Iesaki rakstu: 
Esmu Zolitūdes traģēdijā bojāgājušās personas meita. Savu spēju un iespēju robežās piedalos gan Cietušo biedrības darbos, gan mēģinu pati ietekmēt situāciju, konkrēti:
- februāris, 2020. - tikšanās laikā "ar prezidentu", kas rezultātā bija tikšanās ar sekretāru, par Traģēdijas piemiņas dienu, izmantojot iespēju, iesniedzu "prezidentam" vēstuli par tēmu, ka nekas būvniecībā nav mainījies - konkrēti minēju, ka paraksti tiek viltoti. (Zolitūdes lietā vairākkārt apsūdzētās personas apgalvoja, ka neko nav parakstījušas.) Saņēmu sausu atbildi no Ekonomikas ministrijas, ka "viss kārtībā, jo taču tiks ieviesta BIS sistēma, kur nekas tamlīdzīgs nebūs iespējams”.
- 08.06.2020. - Pļavnieku Maximas veikalā tecējis ūdens no griestiem spēcīgas lietus gāzes dēļ, it kā tika veikta evakuācija no veikala. Neesmu prasmīgs FB lietotājs, bet mēģināju publiski jautāt Maximas komunikācijas vadītājai komentāru par šo notikumu.
- 31.03.2021. - kad uzzināju, ka kriminālprocesā apsūdzētās personas Re&Re un Andris Kalinka vada Novira Plaza būvniecību Rīgas centrā. Vērsos pie vairākām Novira atbildīgajām personām ar jautājumu, vai viņiem nerūp reputācija, sadarbojoties ar šīm personām. Protams, nekādu atbildi nesaņēmu.
- 10.05.2021. - vērsos ar "Trauksmes celšanas" instrumentu pie Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) ar šādu tekstu: "Vai var pieļaut, ka fiziskās un juridiskās personas turpina savu saimniecisko darbību būvniecības jomā, ja kriminālprocesa galīgais spriedums nav stājies spēkā? Ir runa par uzņēmumu „Rere būve” un arhitektu Andri Kalinku, objekts „Novira Plaza”." Atbildē saņēmu sausu atteikumu uz 2 lappusēm par to, ka es neatbilstu visiem nosacījumiem "Trauksmes celšanai".
Pa visu šo laiku sapratu, ka mediji diezgan izvēlīgi runā par šo tēmu. Informāciju, kuru nebūtu grūti atrast (piemēram, apsūdzēto personu nodarbošanās kopš traģēdijas), nesniedz. Tēlo izbrīnu, kad sadzird to no manis.
Šeit runāju par apsūdzēto personu Re&Re būvdarbu vadītāju Staņislavu Kumpiņu, kurš veiksmīgi turpināja savu karjeru uzņēmumā LNK valsts mēroga pasūtījumā - LU Zinātņu mājas Torņakalnā tapšanā. Šo redzēju savām acīm, jo dažus mēnešus strādāju būvlaukumā. Ir dzirdēts, ka arī citas apsūdzētās personas turpina piedalīties būvniecības procesos.
No tā es saprotu, ka visa būvniecības nozare (arī BVKB) spļauj cietušajiem sejā un turpina darboties pēc vecās shēmas. Personu, kura stingri ievēro noteikumus un likumus, saukā par "Žannu d'Arku". Uzskatu, visiem jāzina, ka apsūdzētās personas aktīvi darbojas būvniecības biznesā. Man nav iespējas šo informāciju detalizēti uzzināt un izplatīt, tāpēc vēršos pie medijiem ar lūgumu pacilāt šo tēmu. Mans mērķis ir vainīgo personu noskaidrošana, sodīšana un, pats galvenais, traģēdijas nepieļaušana nākotnē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
