Maizītis aktīvi ziņojis ASV vēstniecībai, izpaudis arī izmeklēšanas noslēpumus
PIETIEK03.03.2013.
Komentāri (106)
Iesaki rakstu: 
Uz Satversmes aizsardzības biroja direktora amatu izvirzītais Jānis Maizītis savu LR ģenerālprokurora pilnvaru laikā ir aktīvi sadarbojies ar ASV vēstniecību Latvijā un sniedzis arī apjomīgus rakstiskus ziņojumus par dažādu krimināllietu izmeklēšanas gaitu, detaļās izklāstot arī izmeklēšanas noslēpumus un ziņojumus sniegt arī turpmāk, - par to liecina Pietiek rīcībā nonākušās dokumentu kopijas.
Jau iepriekš, pateicoties Wikileaks publiskotajiem dokumentiem, bija zināms, ka Maizītis dalījies dažādā informācijā un pārdomās ar toreizējo ASV vēstnieci Latvijā Džūditu Gārberi.
Tā 2009. gadā viņš vēstnieci cita starpā bija informējis gan par to, ka neuzticoties Augstākās tiesas priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam, gan par Aivara Lemberga "grāmatvedi", kura nāve esot jau trešais dīvainais nāves gadījums starp cilvēkiem, kas varētu liecināt pret Ventspils mēru.
Taču, ja Wikileaks materiāli liecināja tikai to, ka Maizītim paticis vienkārši pļāpāšanas līmenī dalīties ar ASV vēstniecību visdažādākajā informācijā, tad Pietiek šodien publiskotais dokuments rāda, ka ģenerālprokurors uzskatījis par pieļaujamu arī ārvalsts vēstniecībai ievērojamā apjomā atklāt izmeklēšanas noslēpumus, turklāt tas noticis jau ilgi pirms 2009. gada.
Ar 2003. gada 26. septembri datētajā vēstulē ģenerālprokurors Maizītis ASV vēstnieku Braienu Karlsonu detalizēti informējis par kādu krimināllietu, kas tikusi ierosināta par krāpšanas faktu pret SIA Procter & Gamble Marketing Latvia.
Turklāt šajā vēstulē atklāti ne tikai izmeklēšanas noslēpumi, bet arī informācija, ko vienmēr par neizpaužamu ir deklarējis Valsts ieņēmumu dienests, - pārbaudes materiāls nodokļu jomā.
Vēstulē Maizītis "Jūsu Ekselenci" detalizēti informējis gan par to, kas un kā veic izmeklēšanu, gan par to, kādi līdz šim bijuši panākumi izmeklēšanā.
Ģenerālprokurors atklājis arī ziņas par meklēšanā esošu personu, par Krievijai nosūtītu tiesiskās palīdzības līgumu un ekspertīzēm, kā arī par to, kādas darbības veic un veiks gan Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra, gan Finanšu policijas pārvalde.
"Vienlaicīgi informēju, ka minētās krimināllietas un materiāla par AS Balodis Printing uzraudzība arī turpmāk atradīsies manā personīgajā kontrolē," vēstulē vēstniekam apņēmies Maizītis.
Ģenerālprokurors arī apsolījis vēstniekam, ka "par izziņas tālāko gaitu krimināllietā Jūs tiksiet informēts papildus".
Pietiek šodien publicē Maizīša vēstuli ASV vēstniekam.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.