Maksātnespēja vai privatizācija? “Supermenedžera” Briškena paspārnē bankrotam tuvojas vērtīgākais “Latvijas dzelzceļa” meitasuzņēmums – SIA “Ldz Cargo”
Pietiek lasītājs19.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrības „Latvijas dzelzceļš” vērtīgākā meitasuzņēmuma „Ldz Cargo” mājaslapā arvien biežāk tiek publicēti sludinājumi par lokomotīvju un kravas vagonu pārdošanu. Iespējams, ka uzņēmums atbrīvojas no nelikvīdiem aktīviem un pats par sevi tas nebūtu nekas īpašs, ja vien tramvajā dzirdētais par notiekošo uzņēmumā neuzdotu jautājumus par kaut ko citu.
„LDz Cargo” pārvadāto kravu apjoms sankciju un citu starptautiskās politikas ierobežojumu dēļ šī gada sešos mēnešos ir samazinājies par 40%. Pirms gada uzņēmums pārvadāja 8 miljonus tonnu, galvenokārt Krievijas kravas, tajā skaitā daudz apspriestos Krievijas graudus, šogad ir vairs tikai 5 miljoni tonnu. Saskaņā ar “Ldz Cargo” 2024. gada 6 mēnešu neaudidēto finanšu pārskatu ieņēmumi par sniegtajiem kravu pārvadājumu pakalpojumiem ir samazinājušies par 12 miljoniem eiro. Sabiedrības īstermiņa saistības pārsniedz tās apgrozāmos līdzekļus par 4 miljoniem eiro!
Ekonomikas grāmatas māca, ka tik dramatiska ieņēmumu kritumā jeb krīzes situācijā uzņēmuma vadība veic izmaksu samazināšanu, procesu pilnveidošanu, pieprasījuma un izmaksu līdzsvarošanu, taču „Ldz Cargo” valdes locekļi Aļģirds Miķelsons un Olga Bondare nav spējuši tikt galā ar šo uzdevumu. Apjukums par sarežģīto situāciju abiem valdes locekļiem lika nodoties savstarpējiem ķīviņiem par varas dalīšanu uzņēmumā, kas tika novērsti tikai pēc padomes locekļu iejaukšanās, lai abus pievērstu konstruktīvam darbam.
Valdes strīdu karstumā tika uzteikti amati pieredzējušiem dzelzceļniekiem (Pārvadājumu departamenta vadītājs, Komercijas departamenta vadītājs, Norēķinu uzskaites biroja vadītājs, Tarifu biroja speciālisti u.c.). Īpašs mobings no Olgas Bondares tiek veltīts tiem, kuri izsaka neatkarīgu viedokli pret finanšu rezultātu “izpušķošanu” un valdes neapmierinošo vadības stilu.
Tomēr, izprotot to, ka uzņēmums ir nonācis nopietnās finansiālās problēmās, kad tā ieņēmumi nespēj segt izmaksas, Aļģirds un Olga pēc principa, ka “dalīta bēda ir pusbēda”, ir paziņojuši akcionāram „Latvijas dzelzceļš” par “Ldz Cargo” maksātnespējas pazīmēm un pieprasījuši atmaksāt par iepriekšējiem gadiem samaksātās dividendes. Lieki piebilst, ka naivums neattaisnojās, jo saņemtās dividendes akcionārs jau sen ir pašpatērējis darbinieku algās un prēmijās.
Šāds valdes paziņojums ir ļoti nopietns signāls visiem Latvijas nodokļu maksātājiem par to, ka Kaspara Briškena vadītās Satiksmes ministrijas paspārnē blakus “Rail Baltica” un “Air Baltic” gruzd vēl viens potenciāli problemātisks uzņēmums, šoreiz uz maksātnespējas robežas esošais “Ldz Cargo”, kura glābšanai var nākties izpārdot mantu vai lūgt valsts budžeta līdzekļus.
Jāatzīmē, ka K.Briškens vasarā medijiem paziņoja, ka “Latvijas dzelzceļš” prasīs vairāk nekā 60 miljonu eiro dotāciju no valsts budžeta dzelceļa tīkla uzturēšanas izmaksu segšanai 2024. gadā. Sarunā ar Delfi arī “Latvijas dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Artis Grīnbergs atzīst, ka valstij tiks lūgti vairāki desmiti miljoni eiro.
Tramvajā tika pieminēts arī tas, ka “Latvijas dzelzceļš” padome ir uzdevusi amatā pazeminātajam valdes loceklim Rinaldam Pļavniekam īstenot visu “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrību apvienošanu vienā uzņēmumā, veidojot ar finanšu problēmām nomāktu “superuzņēmumu”.
Finanšu pārskati liecina, ka “vienā barības” ķēdē saslēgtās “Latvijas dzelzceļš” meitas sabiedrības gluži kā pēc komandekonomikas principa pērk un pārdod pakalpojumus viena no otras. Tiklīdz samazinās ieņēmumi kādā no barības ķēdes posmiem, un šajā gadījumā samazinās “Ldz Cargo” ieņēmumi no Krievijas preču tranzīta, cieš pārējie ķēdē saslēgtie uzņēmumi, tie nesaņem samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, un ķēdes sistēma bankrotē.
