Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Rīgas apgabaltiesa aizvadītajā nedēļā turpināja otrajā instancē izskatīt krimināllietu, kurā apsūdzēti VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) bijušais valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis. Lietā liecības sniedza bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) operatīvais darbinieks A.V., kurš no 2010. līdz 2016. gadam strādāja KNAB par Operatīvo izstrāžu nodaļas galveno speciālistu. Viņa lietvedībā atradās arī U. Magoņa operatīvās izstrādes lieta.

Operatīvās lietas ietvaros tika noklausīta saruna starp abiem apsūdzētajiem 2015. gada jūlijā U. Magoņa mājas dārzā: šo sarunu par ļoti svarīgu pierādījumu uzskata prokuratūra, savukārt aizstāvība apgalvo, ka saruna ir modificēta un turklāt iegūta nelikumīgi - tātad nav pieļaujama pierādīšanā.

Bez baterijām nevar noklausīties

Strīds ir par to, vai bija saņemtas visas atļaujas, lai šo ierīci novietotu privātajā īpašumā un vēlāk noklausītos sarunu.

“Pirmajā instancē prokuratūra teica, ka nevajadzēja nekādu atļauju, jo iekļūšanas U. Magoņa dzīvesvietā nemaz nebija. Apsūdzības versija bija, ka sarunas ierakstītas no attāluma bez nepieciešamības iekļūt U. Magoņa īpašumā. To teica valsts apsūdzības uzturētāja savā debašu runā.

Bet tagad, kad lieta ir nonākusi apelācijas instancē, prokuratūras attieksme ir mainījusies. Tagad prokuratūra apgalvo, ka noklausīšanās ierīce bija ievietota un bija arī atļauja to darīt. Tikai ir nesakritība - atļauja bija janvārī, bet noklausīšanās notika jūlijā. Tas mums uzreiz izraisīja neizpratni,” aizstāvības motivāciju pauda zvērināta advokāte Jeļena Kvjatkovska.

Otrajā instancē prokurors iesniedza tiesai atbildi no KNAB. KNAB apgalvoja, ka noklausīšanās ierīce bija ievietota ar Augstākās tiesas atļauju janvārī un varēja darboties bez apkalpošanas - bez baterijas maiņas ierīcē.

“Vai pusgadu ārā, ziemā, pavasarī un vasarā ierīce varēja darboties, nemainot baterijas? Lai iekļūtu personas mājās un kaut ko ar to ierīci darītu, bija nepieciešama atļauja no Augstākās tiesas,” skaidroja J. Kvjatkovska.

Bez Augstākās tiesas sankcijas nedrīkstēja klausīties

“Šādas atļaujas lietā nav. Ir tikai atļauja iekļūšanai janvārī. Bet vēlāk ierīci vajadzēja apkalpot. Un, lai to veiktu, vajadzēja iekļūt U. Magoņa mājās, un tam savukārt atkal vajadzēja Augstākās tiesas atļauju.

Ja nav atļaujas tām darbībām, bez kurām šis ieraksts nevarēja tikt veikts, tad šis ieraksts ir nepieļaujams pierādījums un to var izmest papīrgrozā. Aizstāvība vienmēr uzskatīja, ka operatīvie darbinieki iekļuva iekšā Magoņa mājā, lai mainītu baterijas vai kā savādāk apkalpotu šo ierīci,” sacīja advokāte.

Tad, kad publiskajā telpā parādījās informācija par šo KNAB atbildi, kurā tika norādīts uz neparasti ilgu ierīces spēju strādāt bez bateriju nomaiņas, uz tiesu un aizstāvjiem tika nosūtīts bijušā KNAB darbinieka A.V. iesniegums, kurā viņš minēja, ka, protams, nevar atklāt valsts noslēpumu, nevar stāstīt, kas tā bija par ierīci vai citas detaļas, bet viņš nevar apgalvot, ka tas, ko norādīja KNAB, ir patiesība.

“Protams, mēs pieprasījām viņu izsaukt kā liecinieku, un viņš, cenšoties, protams, nekādā veidā neatklāt valsts noslēpumu un atbildot galvenokārt uz prokurora jautājumiem, pateica, ka šajā laika periodā starp janvāri, kad KNAB drīkstēja iekļūt U. Magoņa dzīvesvietā, un jūliju, kad reāli tika veikts sarunas ieraksts, operatīvie darbinieki ir vairākkārtīgi iekļuvuši U. Magoņa īpašumā. Un par to, vai tam bija Augstākās tiesas atļauja, viņš nezina. Par operatīvajām darbībām viņš ziņojis savai vadībai, viss ir dokumentēts, bet to, vai Augstākās tiesas atļauja bija vai nebija, to viņš pateikt nevar,” ceturtdien tiesas sēdē notikušo komentēja J. Kvjatkovska.

Ievērojot, ka krimināllietas materiālos nepieciešamās Augstākās tiesas atļaujas nav, aizstāvība uzskata, ka jūlijā noklausītā saruna nevar tikt izmantota lietā kā apsūdzības pierādījums.

Aizstāvība to pierādīja jau arī pirmās instances tiesā, un tiesa tam piekrita.

“Bet, tā kā tagad ir grozīta apsūdzība un tiek vilkti ārā kaut kādi jauni pierādījumi, aizstāvībai nekas cits neatliek kā norādīt uz dažām šīs lietas niansēm,” norādīja advokāte.

