Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Mana balss un mūsu zoss

Normunds Grīnbergs
10.05.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā sabiedrību ir polarizējuši daudzi ar medībām saistīti jautājumi. To skaitā minama kāda Viļa Krištopana intervija, kurā Muļķu zemē sevi dažādi apliecinājušais kungs cita starpā runā par medījuma gaļas krājumiem milzīgās saldētavās viņa lauku mājās, kurus viņš viens nespējot apēst (patērnieciska dabas resursu ekspluatēšana), nesaudzīga izturēšanās pret dabu no maluzvejnieku un malumednieku puses (pēdējais šāds gadījums notika nesen – netālu no vietējā mednieku namiņa tika nošauts gulbis[1], un TV3 raidījuma „BezTabu” sižetā izgaismojās vietējās policijas nodaļas bezdarbība – nevēlēšanās izmeklēt šo likumpārkāpumu, iespējams, tāpēc, ka ballistiskajā analīzē varētu konstatēt ieroča īpašnieku). Noķert malumednieku no sava iecirkņa nav tas pats, kas slēgt tiltu. Tas ir sarežģīti.

Nevarēja nepamanīt arī divu jaunu un populistisku partiju (populistisku, jo tās nepilda pirmsvēlēšanu solījumus – savu programmu, nodarbojas ar ārišķīgām akcijām kā bikses noslīdējušo reitingu savilkšanai uz augšu, un pat jūk ārā) lielo dedzību Saeimā jautājumā par medību ieroča ielikšanu pusauga bērnu rokās[2].

Arī zemnieku galvenā problēma pavasaros esot noskaidrota. Nesen sabiedrisko Iniciatīvu platformā www.manabalss.lv ir uzsākta parakstu vākšana, lūdzot atļaut Latvijā „zosu” medības pavasarī[3]. No tās uzzinām, ka lauksaimnieku „vislielākā problēma” pavasarī esot ziemāju nosargāšana no gājputniem. Daudzos avotos regulāri, gluži pretēji, kā lielākā problēma tiek norādīti ziemāju iesēšanai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi rudenī[4], vairāku faktoru – izslīkšanas, izsušanas, izcilāšanās, izžūšanas – kopums[5], dārzkopībā tās noteikti ir salnas kā šogad, kā arī dažādi kukaiņu kaitēkļi.

Saskaņā ar kompetentu ornitologu vērtējumu nevar runāt par vienu sugu – vienkārši zosīm, kā iniciatīvā, jo Latvijā migrācijas laikā ir sastopamas vairākas zosu sugas – no daudzskaitlīgām līdz globāli apdraudētām. Arī citas putnu sugas teorētiski un praktiski var nodarīt kaitējumu, un to skaitā ir tādas, kuras medīt ir aizliegts vispār. Turklāt ir jautājums, kuru sugu zosis konkrēti ir vainojamas. Iniciatīvā to mēs diemžēl neuzzinām. Līdz ar to parakstu vākšanas kampaņā jau pirmajā teikumā ir izmantots pirmais vispārinājums, diemžēl rezultāts varētu būt sabiedrības maldināšana.

Migrācija no gājputniem prasa ļoti lielu izturību un ir pilna risku, ieskaitot arī barības nepietiekamības risku. Tie, kas seko līdzi mūsu melnā stārķa stāstam, zina, cik bīstams ir putnu ceļš. Jebkāda iejaukšanās šajā procesā acīmredzami prasa ārkārtīgi izsvērtu pieeju. Vai šaušana, lai nogalinātu ir šāda pieeja?

Direktīva 2009/147/EK[6] (jeb t.s. Putnu direktīva) paredz savvaļas putnu aizsardzību. Arī Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldei, kas ir atbildīgā iestāde un vērtē medību atļauju pieprasījuma pamatojumu, nebūs paslīdējis garām ANO bioloģiskās daudzveidības ziņojums par to, ka dzīšanās pēc ekonomiskās izaugsmes rada līdz šim nepieredzētus sugu izmiršanas draudus[7], minot dažādus satraucošus skaitļus[8]. Kampaņas tekstā uzsvērta piederība ES, – un šajā sakarā jāatgādina, ka Eiropas Savienība vēlas nodrošināt bioloģisku daudzveidību, taču iniciatīvā ir arī dīvaina saikne starp „zosu” radītiem bojājumiem un „zaudējumiem visai valstij”. Pamatojums šādam apgalvojumam nav redzams arī paskaidrojumā par iniciatīvas satura faktu fonu.

Kampaņā, piemēram, minēts, ka „zosis” nodarot kaitējumu arī rapša laukiem. Presē var viegli atrast dažādus rakstus par rapša nedraudzīgumu bitēm[9]. Ir atrodamas pavisam satraucošas ziņas un secinājumi par to, ko dabai var nodarīt kaitējums bitēm[10],– „lielākā daļa pasaules lauksaimniecības kultūru ražības ir atkarīga no bitēm – no apputeksnēšanas. Bites apputeksnē vairāk nekā 100 sugu kultūraugu. Tā ir pārtika, kas baro gan cilvēkus, gan dzīvniekus, arī mājlopus fermās”. Vai nebūtu vietā teikt, ka tieši kaitējums bitēm, tai skaitā no intensīvas lauksaimniecības, būs reāls zaudējums valstij un tautsaimniecībai? Tādējādi arī šajā aspektā sabiedrība tiek maldināta. Prese vēsta, ka zemniekiem ir arī iespēja apdrošināt sējumus pret ilgstošu sausumu, lietavām un izsalšanu[11].

