Maizītis nekomentē ziņas, ka "Vienotība" viņu uzrunājusi SAB direktora amatam
PIETIEK17.09.2012.
Komentāri (14)
Iesaki rakstu: 
Bijušais ģenerālprokurors, tagadējais Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Maizītis, aizbildinoties ar pašreizējā amata uzliktajiem konfidencialitātes rāmjiem, atsakas komentēt Pietiek rīcībā esošo informāciju, ka ir ticis uzrunāts kandidēšanai uz Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktora amatu un šis piedāvājums nācis no Vienotības pārstāvjiem.
"Mana amata specifika man liedz sniegt jebkādus komentārus, un pēdējā gada laikā, ja būsiet ievērojuši, es tiešām žurnālistiem intervijas nesniedzu. Es ne apstiprinu, ne neapstiprinu, es vispār nekomentēju," bija Maizīša atbilde uz Pietiek jautājumu, vai viņš saņēmis piedāvājumu kļūt par nākamo SAB direktoru un garantijas, ka Vienotība viņa kandidatūru virzīs un atbalstīs.
Pietiek jau rakstīja, ka augusta otrajā pusē Vienotības līderi kuluāru sarunās uzrunājuši koalīcijas partnerus, aicinot vienoties par kopīgu kandidātu SAB direktora amatam. Ilggadējais SAB šefs Jānis Kažoiņš politiķiem paudis vēlmi, lai viņa pēctecis būtu zināms vismaz trīs mēnešus pirms termiņa beigām, kas būs maijā.
Prognozējams, ka panākt vienošanos trim koalīcijas partneriem Vienotībai, Reformu partijai un Nacionālajai apvienībai tomēr nebūs viegli, par ko liecina tieslietu ministra Jāņa Bordāna (NA) un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) viedokļu sadursme aizvadītajā nedēļā par kritērijiem, kādiem jāatbilst kandidātam. Galvenokārt šīs grūtības saistītas ar partneru nevēlēšanos, lai Vienotība, ietekmējot SAB vadītāja izvēli, nostiprinātu savu dominējošo lomu specdienestos.
Jau 2011. gada jūlijā, kad Maizītis ilgstošu kuluāru sarunu rezultātā negaidīti kļuva par tobrīd jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieku nacionālās drošības jautājumos, šaurā lokā izskanēja, ka šis amats bijušajam ģenerālprokuroram būs tikai "tramplīns" uz SAB direktora amatu. Prezidenta ncionālās drošības padomnieks ir Nacionālās drošības padomes (NDP) sekretārs, caur kuru iespējams ietekmēt šīs valsts augstāko amatpersonu un tiesībsargājošo iestāžu vadītāju sanāksmes dienaskārtību.
Pērnajā vasarā, kad Maizītis pieņēma piedāvājumu darbam Rīgas pilī, viņš bija pasniedzējs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē un vienlaikus arī tieslietu ministra Aigara Štokenberga (Vienotība) padomnieks. Tieši Štokenbergs pēc Pietiek avotu jau tolaik stāstītā risināja kuluāru sarunas par Maizīša jauno amatu. Sākotnēji jaunievēlētais prezidents, lai noņemtu spekulācijas par ietekmējamību no viņu izvirzījušās Zaļo un zemnieku savienības puses, vēlējies Maizīti savā komandā redzēt juridiskā padomnieka statusā.
Štokenberga nosacījums bijis, ka Maizītis Rīgas pils komandai pievienojas kā nacionālās drošības padomnieks vai nepievienojas vispār. Kad Pietiek 2011. gada vasarā rakstīja, ka prezidents Bērziņš savā komandā paturēs līdzšinējo NDP sekretāru Raimondu Rožkalnu, Štokenbergs, sastapts Saeimas gaiteņos, mudināja nepārsteigties ar šādām prognozēm. Pēc pāris nedēļām Vienotības politiķa prognoze piepildījās.
Tieši ar politiskajās un drošības dienestu aprindās cirkulējošo informāciju, ka eksprokurors Maizītis ir reālākais kandidāts uz SAB direktora krēslu, kura iecelšanu amatā centīsies panākt valdošā partija Vienotība, tiek skaidroti Nacionālās apvienības tieslietu ministra Jāņa Bordāna izteikumi aizvadītajā nedēļā, ka nākamajam specdienesta vadītājam jābūt ar politisko pieredzi. Lai gan pēc nepārvēlēšanas ģenerālprokurora amatā viņu savās rindās centās iesaistīt gan Vienotība, gan pērnajā vasarā arī tobrīd vēl tikai topošā Zatlera reformu partija, Maizītim formāli nav pieredzes politiskajā darbībā. Vienotības līdere Solvita Āboltiņa uz to reaģēja, portālam Delfi šādu koalīcijas ministra izteikumus nodēvējot par "apbrīnojamiem", - viņasprāt, Bordāns tādā veidā norādījis uz vēlmi SAB direktora krēslā redzēt politisku figūru, kas neesot pieņemami.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