Ekonomikas grāmatas māca, ka kompānijas, kuras uzrāda maksātnespējas pazīmes un kuru sanācija tiek novērtēta kā mazticama, sadala “labajos” un “sliktajos” aktīvos, pēdējos attiecīgi pārdodot. “Ldz Cargo” finanšu pārskats atspoguļo pamatlīdzekļus 138 miljonu vērtībā, ko veido lokomotīves un vagoni, kuri stāv dīkstāvē, jo trūkst pieprasījuma tranzīta pārvadājumiem no “Ldz Cargo” sadarbības partneriem austrumos aiz Latvijas robežas.
“Latvijas dzelzceļa” padomes locekļu Andra Liepiņa un Reiņa Cepļa izlolotais nodotais projekts par “Latvijas dzelzceļa” meitas sabiedrību apvienošanu vienā uzņēmumā vedīs šo “superuzņēmumu” vēl dziļākās finanšu problēmās, tiks zaudēts dārgais laiks saprātīgu risinājumu piemērošanai, un pastāvēs liels risks, ka kreditori vai darbinieki ierosinās “superuzņēmuma” maksātnespēju.
Kāpēc “Latvijas dzelzceļa” menedžeri vēlas novilcināt laiku? Darbinieku algu izmaksām un norēķiniem ar kreditoriem vēl kādu laiku varēs gūt ieņēmumus no sabiedrības pamatlīdzekļu pārdošanas caur sludinājumiem mājaslapā. Nenovēršami šādas bezdarbības rezultātā kādā jaukā dienā pieaugs spiediens pieņemt radikālus lēmumu, un visās problēmās, kā tas pieņemts valsts kapitālsabiedrībās tiks vainota ģeopolitisko situācija un citi krīzes ierosinātāji. Cietīs darbinieki un uzņēmuma vērtība. Pašu muļķība vai pieredzes trūkums tiks noliegti.
Varbūt “Latvijas dzelzceļa” menedžeru slēptais nodoms ir ierosināt “superuzņēmuma” tiesiskās aizsardzības procesu un iecelt sev uzticamu pārstāvi no administratoru mafijas, kurš par “sviestmaizi” iztirgos uzņēmuma pamatlīdzekļus menedžeriem zināmiem kandidātiem? Kā interesēs notiek “superuzņēmuma” veidošana? Vai “Latvijas dzelzceļa” menedžeru bezatbildība novedīs valsti kārtējos zaudējumos, kā tas jau notiek “Rail Baltic” un “Air Baltic”?
Neatbildēts paliek arī jautājums, vai no valsts prezidenta E.Rinkēviča puses komunikācijas stratēģijas trūkumā apsūdzētais K.Briškens ir laikus infomējis Latvijas valdību un sabiedrību par briestošajām finanšu problēmām “Latvijas dzelzceļa” vērtīgākajā kapitālsabiedrībā – “Ldz Cargo”? Vai pastāv iespēja, ka K.Briškens neko nenojauš, jo nesaņem patiesu un pilnvērtīgu informāciju no “Latvijas dzelzceļš” menedžeriem?
Varbūt visaptverošs “Ldz Cargo” audits varētu ieviest skaidrību par “Ldz Cargo” finanšu stāvokli un nākotnes perspektīvām, lai pārvērtētu “Latvijas dzelzceļš” līdzdalību “Ldz Cargo” un lai valstij kā akcionāram tiktu sagatavota pilnīga informācija par tās kapitālsabiedrības izaugsmes un attīstības potenciālu, kas sniegtu pilnīgu priekšstatu tādu uzdevumus un mērķu izvirzīšanai, kas vērsti uz kapitālsabiedrības vērtības paaugstināšanu, kā arī savlaicīgi konstatēt neefektīvu kapitāla ieguldījumu esamību?
Ministru kabinets ir izdevis rīkojumu Nr. 618, ar kuru Pārresoru koordinācijas centram dots uzdevums sagatavot grozījumus Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā. Paredzēts izvērtēt kapitālsabiedrības iesaistes apjomu konkrētos preču vai pakalpojumu tirgos iepriekšējā periodā un publiskas personas līdzdalības apmēra ietekmi uz konkurenci.
“Gadījumos, kad tirgū darbojas 100% publiskas personas kapitālsabiedrība, kuras veiktā komercdarbība aptver būtisku tirgus daļu, tas mazina privātā sektora konkurentu izaugsmes iespējas un var mazināt vēlmi ienākt tirgū jauniem privātajiem tirgus dalībniekiem. Turklāt var pastāvēt situācijas, kad privātā sektora tirgus dalībnieki varētu nodrošināt pilnvērtīgu attiecīgā pakalpojuma sniegšanu sabiedrībai bez publiskās personas kapitālsabiedrības līdzdarbības tirgū. Šādos gadījumos, vadoties no Konkurences padomes informatīvajā materiālā "Priekšnoteikumi publiskas personas līdzdalībai kapitālsabiedrībā un tās izvērtēšana" sniegtā skaidrojuma, faktiski nepastāv tiesiskais pamats publiskas personas kapitālsabiedrības darbībai pakalpojumu tirgū”.”
https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/eda54894-0707-4609-92d5-2e8c18b1baaa#
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.