Magoni un Osinovski vajā kopš 2015. gada

Procesuālās darbības un tiesu darbi pret U. Magoni un O. Osinovski notiek kopš 2015. gada līdz pat šim laikam. Atgādināsim, ka viņi ir apsūdzēti kukuļdošanā un kukuļņemšanā un U. Magonis tika aizturēts uz Tallinas šosejas ar teju vai pusmiljonu skaidras naudas automašīnas bagāžniekā. Šīs summas sagatavošana pirms nodošanas U. Magonim Igaunijas uzņēmumā “Skinest Rail AS” tika juridiski noformēta un dokumentēta, turklāt visu šo procesu nofilmējot.

2017. gada septembrī prokuratūra devās uz tiesu ar apsūdzību (kura pirmstiesas kriminālprocesā O. Osinovskim bija grozīta trīs reizes, savukārt U. Magonim - divas reizes), kurā tika apgalvots, ka O. Osinovskis samaksāja U. Magonim par to, ka pēdējais, būdams valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, panāks no Krievijas Federācijas AAS “Krievijas dzelzceļš” caur tās prezidentu Vladimiru Jakuņinu pasūtījumu piegādi AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca”, kas tobrīd bija pārtrūkusi sarežģītās ģeopolitiskās situācijas dēļ. To, ka nauda U. Magonim tika maksāta par AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” interešu lobēšanu, liecināja arī paši U. Magonis un O. Osinovskis, taču aizstāvība apstrīdēja to, ka U. Magonis varētu jebkā ietekmēt V. Jakuņinu, izmantojot savu dienesta stāvokli.

Apsūdzība uzstāja, ka pēc apgrozījuma un citiem rādītājiem “Latvijas dzelzceļa” vadītājs sava dienesta stāvokļa ietvaros nekādi nevarētu jebkādā veidā ietekmēt tāda dzelzceļa giganta kā “Krievijas dzelzceļš” vadītāju V. Jakuņinu. Līdz ar to būtu secināms, ka naudu O. Osinovskis U. Magonim ir devis nevis par šo iespējamo protekciju, bet gan par četru lokomotīvju pirkšanas darījumu.

Cenšas notiesāt gan cilvēkus, gan uzņēmumu

Turklāt ir izveidojusies unikāla un absurda situācija, kāda vēl Latvijas tiesu praksē nav bijusi. Pastāv divi paralēli kriminālprocesi par vienu un to pašu lietu, bet pret dažādām personām - vienā kriminālprocesā, kurā apsūdzētas fiziskas personas U. Magonis un O. Osinovskis, pirmajā instancē Vidzemes rajona tiesā Limbažos abi ir attaisnoti. Bet ir vēl viens process, kurā tiesā juridisko personu. Šajā lietā šā gada 26. martā Vidzemes rajona tiesa Cēsīs paziņoja lēmumu, ar kuru nolemts izbeigt procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai AS “Skinest Rail”, faktiski “attaisnojot” arī juridisko personu un, tāpat kā Vidzemes rajona tiesa Limbažos, nekonstatējot, ka būtu izdarīts noziedzīgs nodarījums.

Šis process izdalīts atsevišķā lietvedībā no krimināllietas, kurā par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu apsūdzēti O. Osinovskis un U. Magonis.

Kriminālprocesa likumā noteikts, ka, izskatot procesa materiālus par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, tiesai jāizlemj: vai ir noticis noziedzīgs nodarījums; vai ir noskaidroti likumā noteiktie apstākļi; vai noziedzīgais nodarījums izdarīts juridiskās personas interesēs, labā vai nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā un kāds piespiedu ietekmēšanas līdzeklis piemērojams.

Krimināllikuma normas nepārprotami noteic, ka juridiskās personas atbildība iespējama tikai tādā gadījumā, ja fiziskā persona, kurai ir noteikta saikne ar juridisko personu, ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu.

Ņemot vērā lietā esošos apstākļus, tiesa atzina, ka izdalītajā procesā nevar konstatēt, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums. Pretējā gadījumā tiesa paustu savu viedokli par apsūdzēto vainīgumu, kas tādējādi pārkāptu Kriminālprocesa likumā nostiprināto nevainīguma prezumpcijas principu.

Tāpat tiesa atzina, ka izdalītajā procesā nav pierādīts, ka saistībā ar četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju pārdošanu būtu veikta neatļauta darbība AS “Skinest Rail” interesēs.

AS “Skinest Rail” bija vienīgais pretendents SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” rīkotajā iepirkumā par četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi. SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” bija ieinteresēta nopirkt minētās lokomotīves, un nebija cita uzņēmuma, kas tās varētu piegādāt. Tiesai neradās šaubas, ka četru 2TE116 sērijas lietotu dīzeļlokomotīvju pārdošanas cena atbilda to tirgus vērtībai vai arī pat bija zemāka. VAS “Latvijas dzelzceļš” Investīciju komitejas 2015. gada 16. jūnija sēdē, kurā piedalījās arī U. Magonis, visi komitejas locekļi vienbalsīgi piekrita lokomotīvju iegādei. Tādējādi nebija nepieciešamības pēc VAS “Latvijas dzelzceļš” prezidenta U. Magoņa izšķirošās balss izmantošanas.

Līdz ar to, nekonstatējot noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu juridiskās personas interesēs, nav tiesiska pamata juridiskajai personai piemērot Krimināllikumā paredzētos piespiedu ietekmēšanas līdzekļus.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...