Maizītis: ziņas par Sparāna darbošanos pie miljonāra Meļņika ir valsts noslēpums
PIETIEK03.01.2016.
Komentāri (37)
Iesaki rakstu: 
Satversmes aizsardzības biroja (SAB) darbinieka Aigara Sparāna darbošanās pie miljonāra Vasilija Meļņika ir kvalificējama kā valsts noslēpums, tāpēc nekāda informācija par to netiks izpausta, - šāda satura atbildiPietiek saņēmis no SAB direktora Jāņa Maizīša. SAB negatavojoties arī atklāt, cik vēl biroja darbinieku piepelnās dažādu pakalpojumu veikšanā privātuzņēmumiem.
"SAB amatpersonām saistībā ar dienestu valsts drošības iestādē ir noteikta virkne ierobežojumu, vienlaikus izvērtējot personas spēju saglabāt valsts noslēpumu," - tas ir vienīgais, ko SAB direktors ir vēlējies paskaidrot saistībā ar viņa vadītajai iestādei uzdotajiem Pietiek pārstāvja jautājumiem.
Saistībā ar to, ka mediji iepriekš vairākkārt informējuši par bēdīgi slavenā SAB darbinieka Sparāna darbību uzņēmēja Meļņika un/vai viņa uzņēmumu drošības konsultanta amatā, Pietiek Maizītim bija oficiāli pieprasījis sniegt informāciju - vai Sparāns ir saņēmis SAB vadības atļauju veikt šādus papildu pienākumus.
Tāpat, kā izriet no SAB direktora oficiālās atbildes, valsts noslēpums ir arī ziņas, cik SAB darbinieki vēl piepelnās šādā veidā, vai arī Maizītis pats gūst šāda veida papildienākumu un ar kādu pamatojumu šādas atļaujas SAB darbiniekiem tiek izsniegtas.
Oficiālo atteikumu sniegt "sīkāku informāciju" par, kā izriet no Pietiek pēdējā laika publikācijām, īpaši "saudzēto" Sparānu Maizītis pamato ar Valsts drošības iestāžu likuma 17.panta "Informācijas aizsargāšana" pirmo daļu.
Patiesībā gan šī panta daļa Maizītim ļautu prasīto informāciju sniegt, jo tikai noteic, ka "Valsts drošības iestāžu dienestā esošajām un atvaļinātajām amatpersonām un darbiniekiem bez iestādes vadītāja īpaša pilnvarojuma aizliegts izpaust informāciju, kas viņiem kļuvusi zināma vai ir pieejama sakarā ar dienesta pienākumu pildīšanu. Šādu informāciju kriminālprocesā var izpaust tikai ar attiecīgās valsts drošības iestādes vadītāja atļauju".
Faktiski Maizītis ir gājis Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta pēdās: šī amatpersona nenoliedz ne tā sauktās "Sparāna brigādes" - virknes amatpersonu, viņu ģimenes locekļu un bijušo kolēģu, kuru darbība pēdējos gados radījusi iespaidu par organizētu grupu, kas, iespējams, izmantojot tās pārstāvju dienesta stāvokli un personiskos kontaktus, iesaistījusies apšaubāmās, varbūt arī noziedzīgās darbībās - pastāvēšanu, ne arī to, ka šajā grupā varētu būt arī augsta Drošības policijas amatpersona.
Taču šādas informācijas publiskošana, kā oficiāli apliecinājis Drošības policijas priekšnieks, "var kaitēt valsts drošības interesēm".
Pirms dažām nedēļām Pietiek publicēja interviju, kurā portāla sarunas biedrs kā piederīgus "Sparāna brigādei" līdz ar pašu Sparānu un nu jau bijušo lidostas Rīga Drošības departamenta vadītāju Raimondu Lazdiņu, kurš tagad iekārtojies Aigara Kalvīša vadītajā Latvijas gāzē, pieminēja arī Ceļu satiksmes drošības direkcijas pretkorupcijas daļas priekšnieku Ivaru Rulleru.
Tāpat intervētais saistībā ar "Sparāna brigādi" pieminēja Drošības policijas biroja vadītāju Ruslanu Ņikiforovu, Ināru Kalnaču no Valsts policijas un Rīgas Centrālcietuma priekšnieka vietnieku Armandu Ādamsonu, kā arī nu jau bijušo prokuroru, tagadējo miljonāra Meļņika drošībnieku Andi Mežsargu.
Pēcāk kļuva zināms, ka pēc Lazdiņa aiziešanas piespiedu kārtā no lidostas Rīga tur Aviācijas drošības nodaļas priekšnieka vietnieces amatā palikusi jau pieminētā Rullera dzīvesbiedre Sindija Nemiro-Rullere.
Vēl joprojām ir spēkā Pietiek aicinājums lasītājiem: "Ja Jums ir gadījies savā uzņēmējdarbībā vai attiecībās ar likumu saskarties ar SAB darbinieku Aigaru Sparānu, pastāstiet par to arī mums jebkādā Jums ērtā veidā - un Jūsu informācija noteikti neies zudumā. Protams, garantējam arī pilnīgu konfidencialitāti."
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
