Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Runāt par neliešiem vajag un pēc iespējas vairāk, kā to izdarīja Alvis Hermanis šeit. Taču vēl vairāk vajag runāt par iemesliem, kāpēc nelieši ir milzīga un neatņemama mūsu sabiedrības sastāvdaļa. Šis būs īpaši nepopulārs raksts. 

Iedomājieties nelielu pilsētiņu mežonīgajos Rietumos pirms kādiem 200 gadiem. Nu, kā amerikāņu vesternos. Iedomājieties, ka mūsu izdomātā pilsēta ne ar ko neatšķiras no filmās redzamajām un tāpēc tajā lielākā daļa iedzīvotāju nodarbojas ar dzeršanu, laupīšanu, viens otra pazemošanu un dzīvošanu sava prieka pēc. Iedomājieties, ka tas notiek dienām, nedēļām, gadiem un gadu desmitiem.

Cilvēka dvēselē netikumu klātbūtne nespēj pilnībā atrofēt mīlestības sajūtu, un tieši tādēļ mūsu pilsētas iedzīvotājos kādā brīdī pamostas tieksme pēc siltajiem sārtajiem mazuļu papēžiem. Šīs vēlmes rezultātā pilsētā dzimst bērni, kuri visu kopā ar vecākiem pavadīto  laiku vēro, kā apkārtējie pieaugušie dzer, zog un viens otru pazemo.

Paiet laiks, un šie bērni paši kļūst pieauguši un sāk dzert, laupīt un pazemot. Taču šāda notikumu attīstība neapmierina ne viņu vecākus, ne citus šīs pilsētas iedzīvotājus, jo ​par nobriedušo neliešu upuriem tagad jau kļuvuši viņi paši.

Diemžēl īstermiņā situāciju vairs nevar izmainīt, jo šie vecāki ar savu piemēru 20-30 gadu garumā ir izaudzinājuši veselu paaudzi tādu pašu neliešu  kā viņi paši, kuri turpmākos 40-50 gadus tāpat kā viņu vecāki jaunībā  padarīs visu apkārtējo dzīvi nepanesamu.

Vēl trakāk ir tas, ka šiem pieaugušajiem bērniem, kuri, kā atceramies, caur savu vidi iemācījušies būt par deģenerātiem, pavisam drīz būs arī savi bērni, kuri veidos savu izpratni par to, kā vajag dzīvot tāpat kā visas paaudzes pirms viņiem.

Jums šī pilsēta neko neatgādina?

Lai situāciju mainītu, nepieciešams, lai divas-trīs (vai labāk trīs-četras) paaudzes apgrieztu savu dzīvi kājām gaisā un sakārtotu savas vērtības, centienus, prātus un dvēseles. Lai atrisinātu problēmu, ir nepieciešams tieši šis ceļš, jo tieši tas neatstās redzamus pierādījumus par elli, ko cilvēki absolūti  brīvprātīgi daudzus gadu desmitus bija radījuši paši sev. Un, ja sabiedrībā būs pēc iespējas mazāk  esošo deģenerātu, tad tas samazinās to bērnu skaitu, kuri, skatoties uz deģenerātiem, paši par tādiem kļūst.

Latvijas skatījumā "kājām gaisā" nozīmētu pilnīgu atteikšanos no mums piemītošā lepnuma, savtīguma, naida, vienaldzības un bailēm. Bet, kā reiz teica kāds nezināms autors, – “dimantus pakaļā nemeklē”, un dabiski, ka gandrīz neviens mūsu valstī nekādu pārdomāšanu īstenot netaisās.

Netaisās, jo vienai daļai no mums ir pārāk dārga pudele un kotlete (baiļu pazīmes). Otrai daļai no mums nav vēlmes atsacīties no vieglas un skaistas dzīves (lepnuma pazīmes). Trešajai daļai nerūp pilnīgi nekas no apkārtējā, un viņi dzīvo pēc filozofijas “mana atbildība beidzas uz manas mājas sliekšņa” (savtīguma pazīmes).

Tālāk nāk tie, kas vai nu izklaidē pirmās trīs grupas, vai pelna no tām naudu un tādējādi veicina viņu  tālāku degradāciju - didrihsones, samantas tīnas, kesenfeldi, ostrovski, domburi, kašeri, kambalas, dīleri, lietu kārtotāji, prostitūtas, kalpi un klauni (vienaldzības pazīmes).

Piektā daļa uzskata, ka vājus, stulbus, slimus, atkarīgus, mantkārīgus un vienaldzīgus vajag uzmest, ko viņi veiksmīgi dara ar melu, prāta viltības, spēka pārākumu, ofšoru kompāniju, amatu valsts iestādē vai biroju ārvalsts vēstniecībā palīdzību (naida pazīmes).

Sestā un pēdējā daļa, kas ir absolūti mikroskopiska skaita ziņā, ir tie, kas saprot, kas ir šī apburtā loka iemesli, un tajā pašā laikā neveicina tā nostiprināšanos.

Šīs kategorijas cilvēkiem ir ļoti skumji vērot valstī notiekošo, bet diemžēl īsti ietekmēt situāciju viņi nevar. Viņi nav spējīgi situāciju ne uzlabot, ne pat apturēt tās pasliktināšanos, lai tā paliktu vismaz kaut kādā nemainīgā līmenī. 

Vienīgais, ko viņi var, ir rādīt labu piemēru citiem un vērot, kā situācija pasliktinās, bet ne tik ātri kā tad, ja viņi šo labu piemēru vispār nerādītu. Tas ir tāpat kā cīnīties ar vēzi, zinot, ka tik un tā nomirsi, bet atsakoties padoties, jo tevi vada ticība, cerība un mīlestība.

Protams, ir jārunā par “destruktīvo vīrusu” jeb tiešā nozīmē dēmoniem Latvijas sabiedrībā un politikā. Taču būtu ļoti tuvredzīgi un naivi rēķināties, ka būs iespējams atbrīvoties no tiem ar sarunu palīdzību.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Esmu saodis gaisā jaunās vēsmas un esmu gatavs tām sekot!

FotoMinhenes drošības konference ir noslēgusies: nav iestājies pasaules gals, jauna gaisma nav aususi, un NATO nevaid miris. Jaunā ASV administrācija iezīmēja savu redzējumu par lietu kārtību, Eiropas pārstāvjiem bija savs viedoklis. Diskusija sākusies, bet kur citur, ja ne šādos forumos runāt par kopējo un atšķirīgo. Visai emocionālas un piesātinātas dienas. Ievelkot elpu, kur tad mēs šobrīd esam?
Lasīt visu...

12

Cik būtiska ir vārda brīvības aizsardzība, un cik svarīgi ir pretoties valsts varas ļaunprātīgai izmantošanai

Foto„Es nepiekrītu nevienam tavam vārdam, bet es aizstāvēšu tavas tiesības to teikt līdz pat nāvei.”
Lasīt visu...

6

Iesniegums satiksmes ministram Kasparam Briškenam

FotoSakarā ar to, ka dzīvoju Limbažu novada Pāles pagasta apdzīvotajā vietā Ārciemā, kur ir kritiski slikti mobilie sakari, mobilais un mājas internets, vēlos saņemt kompetentu atbildi uz šādiem jautājumiem:
Lasīt visu...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...