Mācieties no manis, kā vajag nopelnīt un atstrādāt vietu pie siles!
Jānis Ošlejs*27.01.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
"DeskTime" aplikācijas ieviešana Ekonomikas ministrijā ir izraisījusi asus komentārus, daudziem bažījoties, vai ar šīs datorprogrammas palīdzību tiešām var sasniegt ministrijas stratēģiskos mērķus. "DeskTime" noteikti nav rīks stratēģijas noteikšanai, un pēc tā ieviešanas nenotiks brīnumaina Latvijas atdzimšana. Taču, pareizi ieviests, tas var ļoti labi noderēt ierēdņu darba efektivizācijai un caurskatāmības uzlabošanai valsts pārvaldē.
Mana vadītāja pieredze māca, ka ir ļoti svarīgi zināt, ar kādu uzdevumu veikšanu ir aizņemti darbinieki. Pilna informācijas plūsma ļauj ātri pielabot virzienu, ja kāds uzsācis doties nepareizā virzienā, un tad tikai atbalstīt un uzmundrināt pa pareizu ceļu patstāvīgi ejošu darbinieku. Darbinieki, zinot vadītāja kopējo nodomu, saņēmuši arī nepieciešamo informāciju, varēs patstāvīgi un droši darboties, esot priecīgi, iesaistīti un apmierināti ar darbu.
Vadītājs, kas ikdienā nezina, ko darbinieks dara, un pēc mēneša pamana, ka noticis darbs nepareizā virzienā, un tad uz karstām pēdām prasa pārstrādāt visu iepriekšējā mēneša darbu, rada nevajadzīgu konfliktu un demotivē darbinieku, kurš nākammēnes strādās bailēs, vai atkal viss netiks noārdīts, tāpēc drošības pēc strādās lēni un mazāk. Vadītājs šādu lēni strādājošu, lēmumus nepieņemošu darbinieku būs spiests mikromenedžēt, pieņemot lēmumus viņa vietā un izdarot spiedienu rezultāta sasniegšanai. Rezultāts būs slikts visiem.
"DeskTime" ir rīks, kas ļauj tiešsaistē vērot un apkopot, kādu darbu veikšanai darbinieki tērē savu darba laiku. Citiem vārdiem sakot, tas ļauj veikt mērījumus, lai radītu iespēju pieņemt datos balstītus lēmumus par to, kā veicināt katra ministrijas darbinieka un visas iestādes kopējo produktivitāti un caurskatāmību, rodot iespēju tiešajam vadītājam novākt šķēršļus.
"DeskTime" apkopotie dati arī ļauj identificēt, cik daudz un kam darbinieki velta darba laiku, vai strādā virsstundas, vai velta brīdi atpūtai atbilstoši darba labbūtības prasībām. Salīdzinot ieguldītās stundas ar rezultātu, vadītāji var saprast, kādi ir faktori, kas nav ļāvuši sasniegt rezultātu, – zemas prasmes, zema piepūle vai pārbirokratizētas procedūras, un attiecīgi rīkoties, lai nākamreiz lietas ritētu raitāk.
Caurskatāmība ļauj izprast iemeslus, kādēļ ir darbinieki, kas spēj darbus paveikt ātrāk par citiem, un ko no viņiem var mācīties. Tas ļauj darba devējiem un ņēmējiem kopdarboties – raitākam un labākam darbam.
Galu galā tas nāk par labu arī pašiem darbiniekiem, aiztaupot laiku neefektīvām un liekām darbībām, ļaujot fokusēties uz prioritārajiem darbiem.
Es atbalstu "DeskTime" ieviešanu valsts pārvaldē, taču jāsaprot, ka tas ir tikai viens no rīkiem, kas palīdz veicināt organizācijas efektivitāti un sakārtotākus iekšējos procesus. Šis rīks nesola un nevar risināt jautājumus par Ekonomikas ministrijas stratēģiskajiem lēmumiem. Tas neuzlabos ikdienas komunikāciju vadītāju un padoto starpā. "DeskTime" nav paredzēts darbinieka individuālo mērķu noteikšanai un nevadīs izaugsmes pārrunas.
Mana vadītāja pieredze arī māca, ka ir ļoti svarīgi, kā ievieš šādus produktus. Darbiniekiem nesaredzot jēgu no aplikācijas, viņi sabotēs ieviešanu. "DeskTime" varēs sekmīgi ieviest tikai tad, ja būs laba ministrijas vadības komunikācija ar darba ņēmējiem par to, kā šis rīks tiks izmantots uzlabojumiem un kāds labums no "DeskTime" būs ierēdņiem.
Es priecājos, ka Latvijas valsts pārvalde ir starp pirmajām pasaulē, kas ievieš šādu labāko praksi no privātā sektora. Šādi drosmīgi eksperimenti noteikti ir jāveicina un jāatbalsta, tāpēc, vērojot Ekonomikas ministrijai adresēto kritikas gūzmu, es vēlējos skaidri iestāties šīs iniciatīvas ieviesēju atbalstītāju lokā.
Lai izdodas veltīt laiku un piepūli labas metodes ieviešanai – ar "DeskTime" palīdzību, lai izdodas padarīt Latvijas valsts pārvaldi mūsdienīgāku un efektīvāku. Un lai Ekonomikas ministrijai izdodas domāt stratēģiski un tālredzīgi, tam gan izvēloties citus rīkus.
* „Primekss” valdes priekšsēdētājs, Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes loceklis
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
