Maksātnespējas administators pārtrauc izsoli īsi pirms solīšanas beigām, MNA atsaka administratīvo lietu

Iesaki rakstu:

Maksātnespējas administrators Ivo Rudzītis rīkojies pavisam nesaprotami – naktī pirms SIA Kempings Gauja nekustamo īpašumu izsoles beigām, kad tās dalībnieki bija sākuši solīt, pēkšņi izsoli pārtraucis. Informācija elektronisko izsoļu vietnē liecina, ka izsole sākta šā gada 10.maijā, nosakot pieteikšanās termiņu līdz 30.maijam. Izsoles noslēgums bija paredzēts 9.jūnijā, bet 8.jūnijā plkst.22.32 maksātnespējas administrators pēkšņi izsoli pārtraucis.

Izsoļu vietnē pieejamā informācija liecina, ka nosolītā cena ir tikai par vienu soli augstāka nekā sākumcena, proti, izsoles sākumcena bija noteikta 12 400 eiro, izsoles solis – 500 eiro, bet kā nosolītā cena norādīta 12 900 eiro.

Sūdzība par šo maksātnespējas administratora rīcību iesniegta gan MNA, gan Tieslietu ministrijā. Tieslietu ministrija atzinusi, ka nav atzīstama par labu un veicināma tāda prakse, atbilstoši kurai nekustamā īpašuma izsole tiktu pārtraukta neilgu laiku pirms tās paredzētā noslēguma. Ministrija gan norādījusi, ka tai nav tiesību vērtēt un dot norādījumus administratoru rīcībai konkrētā maksātnespējas procesā, kā arī rosināt administratīvo lietu. Vienlaikus ministrija arī skaidrojusi, ka gadījumā, ja sūdzības iesniedzējam ir informācija par administratora prettiesisku rīcību, viņam ir tiesības vērsties MNA, kura izvērtēs administratora rīcības pamatotību un efektivitāti.

Taču MNA atteikusies uzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, jo “nedz no sūdzības, nedz arī citas Maksātnespējas administrācijas rīcībā pašreiz esošās informācijas neizriet, ka administratora rīcība nebūtu vērsta uz iespējami lielākā ieguvuma gūšanu.”

Tāpat MNA ieskatā nevienā likumā neesot skaidri un gaiši ierakstīts, ka izsoli nedrīkst pārtraukt, līdz ar to maksātnespējas administratoru nevar saukt pie administratīvās atbildības, jo tai “ir īpaši svarīgi ievērot Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to konkrēts maksātnespējas procesa noteikums ir būtisks priekšnoteikums administratīvās atbildības piemērošanai, lai persona, kuru sauc pie administratīvās atbildības varētu nepārprotami secināt, ka attiecīgā darbība ir administratīvā pārkāpuma objekts. Pretējā gadījumā nav nodrošinātas šādas personas tiesiskās garantijas”.

MNA gan atzīst, ka likumā attiecībā uz izsoļu pārtraukšanu ir robs, taču šāda “roba” esamība MNA ieskatā nedrīkst ietekmēt personas tiesiskās garantijas. Līdz ar to maksātnespējas administratora rīcības pamatotība un efektivitāte tikšot izvērtēta, taču administratīvā lietvedība uzsāka netikšot. Pietiek rīcībā ir informācija, ka sūdzības iesniedzējs šo atbildi pārsūdzējis MNA direktoram, taču viņa lēmums vēl nav zināms. Savukārt paša Rudzīša skaidrojumu pagaidām saņemt nav izdevies.

Seko mums