Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlamies informēt par Aigara Aglenieka rīcību, ieņemot amatus Bērnu un jauniešu sporta skolā “Rīdzene” (BJBS Rīdzene) un Murjāņu sporta ģimnāzijā (MSĢ), kurā saskatu dažādu normatīvo aktu pārkāpumus. Pārkāpumi veikti ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes Sporta un interešu izglītības iestāžu nodaļas vadītāja vietnieces Ivetas Aglenieces starpniecību, kura ir A.Aglenieka laulātā. Zemāk informējam par A.Aglenieka un I.Aglenieces rīcību, kurā ir saskatāmas normatīvo aktu pārkāpumu pazīmes:

1. pārkāpums

Atbilstoši Darba likuma (turpmāk - DL) 131.panta pirmajai daļai darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas stundas, bet normālais nedēļas darba laiks ir 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā. Atbilstoši DL 142. panta pirmajai daļai diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas - darba ņēmējs nedrīkst veikt darbu ilgāk par 12 stundām 24 stundu periodā. Minētais nosacījums ir attiecināms arī uz kopējo nostrādāto stundu skaitu, darba līguma, papildu vienošanās un brīvprātīgā darba līguma ietvaros.

Aigars Aglenieks pašlaik strādā par MSĢ Jūrmalas filiāles direktoru (algots darbs) un vienlaicīgi Bērnu un jauniešu sporta skolā “Rīdzene” strādā par smaiļošanas un kanoe treneri (algots darbs), kā arī veic Rīgas pilsētas galvenā trenera pienākumus smaiļošanā un kanoe airēšanā (algots darbs), kā arī ar 03.04.2017. ir iecelts par Bērnu un jauniešu sporta skolas “Rīdzene” direktora vietas izpildītāju.

Mūsu rīcībā nav informācijas, ka A.Aglenieks būtu izbeidzis darba tiesiskās attiecības ar Murjāņu sporta ģimnāziju. Pat, ja A.Aglenieks atrodas atvaļinājumā Murjāņu sporta ģimnāzijā, uzskatu, ka ir neētiski uzņemties pildīt vadītāja pienākumus divās sporta izglītības iestādēs, neizbeidzot darba tiesiskās attiecības ar iepriekšējo darba devēju. Tādējādi būtu nepieciešams pārbaudīt, vai A.Agleniekam ir izsniegtas vairākas atļaujas amatu apvienošanai.

2. pārkāpums

Aigars Aglenieks kā direktors vienā iestādē pedagoģisko darbu drīkst veikt 7 stundas. A.Aglenieks realizē nelikumīgu shēmu, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, fiktīvi nodarbinot Bērnu un jauniešu sporta skolā “Rīdzene” darbinieku Aleksandru Timoškevicu un piesavinoties viņam paredzēto atlīdzību (par 7 stundām nedēļā). Aleksandrs Timoškevics nekad (fiziski) nav strādājis Bērnu un jauniešu sporta skolā “Rīdzene”, tādējādi uzskatu, ka ir nepamatoti veikta darba laika uzskaite un izmaksāta A.Timoškevica darba alga. A.Timoškevics strādā ar MSĢ audzēkņiem un paralēli veic glābēja pienākumus otrā iestādē. Jāatzīmē, ka Aleksandrs Timoškevics šo informāciju neapstiprinās un tādejādi slēpj A.Aglenieka negodprātīgās darbības saistībā ar fiktīvu nodarbināšanu.

3. pārkāpums

Katru gadu Rīgas dome saskaņā ar noslēgtu sadarbības līgumu piešķir finanšu līdzekļus BJBS Rīdzene smaiļošanas un kanoe nodaļai pavasara sporta treniņu nometnes organizēšanai. Aigars Aglenieks nometnes sarīkošanā iesaistītos darbiniekus nav informējis par piešķirtā finansējuma apmēru, mērķi un kārtību, kādā izlietojams piešķirtais finansējums. Tā vietā katru gadu A.Aglenieks liek parakstīt BJBS „Rīdzene” atbildīgajiem darbiniekiem neaizpildītas atskaites par finanšu izlietojumu iesniegšanai Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes Sporta un interešu izglītības iestāžu nodaļai.

Nometņu sarīkošanai A.Aglenieks novirza aptuveni 200 euro. Vienlaikus laika periodā, kad tiek organizētas sporta nometnes, A.Aglenieks ar ģimeni slēpo kalnos (2014., 2015., 2016.gada marta mēnesī), nepiedaloties mācību treniņnometnē, kā arī oficiāli neizņem atvaļinājumu, līdz ar to par prombūtnes periodu saņemot gan amata atalgojumu, gan nometnes sarīkošanai piešķirtos Rīgas domes līdzekļus.

Rīgas domes piešķirtie finanšu līdzekļi pilnā apmērā nekad nav nonākuši pie mērķauditorijas jeb finanšu līdzekļi izlietoti neatbilstoši līguma mērķim. Nometņu organizēšanas vajadzībām no audzēkņiem A.Aglenieks ir pieprasījis līdzfinansējumu, kaut gan tas nav bijis nepieciešams, jo Rīgas domes noslēgtajā sadarbības līgumā ir paredzēts finansējums atbilstoši sagatavotai tāmei, ņemot vērā nometnes dalībnieku skaitu. Tādējādi audzēkņu vecāki ir maldināti, un pieprasīta dubultsamaksa par vienu pasākumu.

