Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2 098 013 eiro – šāds ir pašreizējais maksātnespējas administratoru ienākumu pagājušā gada rekords, kas pieder Trasta komercbankas administratoram Ilmāram Krūmam un cita starpā arī sniedz skaidrojumu, kāpēc cīņa par šo posteni pēdējos mēnešos ir bijusi tik ļoti asa. Tiesa, Valsts ieņēmumu dienests (VID) nezināmu iemeslu dēļ vēl nav publicējis vairāku citu pazīstamu un skandalozu maksātnespējas administratoru pagājušā gada deklarācijas.

Tikai šajās dienās VID ir sācis publiskot maksātnespējas administratoru jau pirms vairāk nekā divarpus mēnešiem iesniegtās amatpersonu deklarācijas, un publiskošana ir sākusies tieši ar aizvadītajā nedēļā apcietinātajiem maksātnespējas administratoriem, savukārt citu – tradicionāli par Vienotībai pietuvinātiem uzskatītu – administratoru deklarācijas pagaidām nav publiskotas.

No jau publiskotajiem datiem Krūms ir pārliecinošs līderis ar 2,09 miljonu eiro lieliem deklarētajiem „ienākumiem no saimnieciskās darbības un komercdarbības”, savukārt reizē ar viņu apcietinātais Māris Sprūds ir būtiski atpalicis – viņa pagājušā gada „ienākumi no saimnieciskās darbības un komercdarbības” ir bijuši 748 975 eiro.

Turklāt Sprūds īpaši piebildis, ka „ienākumi no sertificēta administratora pienākumu veikšanas sastāda 2,9% no kopējiem ienākumiem, bet ienākumi no juridisko pakalpojumu sniegšanas, kas nav saistīti ar maksātnespējas pienākumu veikšanu – 97,1%”.

Savukārt trešais zināmais apcietinātais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis pērn ir bijis tīrais tukšinieks – viņš pats sev algā samaksājis 8640 eiro un tikpat algā saņēmis arī no maksātnespējas administratores Aivitas Melceres (interesanti, ka arī viņa amatpersonas deklarācijā uzrādījusi precīzi tādu pašu savu ienākumu struktūru).

Taču iespējams, ka maksātnespējas administratoru ienākumu sarakstā vēl trūkst dažu patiešām lielu summu saņēmēju. VID joprojām nav publiskojis, piemēram, Pietiek publikācijās jau pieminētā Mārtiņa Bunkus un par jauno Trasta komercbankas administratoru bīdītā Armanda Rasas, kā arī bijušā Liepājas metalurga administratora Haralda Velmera amatpersonas deklarācijas. Viņi visi trīs ir minēti kā partijai Vienotība vai tās pārstāvjiem pietuvinātas personas.

Taču domājams, ka Krūmu pagājušā gada ienākumu ziņā neviens neapsteigs, turklāt viņa amatpersonas deklarācija cita starpā rāda arī to, cik personiski viņam bijis ienesīgs bankas administratora postenis.

Pagājušā gada sākumā Krūmam atbilstoši viņa deklarācijai nebija deklarējamu skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumu, viņš nebija aizdevis deklarējamas naudas summas, savukārt viņa parādsaistības bija 75 000 Šveices franku un 106 403 eiro.

Gada laikā viņa parādsaistības Šveices frankos bija palikušas nemainīgas, savukārt eiro parādsaistības samazinājušās par 40 000 eiro – līdz 66 403 eiro, turklāt klāt nākuši izsniegti aizdevumi – kopā 45 000 eiro.

Taču tas vēl ir tīrais nieks, salīdzinot ar summām, kas gada beigās bija nonākušas Krūma personiskajos bankas kontos, - 1 012 197 eiro DNB bankā un 112 547 eiro Swedbank.

Tas nozīmē, ka gada laikā Krūma personiskais turīgums, darbojoties bankas administratora postenī, ir palielinājies par 1,2 miljoniem eiro, tā uzskatāmi apliecinot, kāpēc cīņa par Trasta komercbankas administratora posteni, Krūmam to pametot, ir tik ļoti asa.

Turklāt iespējams, ka Krūma kontu saturs būtu vēl apjomīgāks, ja ne virkne viņa veiktu darījumu, kas amatpersonas deklarācijā atspoguļoti šādi un cita starpā rāda, ka gada laikā Krūms ir „uzdāvinājis” vairāk nekā 263 tūkstošus eiro un ziedojis vēl 40 000 eiro:

Citi, Kredītkartes apmaksa          26 676.34        USD

Citi, Dāvinājums  144 540.00      EUR

Citi, Dāvinājums  58 110.00        EUR

Citi, Dāvinājums  50 590.00        EUR

Citi, Dāvinājums  10 000.00        EUR

Citi, Aizdevuma atgriešana          40 000.00        EUR

Citi, Celtniecības pakalpojumi    24 350.58        EUR

Citi, Aizdevums   20 000.00         EUR

Citi, Ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai          40 000.00         EUR

Pirkums    8608.28           EUR

Pārdevums, Daļēja pirkuma maksas atmaksa     5000.00           EUR

Pirkums (Volvo XC90)    59 950.00         EUR

Citi, Aizdevums   25 000.00        EUR.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...