījis, ka man metas pumpas no rakstiem par "mītiem un patiesību". Tagad modē vecos "mītus" aizstāt ar "viltus ziņām". Nosauc kaut ko par viltus ziņām, un lasītājam ir pilnīgi skaidrs - tā nav patiesība. Nav jāiedziļinās un jādomā pašam, mēs taču teicām - viltus ziņas! Šādu pieeju izvēlējies arī AS "Latvijas valsts meži" padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons savā jaunākajā viedokļrakstā (lasāms šeit).

Šoreiz komentēšu tikai to rindkopu, kur viltus ziņu izplatīšanā J. Jansons apvaino mani personīgi, gan kautrējoties saukt mani vārdā:

"Diskusiju raidījumā "Nacionālo interešu klubs", uz kuru bija uzaicināts arī šī viedokļa autors, sabiedrība uzzināja, ka iepriekš pieminētais valsts uzņēmums savā stratēģijā ir plānojis "samazināt aizsargājamo mežu platību īpatsvaru". Apgalvotājs bija kāds izbijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sistēmā esošas padomes priekšsēdētājs, tātad it kā liela autoritāte. Apgalvojums bija pārliecinošs, uz brīdi izsita no sarunas sliedēm ne tikai pārējos dalībniekus, bet arī visnotaļ erudīto raidījuma vadītāju. Jo nekāda dabas aizsardzības teritoriju samazināšana valsts mežos nekad nav plānota! Apgalvojuma pamatā, izrādās, bija uzņēmuma mājaslapā atrodamais stratēģijas īsais kopsavilkums, kurā iekļauta dabas aizsardzības teritoriju % attiecība pret kopējo mežaudžu platību, un tā tiešām nedaudz samazinās. Tas notiek, pieaugot kopējai meža platībai uz plānotās meža zemju iepirkšanas rēķina. Iepirkt plānotie meži pamatā ir iepriekšējo īpašnieku izstrādātas, viņiem liekas kļuvušas meža teritorijas, kas, protams, nekādas "dabas vērtības" vismaz pašreiz neietver. Vienlaikus tiek noklusēts, ka dabas aizsardzības teritoriju % attiecībai pret kopējo meža zemju (ieskaitot gan mežaudzes, gan purvus) platību ir plānots pieaugt. Bet viena "laba" "fake news" ir atkal gaisā! Un tomēr – tā arī ir mazpatiesība, jo šādā kopsavilkumā būtu jāparādās kopējai meža platībai, no kuras rēķināti procenti. Protams, ja cilvēkam būtu bijusi kaut mazākā interese par dabas aizsardzību valsts mežos, šādu informāciju iegūt būtu bijis itin viegli."

J. Jansons atsaucas uz 14. marta raidījumu "Nacionālo interešu klubs", kurā, kā jau minēts, norādīju, ka LVM stratēģija paredz aizsargājamo mežu platību īpatsvara samazināšanu, bet pretī saņēmu dedzīgus apvainojums melos no LVM padomes locekļa A. Muižnieka. Šķita interesanti, kā LVM pārstāvji izies no šīs situācijas, kad jebkurš var pārliecināties, ka manis teiktais atbilst patiesībai un ka LVM padomes locekļi paši acīmredzot uzņēmuma stratēģiju nav lasījuši. Protams, uz "Atvainojiet, pārsteidzāmies!" īsti necerēju. Lūk, divi mēneši ir pagājuši, un LVM ir izdomājuši atbildi.

Tātad saskaņā ar J. Jansona teikto aizsargājamo meža platību īpatsvars LVM apsaimniekotajos mežos notiek "uz plānotās meža zemju iepirkšanas rēķina" un "kopsavilkumā būtu jāparādās kopējai meža platībai, no kuras rēķināti procenti".

Droši vien jāsāk ar to, ka neatkarīgi no tā, vai LVM apsaimniekoto mežu platība pieaug vai saglabājas nemainīga, nemainīgs ir fakts, ka LVM savā stratēģijā paredz aizsargājamo mežu īpatsvara samazināšanu no 16,8% 2018. gadā līdz ne vairāk kā 16,0% 2024. gadā (LVM stratēģijas kopsavilkums lasāms šeit).

Pārskats par stratēģijas izpildi 2018. gadā (lasāms šeit) rāda, ka LVM jau spēruši soļus plānotajā virzienā: 2017. gadā aizsargājamo mežu īpatsvars bija 17,4%, bet 2018. gadā (kā jau norādīts arī stratēģijā) - vairs tikai 16,8%, un līdz 2023. gadam to plānots samazināt līdz iepriekš minētajiem 16,0%.

Tātad aizsargājamo mežu īpatsvars LVM apsaimniekotajos mežos ir samazinājies, un to plānots samazināt arī turpmāk. Taču, protams, teorētiski ir iespējams, ka aizsargājamu mežu īpatsvars samazinās, pieaugot kopējai mežu platībai, bet aizsargājamo mežu platībai absolūtos skaitļos nemainoties. Tad nu aplūkosim arī J. Jansona piesaukto kopējo mežu platību.

