Man ir ideja – tagad mums vajag jaunu ārpolitikas stratēģiju
Alvis Hermanis08.12.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc TVNET aptaujas pagaidu rezultātiem tikai 13% neatbalsta TV Rain licences anulēšanu. Starp viņiem ir tādi, kuri bēdājās, ka šis lēmums visizdevīgākais ir tieši putinam un vispār - kanāla aizliegšana esot viņu specoperācija.
Šādam apgalvojumam būtu kaut kāda jēga, ja mēs joprojām piekrītam nu jau vecmodīgajai Rinkēviča koncepcijai, ka Rīgai jākļūst par krievu opozīcijas placdarmu cīņā pret putina režīmu.
Jo tā paļāvās uz prognozēm, ka putina režīms drīz kritīs un revolūcija tiks vadīta tieši no Rīgā bāzētajiem opozicionāriem. Šeit Rinkēvičam kaut ko pārmest nebūtu pareizi, jo mēs visi uz to cerējām.
Taču pēc 9 mēnešiem nu jau skaidrs, ka nekas tamlīdzīgs nenotiks. Kremļa režīms ir stabils, un tam nekas nedraud pārskatāmā nākotnē. Pat, ja putins tiktu nomainīts. Arī krievu opozīcijas spējas situāciju jebkā ietekmēt tika pārvērtētas.
Tagad mums ir pilnīgi jauna situācija, kur nepieciešama pilnīgi jauna stratēģija.
Līdzīgi kā izraēlieši netērē laiku ar cerībām pāraudzināt kaimiņos dzīvojošos musulmaņus, tāpat arī mums ilūzijas jāmet malā un jāsāk rūpēties tikai par savu drošību un savām interesēm.
Nav nekādas vajadzības veidot Latviju par krievu Honkongu, kur ar putinu neapmierinātie liberālie impēristi var veidot savu alternatīvo mazo krieviju. Izskatās, ka Igaunijas ārpolitikas koncepts pie šīs atklāsmes nonāca jau pirms kāda laika. Un igauņiem tagad ir pilnīgi vienalga, ko par to visu domā kaut kāds putins vai viņa oponenti krievijā, jo tas vienkārši vairs vispār nav svarīgi.
Mums nav jānodarbojas ar krievijas krievu problēmām. Vēl jo vairāk pēc tam, kad esam šais dienās tik daudz par sevi jaunu uzzinājuši no viņiem.
Vienīgie izņēmumi varētu būt augstas kvalifikācijas speciālisti, kuri pierādījuši savu lojalitāti un neslimo ar impērisma kompleksiem. Visi nu ņemsies piesaukt Čulpanu Hamatovu, bet viņas gadījums kā reiz atbilst šiem kritērijiem. Turklāt man zināms, ka jau kopš pavasara ar viņu personiski komunicēja Ukrainas prezidenta administrācijas cilvēki (konkrētus vārdus saukt man nav tiesību bez viņu ziņas), kuri tātad akceptē viņu.
Vārdu sakot - situācija nu ir izmainījusies kardināli. Un Latvijas ārpolitikas stratēģijai arī būtu jāmainās laikam līdzi. Piedāvāju sākt diskusiju par šo. Jo tas ir uz ilgiem laikiem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.