Iesaki rakstu: 
Pēdējā laikā sabiedrību ir polarizējuši daudzi ar medībām saistīti jautājumi. To skaitā minama kāda Viļa Krištopana intervija, kurā Muļķu zemē sevi dažādi apliecinājušais kungs cita starpā runā par medījuma gaļas krājumiem milzīgās saldētavās viņa lauku mājās, kurus viņš viens nespējot apēst (patērnieciska dabas resursu ekspluatēšana), nesaudzīga izturēšanās pret dabu no maluzvejnieku un malumednieku puses (pēdējais šāds gadījums notika nesen – netālu no vietējā mednieku namiņa tika nošauts gulbis[1], un TV3 raidījuma „BezTabu” sižetā izgaismojās vietējās policijas nodaļas bezdarbība – nevēlēšanās izmeklēt šo likumpārkāpumu, iespējams, tāpēc, ka ballistiskajā analīzē varētu konstatēt ieroča īpašnieku). Noķert malumednieku no sava iecirkņa nav tas pats, kas slēgt tiltu. Tas ir sarežģīti.
Nevarēja nepamanīt arī divu jaunu un populistisku partiju (populistisku, jo tās nepilda pirmsvēlēšanu solījumus – savu programmu, nodarbojas ar ārišķīgām akcijām kā bikses noslīdējušo reitingu savilkšanai uz augšu, un pat jūk ārā) lielo dedzību Saeimā jautājumā par medību ieroča ielikšanu pusauga bērnu rokās[2].
Arī zemnieku galvenā problēma pavasaros esot noskaidrota. Nesen sabiedrisko Iniciatīvu platformā www.manabalss.lv ir uzsākta parakstu vākšana, lūdzot atļaut Latvijā „zosu” medības pavasarī[3]. No tās uzzinām, ka lauksaimnieku „vislielākā problēma” pavasarī esot ziemāju nosargāšana no gājputniem. Daudzos avotos regulāri, gluži pretēji, kā lielākā problēma tiek norādīti ziemāju iesēšanai nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi rudenī[4], vairāku faktoru – izslīkšanas, izsušanas, izcilāšanās, izžūšanas – kopums[5], dārzkopībā tās noteikti ir salnas kā šogad, kā arī dažādi kukaiņu kaitēkļi.
Saskaņā ar kompetentu ornitologu vērtējumu nevar runāt par vienu sugu – vienkārši zosīm, kā iniciatīvā, jo Latvijā migrācijas laikā ir sastopamas vairākas zosu sugas – no daudzskaitlīgām līdz globāli apdraudētām. Arī citas putnu sugas teorētiski un praktiski var nodarīt kaitējumu, un to skaitā ir tādas, kuras medīt ir aizliegts vispār. Turklāt ir jautājums, kuru sugu zosis konkrēti ir vainojamas. Iniciatīvā to mēs diemžēl neuzzinām. Līdz ar to parakstu vākšanas kampaņā jau pirmajā teikumā ir izmantots pirmais vispārinājums, diemžēl rezultāts varētu būt sabiedrības maldināšana.
Migrācija no gājputniem prasa ļoti lielu izturību un ir pilna risku, ieskaitot arī barības nepietiekamības risku. Tie, kas seko līdzi mūsu melnā stārķa stāstam, zina, cik bīstams ir putnu ceļš. Jebkāda iejaukšanās šajā procesā acīmredzami prasa ārkārtīgi izsvērtu pieeju. Vai šaušana, lai nogalinātu ir šāda pieeja?
Direktīva 2009/147/EK[6] (jeb t.s. Putnu direktīva) paredz savvaļas putnu aizsardzību. Arī Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldei, kas ir atbildīgā iestāde un vērtē medību atļauju pieprasījuma pamatojumu, nebūs paslīdējis garām ANO bioloģiskās daudzveidības ziņojums par to, ka dzīšanās pēc ekonomiskās izaugsmes rada līdz šim nepieredzētus sugu izmiršanas draudus[7], minot dažādus satraucošus skaitļus[8]. Kampaņas tekstā uzsvērta piederība ES, – un šajā sakarā jāatgādina, ka Eiropas Savienība vēlas nodrošināt bioloģisku daudzveidību, taču iniciatīvā ir arī dīvaina saikne starp „zosu” radītiem bojājumiem un „zaudējumiem visai valstij”. Pamatojums šādam apgalvojumam nav redzams arī paskaidrojumā par iniciatīvas satura faktu fonu.
