Man dikti noderētu kāda jauna silīte, varbūt tekstiņš par nodokļiem palīdzēs jums saprast, cik noderīgs es varu būt...
Madars Lasmanis, Jelgavas novada domes deputāts01.08.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vasara pilnā plaukumā, un domas par tādiem rudenīgiem tematiem kā valsts budžeta sagatavošana nākamajam gadam šķiet tālu aiz kalniem. Tas ir maldīgi. Ik pa brīdim ziņās pavīd izteikumi no valdības, ka ar esošajiem nodokļiem ir par maz valsts budžetam. Gaisā virmo idejas par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanu. Tā manā skatījumā ir ļoti slikta doma, jo tādējādi reģionus ar jau tā daudzreiz mazāko ekonomisko aktivitāti salīdzinājumā ar Rīgu padarīs vēl lēnākus savā attīstībā.
Ko dod nodokļu celšana? Sabiedrība ir neapmierināta, un ar katru gadu trūcīgākā sabiedrības daļa kļūst no tā nabadzīgāka, jo procentuāli lielāko savu ienākumu daļu tērē pārtikai, mājoklim un pirmās nepieciešamības precēm. Ja cels PVN, visas šīs lietas, kļūs dārgākas. Līdz ar to, vienkārši sakot, dzīve kļūs dārgāka un vēl sliktāka. Savukārt turīgākie iedzīvotāji ar lielākiem ikmēneša ienākumiem nenozīmīgi izjutīs PVN izmaiņas par kādu procentu savos maciņos atšķirībā no mazo algu saņēmējiem. Tas būtiski ietekmēs arī uzņēmumu konkurētspēju it īpaši reģionos, kur pamatā ir mazie un vidējie uzņēmēji. Varētu teikt, ka tas mazāk ietekmēs eksportējošos uzņēmumus, bet procentuāli, cik tad daudz tie mums reģionos ir?!
Tāpēc es aicinu valdību apdomāties un vispirms beidzot pieķerties tēriņu mazināšanai valsts pārvaldē un, mazinot birokrātiju, dot iespēju arī pašvaldībām efektivizēt savus izdevumus. Ar ideju palielināt PVN valdība iet vieglāko ceļu. PVN ir gana vienkārši iekasējams, no tā nevar izvairīties.
Otrkārt, PVN palielināšana būtiski ietekmēs ne tikai trūcīgākos iedzīvotājus, bet arī pašvaldību jau tā plānos budžetus, jo pašvaldību sfērā nekādi reversie PVN vai atvieglojumi nedarbojas. Tas nozīmē, ka visas būvniecības objekti sadārdzināsies. Tā nav laba ziņa iedzīvotājiem, jo par to pašu naudu nākamgad varēs izdarīt mazāk, bet vajadzību reģionos mazāk nepaliek. Ceļi, jāremontē, ēkas jāsiltina, un skolu tīkls jākārto. Tātad, ja baumas par valdības plāniem celt PVN apstiprinās, tad nākamgad pašvaldībām budžetus sabalansēt būs vēl grūtāk.
Skaidrs, ka bez budžeta palikt nevaram, bet izdevumu samazināšanas plāni valdībai jau gadiem nevedas, un, visticamāk, arī šogad mēģinājumu efektivizēt budžetu nebūs. Skaidras, izlēmīgas rīcības par kādu no nozaru reformām arī šogad nebūs. Kaut vajadzību ir daudz – tā pati skolu reforma.
Administratīvi teritoriālās reformas jautājumā valdība un Saeima šogad nodemonstrēja klaji neracionālu rīcību, atceļot paredzēto valstpilsētu un novadu apvienošanu līdz 2029. gadam, bet, kā šajās pašvaldībās nedublēt funkcijas un rīkoties racionāli ar līdzekļiem, neviens nepateica. Tāda pati situācija ir ar drošību – ne Iekšlietu, ne Aizsardzības ministrijas nedomā, kā pašvaldībām un valstij rīkoties racionāli ar ievērojami trūkstošajiem līdzekļiem.
Piemēram, Iekšlietu ministrija visām pašvaldībām liek pirkt gultas potenciālai ārkārtas situācijai, šis rīkojums, manuprāt, ir apšaubāms. Varbūt vajag vismaz sākt ar patvertņu izbūvi un aprīkošanu? Gultas gan jau vairumā gadījumu stāvēs noliktavā un gaidīs X stundu. Tieši tikpat racionāls ir Aizsardzības ministrijas ieteikums pašvaldībām visiem iedzīvotājiem nopirkt gāzmaskas. Var jau būt, ka vajag tās gāzmaskas, bet, ja šobrīd ir izvēle nodrošināt finansējumu bērniem pusdienām vai remontēt ceļus, vai arī pirkt gāzmaskas, tad pašvaldības ir grūtas izvēles priekšā.
Mums reāli trūkst jēgpilnas diskusijas starp ministrijām un pašvaldībām. Mums jādara kopīgs darbs, bet dzīvē katrs savā stūrītī rosās, kā māk. Mums jādomā par valsts aparāta izdevumu samazināšanu, pretējā gadījumā gala rezultātā reģionos attīstības nav, un ļaudīm rūpju sejas. Nodokļu celšana tikai padarīs situāciju reģionos vēl sliktāku, un pēc kāda laika Saeimā brīnīsies, kas pie tā vainīgs?
Reģionu attīstībai vajag reālu plānu. Kur mums ir VARAM, ZM un EM ministri? Neesmu dzirdējis pēdējā gadā nevienu VARAM priekšlikumu, kā mazināt reģionālo nevienlīdzību vai kā reģionā veicināt ES Zaļajam kursam atbilstošu saimniekošanu lauksaimniecībā no ZM, vai arī, kā radīt jaunas darba vietas reģionos no EM. Kur idejas? Palielinot nodokļus, neko no iepriekš minētā neveicinās.
Tas, ka ministri gozējās rallija pasākumos, jau forši, bet kad par reģionālo attīstību domās? Ideju nav, un līdz ar to nav arī darbu.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.