Saskaņā ar Putnu direktīvu savvaļas putnu medīšana migrācijas laikā ir pieļaujama tikai tad, „ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu”. No iniciatīvas šajā aspektā neizriet nekādi secinājumi. Ir arī zināms, ka lauksaimnieki saņem kompensācijas par putnu radītu kaitējumu, ja to piesaka un pierāda, ka ir izmantojuši prevencijas (aizbaidīšanas) līdzekļus. 2018. gadā ir saņemti 10 pieteikumi, 2019. gada pavasarī – 15, faktiski visi par platībām Latvijas austrumu pusē[12]. Nav skaidrs, vai un kā zemnieki izmanto pieejamos risinājumus, no aizbaidīšanas līdz kompensācijām, jo minētais skaitlis 10-15 zemnieku, kas piesakās kompensācijām par putnu radītu kaitējumu, acīmredzami nevar raksturot visas valsts mēroga problēmu, kā to pasniedz iniciatīvas autore Laura Jaudzema (medniece? lauksaimniece?). Lūgums šos datus kompetenti precizēt.

Lai izsvērtu visus šādus faktorus, ir nepieciešama iedziļināšanās, varbūt pat profesionāla izglītība attiecīgajā jomā. Vai tas notiks portālā, kurā ar klikšķi vienkārši var parakstīt nepilnīgi pamatotas, maldinošas iniciatīvas, cita starpā, vairākas par narkotiku – marihuānas dekriminalizēšanu/atļaušanu?

Atbildīgās iestādes un dabas draugi, protams, šādus notikumus garām nepalaiž. Atbalstot sabiedrības iesaistīšanos dažādu jautājumu aktualizēšanā, vienlaikus ir nepieciešams pievērst uzmanību arī šādu iniciatīvu faktu fonam, pamatojumam un korektam problēmu formulējumam, šīs iniciatīvas sakarā atzīstot, ka Latvijā zemniekam ir daudz nedraugu – 4 slikti gadalaiki un valdība. Varētu minēt arī citus: zems iekšzemes patēriņš, ārvalstu konkurentu subsidēšana (Latvijas deputāti Eiropas parlamentā subsīdiju nevienlīdzības problēmu būtiski nav spējuši mazināt) utt. Lauksaimniecība ir, bija un būs riskanta nodarbe. Riski ir jāapdrošina. Iespējams, ka turpmāk riskus ievērojami papildinās arī sausums – maz nokrišņu vasarā un ziemā, tai skaitā ūdens izsīkšana dzeramā ūdens akās tā ietekmē.

Zosis, kurmji, stirnas, lāči – tie visi ir daļa no dabas, mums ir jāiemācās līdzpastāvēt. Cilvēks nevarēs izdzīvot un justies komfortabli, iznīcinājis daļu no dabas. Izšaut lūšus, lai it kā pasargātu nabaga stirnas, kuras tad var doties medīt nākošajā raundā. Skat. diskusijas pie rakstiem par plēsēju medībām. No malas ir diezgan acīmredzami, ka šādi argumenti par dabā pastāvošas barības ķēdes nepareizumu ir faktu pakārtošana savām vajadzībām. Šādu barības ķēdes kārtību dabā nolicis pats Dievs. Cilvēks ne tuvu nav Dievs. Cilvēks ir tāds kā Artuss Kaimiņš, kurš, interesantā kārtā, vairāk ir vienkārši cilvēks nekā veiksmīgs aktieris, videooperators, Saeimas deputāts vai partijas vadītājs.

Raksts kaut kur ir jābeidz, tādēļ tas ir nepilnīgs, bet esmu drošs, ka visus jautājumus, kas tajā ir vai nav skarti, papildinās vai precizēs kompetenti profesionāļi.

Minētajā ANO ziņojumā secināts, ka ātra izmiršana draud pat miljonam sugu. Arī tāds faktiski ir šīs iniciatīvas faktu fons.


[1] https://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/51038077_saldus-novada-nosauts-gulbis-eksperts-uzskata-putns-saviena-bridi-bijis-lidojuma

[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-tomer-lauj-pusaudziem-medibas-lietot-ierocus-precizets.a312688/

[3] https://manabalss.lv/atlaut-zosu-medibas-pavasari/show

[4] https://www.tvnet.lv/4523298/zemnieku-saeima-pavasari-nelugs-izsludinat-arkartas-stavokli-visa-valsts-lauksaimnieciba

[5] http://www.aprinkis.lv/index.php/ekonomika/6827-sejumi-ziemu-parlaidusi-labi

[6] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32009L0147

[7] https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/ano-zinojums-cilveki-nopietni-apdraud-miljonu-augu-un-dzivnieku-sugu.a318152/

[8] https://en.wikipedia.org/wiki/Global_Assessment_Report_on_Biodiversity_and_Ecosystem_Services

[9] http://www.la.lv/rapsis-zied-bites-neatgriezas-2

[10] http://www.videsvestis.lv/bite-globala-piesarnojuma-indikators/

[11] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zemniekiem-bus-iespeja-sejumus-apdrosinat-ari-pret-ilgstosam-lietavam-un-sausumu.a298643/

[12] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zemnieki-sogad-vairak-piesakas-kompensacijam-par-putnu-postijumiem-sejumiem.a315834/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...