Lai gan saskaņā ar J. Jansona teikto "kopsavilkumā būtu jāparādās kopējai meža platībai", LVM stratēģijas kopsavilkumā tā neparādās. Jā, pašreizējā platība ir norādīta, bet nav nekādu norāžu par mērķi to palielināt.

Stratēģijas ievadā lasām: "LVM pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kurām mežs - 1,39 miljons hektāru. Ar mērķi dabas aizsardzība tiek apsaimniekoti 0,33 miljoni hektāru jeb 20% no visu LVM valdījumā esošo zemju kopplatības. Mežs dabas aizsardzības teritorijās ir 0,24 miljoni hektāru, no tiem 0,15 milj. hektāru mežsaimnieciskās darbības un galvenās cirtes aizliegumu nosaka normatīvie akti."

Šajā rindkopā var viegli apmaldīties, jēdzienam "meža zeme" mijoties ar "mežs" un vienkārši "zeme", bet, lai kā šos skaitļus liktu kopā, īsti nevar nonākt pie 16,8% meža, kas šobrīd esot aizsargāti. Taču, zinot, ka kopējā LVM apsaimniekotā meža platība ir 1,39 miljoni hektāru, viegli varam izrēķināt, ka 2018. gadā aizsargāti bija 0,23 miljoni hektāru meža.

Kā jau minēts, vismaz publiski pieejamā stratēģijas kopsavilkumā nav redzams, cik zemju tad LVM plāno iepirkt. Taču atkal viegli varam izrēķināt, ka, lai aizsargāto mežu platība paliktu nemainīga (0,23 miljoni hektāru), bet veidotu tikai 16,0% kopējās mežu platības, LVM būtu jāapsaimnieko 1,44 miljoni hektāru meža, tātad līdz 2024. gadam vēl jāiepērk 0,5 miljoni jeb 500 tūkstoši hektāru meža. Šāds mērķis šķiet maz ticams, ja, kā liecina iepriekšējo uzņēmuma pārskati, LVM apsaimniekojamo mežu platību 2018. gadā izdevies palielināt vien par 996 ha, bet plānotais pieaugums 2019. gadā ir 1200 ha.

Turklāt mums ir iespēja skatīties ne tikai uz plāniem, bet arī uz reālo darbību iepriekšējos gados. Kā jau minēju, 2017. gadā LVM apsaimniekotajos mežos aizsargāti meži veidoja 17,4%. Tātad, ja mēs pieņemtu, ka absolūtā aizsargājamo mežu platība nav samazinājusies un arī 2017. gadā tie bijuši tie paši 0,23 miljoni hektāru, kopējai LVM apsaimniekotajai mežu platībai 2017. gada vajadzētu būt bijušai 1,32 miljoni hektāru. Ieskatīsimies LVM pārskatā par 2017. gadu (šeit): "LV kopumā pārvalda un apsaimnieko 1,63 miljonus hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,60 miljonus hektāru meža zemes, no kuras mežs ir 1,39 miljoni hektāru." Tātad, kā redzams, kopējā LVM apsaimniekoto mežu platība starp 2017. un 2018. gadu nav mainījusies, lai gan aizsargājamo mežu īpatsvars ir samazinājies.

Tātad LVM stratēģijā patiesi paredzēts samazināt aizsargājamu mežu īpatsvaru uzņēmuma apsaimniekotajos mežos, turklāt šāds samazinājums iepriekšējos gados jau ir noticis.

Vēl gan iepriekš citētajā rindkopā J. Jansons aizrāda, ka "vienlaikus tiek noklusēts, ka dabas aizsardzības teritoriju % attiecībai pret kopējo meža zemju (ieskaitot gan mežaudzes, gan purvus) platību ir plānots pieaugt." Šajā punktā jāaicina J. Jansonu ielūkoties LVM stratēģijā rūpīgāk. Aizsargājamo meža zemju platībai paredzēts neļaut pieaugt virs 20%, nevis paredzēts tās pieaugums. Mērķa rādītājs ir "meža zemes platība dabas aizsardzībai, ne vairāk". Turklāt iepriekš pieminētajā pārskatā par stratēģijas izpildi 2018. gadā redzams, ka šis īpatsvars ir samazinājies no 20,6% 2017. gadā līdz 20% 2018. gadā, tātad mērķis "ne vairāk kā 20%" ir sekmīgi sasniegts.

Viss iepriekš rakstītais liek domāt, ka LVM padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons nav rūpīgi izskatījis uzņēmuma stratēģiju, tāpēc gribu vērst viņa uzmanību uz vēl dažiem punktiem šajā dokumentā, kas varētu būt paslīdējuši garām:

"Balstoties uz LVM vērtībām, ir definēti LVM darbinieku rīcības pamatprincipi – uzņēmuma vērtību skaidrojums – darbinieku rīcību rādītāji: (..)

✓ Godīgums - Mēs atzīstam savas kļūdas. (..) Mēs nemelojam.

✓ Sadarbība, draudzīgums un dzīvesprieks - (..) Mēs nenoliedzam citu viedokli un darbu, ja kritizējam, tad cieņpilni."

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...