4. pārkāpums

Rīgas dome vairākkārt ir piešķīrusi līdzekļus, kas paredzēti dalības naudas apmaksai par sportistu dalību sacensībās, kā arī sportistu aviobiļešu iegādei (2014., 2015.gados - iespējams arī agrāk). Šie līdzekļi tika pārskaitīti biedrībai „Latvijas Kanoe federācijā”, kurā ģenerālsekretāra funkcijas pildīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes Sporta un interešu izglītības iestāžu nodaļas vadītāja vietniece Iveta Agleniece. Federācijā ģenerālsekretārs organizē un atbild par Federācijas finansiālo darbību.

Federācijā šos līdzekļus konvertēja caur trešo kontu, kurš auditētājiem netika norādīts. 2016.gada februārī Federācija izbeidza attiecības ar Ivetu Aglenieci. Pēc manis rīcībā esošās informācijas darba attiecību izbeigšana ar I.Aglenieci ir saistīta ar daudziem finanšu pārkāpumiem. Izbeidzot darba attiecības, Iveta Agleniece no Federācijas ir izņēmusi visus finanšu uzskaites žurnālus. Jaunā ģenerālsekretāre nav spējīga sniegt informāciju par daudziem jautājumiem, kuri saistīti ar finansiālo darbību iepriekš

5. pārkāpums

Rīgas dome vairākkārt ir piešķīrusi finanšu līdzekļus jaunu kanoe laivu iegādei gan iekļaujot sporta skolas BJBS „Rīdzene” budžeta programmas, gan iedalot tai papildus līdzekļus. Aigars Aglenieks vienpersoniski iegādājies šīs laivas savu audzēkņu vajadzībām, neveicot izvērtējumu par stiprāko sporta skolas audzēkņu vajadzībām.

Minētie finanšu līdzekļi laivu iegādei tika pārskaitīti biedrībai „Latvijas Kanoe federācija”, kura iegādājās laivas. Finansējums tika piešķirts pēc A.Aglenieka izstrādātas shēmas. Shēmas piemērs: no 8 laivām - 4 iegādājās BJBS „Rīdzene”, 4 iegādājās Federācija. Taču faktiski tika iegādātas tikai 4 laivas. Aigars un Iveta Aglenieki caur Federāciju saņēma atgrieztu maksājumu, lai iegādātos kanoe laivas sava privāti dibināta Kanoe sporta kluba darbības vajadzībām. BJBS Rīdzene treneriem nav pieejamas kluba laivas. Šis ir Rīgas domes finansējuma piesavināšanās kārtējais piemērs. Jāpatur prātā, ka, pielietojot šo shēmu, vairāku gadu garumā tiek papildināts un uzturēts Kanoe sporta kluba materiāltehniskā bāze, respektīvi regulāra smailīšu un kanoe laivu iegāde.

6. pārkāpums

BJBS Rīdzene darbiniekiem A.Aglenieks regulāri lūdz atrakstīties par degvielas izlietošanu A.Aglenieka vajadzībām.

7. pārkāpums

Iveta Agleniece, izmantojot savu dienesta stāvokli Rīgas domes struktūrvienībā, rīko nesankcionētas pārbaudes sporta treniņu laikā, pazemojot trenerus. Pēc daudzreizēja morālā terora no Aglenieku pāra puses (dažādas izpausmes), BJBS „Rīdzene” kolēģi vairākkārt ir bijuši tikties ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes vadītāju Dinu Vīksnu, nekāda atsaucība un palīdzība jautājuma risināšanā nav līdz šim saņemta. D. Vīksna vienmēr aizstāvēja Aglenieku ģimenes intereses, radot iespaidu, ka viņa ir lietas kursā par Ivetas un Aigara Aglenieku nelikumīgām darbībām, taču mērķtiecīgas rīcības nesekoja, lai minēto novērstu.

Secinājumi

Vēlos Jums norādīt, ka šie abi cilvēki ir izmantojuši savus dienesta stāvokļus ilglaicīgi, negodīgi, un, neuztraucoties par darbības sekām. Jāmin versija par Ivetas un Aigara Aglenieku sadarbību ar VID Muitas policijas pārvaldes darbinieku Ediju Ceipi (tikai pieļaujamība bez pierādījumiem), jo viņš izsenis ir A.Aglenieka draugs, kā arī viņa dēls trenējas pie A.Aglenieka, un A.Aglenieks ne reizi ir izmantojis terminus, ka viņam nekas par savām darbībām nebūs.

Lūdzam Jūs izvērtēt, kādēļ I.Aglenieces un A.Aglenieka draudu rezultātā no darba bija jāaiziet treneriem Tomam Smirnovam, Andim Priedem, Lāsmai Liepai, iepriekšējai direktorei Ilvai Ivaškinai, direktores vietniecei saimniecības jautājumos Rudītei Pētersonei. Vai tiešām visi šie cilvēki nespēja tikt galā ar saviem pienākumiem?...

Lūdzam Jūs izvērtēt augstāk minēto informāciju un analizēt kopsakarā ar Darba likuma normām, grāmatvedības vešanas principiem, VID rīcībā esošo informāciju par iesniegumā minētajām personām, kas norādīta personu valsts amatpersonu deklarācijās, iespējamiem pārkāpumiem likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ietvaros, BJBS Rīdzene piešķirtā pašvaldības un valsta budžeta līdzekļu korektu izlietojumu un biedrības „Latvijas Kanoe federācija” iesaisti finanšu līdzekļu atgriešanā I.Agleniecei un A.Agleniekam.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...