Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mākslas cenzūra nedrīkst kalpot par politisku instrumentu

Latvijas Mākslas akadēmijas vadība*
30.09.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mūsdienu sabiedrībā, kad dažādu grupu pretnostatīšana tiek izmantota politiski motivētu procesu virzīšanai, ir būtiski pievērst uzmanību, kā šim nolūkam tiek pakļauti mākslas izteiksmes līdzekļi. Šobrīd Latvijas kultūrtelpā novērojami spilgti cenzūras procesi, ierobežojot mākslinieciskās brīvības izteiksmes formātus, kamdēļ Latvijas Mākslas akadēmija kategoriski neatbalsta nomelnošanas kampaņu, kas vērsta pret tās asociēto profesoru Kristianu Brekti.

Latvijas Mākslas akadēmija pārstāv viedokli, ka demokrātiskā sabiedrībā nevar tikt pieļauta mākslas un kultūras cenzūra un ir jāiestājas pret diskrimināciju seksuālās orientācijas, politisko, rases, tautības, dzimuma, vecuma, filozofisko vai reliģisko uzskatu, sociālās izcelsmes, mantiskā, ģimenes vai veselības stāvokļa dēļ.

Māksla un kultūra vienmēr ir kalpojusi kā izdevīgs instruments politisko spēku rokās, kamdēļ ir būtiski apzināties, ka tās cenzēšana un ierobežošana noved pie autoritāru un totalitāru politisko režīmu iestāšanos pat visdemokrātiskākajā sabiedrībā.

Akadēmija iestājas arī par katra sava studenta un absolventa radošo praksi, kas nediskriminē vai necenzē līdzcilvēkus un aicina ikvienu kultūras vides pārstāvi paust viedokli, lai aktualizētu cenzūras aspektus laikmetīgās kultūras procesos.

Iestāšanās par vārda un mākslinieciskās brīvības būtiskiem jautājumiem ir ne tikai mākslas vides atbildība, bet kopīga visdažādāko grupu virzība, lai veicinātu iekļaujošas sabiedrības izaugsmi.

* Rektors Kristaps Zariņš, prorektore Antra Priede, prorektors Andris Vītoliņš

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...