Kampaņā, piemēram, minēts, ka „zosis” nodarot kaitējumu arī rapša laukiem. Presē var viegli atrast dažādus rakstus par rapša nedraudzīgumu bitēm[9]. Ir atrodamas pavisam satraucošas ziņas un secinājumi par to, ko dabai var nodarīt kaitējums bitēm[10],– „lielākā daļa pasaules lauksaimniecības kultūru ražības ir atkarīga no bitēm – no apputeksnēšanas. Bites apputeksnē vairāk nekā 100 sugu kultūraugu. Tā ir pārtika, kas baro gan cilvēkus, gan dzīvniekus, arī mājlopus fermās”. Vai nebūtu vietā teikt, ka tieši kaitējums bitēm, tai skaitā no intensīvas lauksaimniecības, būs reāls zaudējums valstij un tautsaimniecībai? Tādējādi arī šajā aspektā sabiedrība tiek maldināta. Prese vēsta, ka zemniekiem ir arī iespēja apdrošināt sējumus pret ilgstošu sausumu, lietavām un izsalšanu[11].
Saskaņā ar Putnu direktīvu savvaļas putnu medīšana migrācijas laikā ir pieļaujama tikai tad, „ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu”. No iniciatīvas šajā aspektā neizriet nekādi secinājumi. Ir arī zināms, ka lauksaimnieki saņem kompensācijas par putnu radītu kaitējumu, ja to piesaka un pierāda, ka ir izmantojuši prevencijas (aizbaidīšanas) līdzekļus. 2018. gadā ir saņemti 10 pieteikumi, 2019. gada pavasarī – 15, faktiski visi par platībām Latvijas austrumu pusē[12]. Nav skaidrs, vai un kā zemnieki izmanto pieejamos risinājumus, no aizbaidīšanas līdz kompensācijām, jo minētais skaitlis 10-15 zemnieku, kas piesakās kompensācijām par putnu radītu kaitējumu, acīmredzami nevar raksturot visas valsts mēroga problēmu, kā to pasniedz iniciatīvas autore Laura Jaudzema (medniece? lauksaimniece?). Lūgums šos datus kompetenti precizēt.
Lai izsvērtu visus šādus faktorus, ir nepieciešama iedziļināšanās, varbūt pat profesionāla izglītība attiecīgajā jomā. Vai tas notiks portālā, kurā ar klikšķi vienkārši var parakstīt nepilnīgi pamatotas, maldinošas iniciatīvas, cita starpā, vairākas par narkotiku – marihuānas dekriminalizēšanu/atļaušanu?
Atbildīgās iestādes un dabas draugi, protams, šādus notikumus garām nepalaiž. Atbalstot sabiedrības iesaistīšanos dažādu jautājumu aktualizēšanā, vienlaikus ir nepieciešams pievērst uzmanību arī šādu iniciatīvu faktu fonam, pamatojumam un korektam problēmu formulējumam, šīs iniciatīvas sakarā atzīstot, ka Latvijā zemniekam ir daudz nedraugu – 4 slikti gadalaiki un valdība. Varētu minēt arī citus: zems iekšzemes patēriņš, ārvalstu konkurentu subsidēšana (Latvijas deputāti Eiropas parlamentā subsīdiju nevienlīdzības problēmu būtiski nav spējuši mazināt) utt. Lauksaimniecība ir, bija un būs riskanta nodarbe. Riski ir jāapdrošina. Iespējams, ka turpmāk riskus ievērojami papildinās arī sausums – maz nokrišņu vasarā un ziemā, tai skaitā ūdens izsīkšana dzeramā ūdens akās tā ietekmē.
Zosis, kurmji, stirnas, lāči – tie visi ir daļa no dabas, mums ir jāiemācās līdzpastāvēt. Cilvēks nevarēs izdzīvot un justies komfortabli, iznīcinājis daļu no dabas. Izšaut lūšus, lai it kā pasargātu nabaga stirnas, kuras tad var doties medīt nākošajā raundā. Skat. diskusijas pie rakstiem par plēsēju medībām. No malas ir diezgan acīmredzami, ka šādi argumenti par dabā pastāvošas barības ķēdes nepareizumu ir faktu pakārtošana savām vajadzībām. Šādu barības ķēdes kārtību dabā nolicis pats Dievs. Cilvēks ne tuvu nav Dievs. Cilvēks ir tāds kā Artuss Kaimiņš, kurš, interesantā kārtā, vairāk ir vienkārši cilvēks nekā veiksmīgs aktieris, videooperators, Saeimas deputāts vai partijas vadītājs.
Raksts kaut kur ir jābeidz, tādēļ tas ir nepilnīgs, bet esmu drošs, ka visus jautājumus, kas tajā ir vai nav skarti, papildinās vai precizēs kompetenti profesionāļi.
Minētajā ANO ziņojumā secināts, ka ātra izmiršana draud pat miljonam sugu. Arī tāds faktiski ir šīs iniciatīvas faktu fons.
[1] https://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/51038077_saldus-novada-nosauts-gulbis-eksperts-uzskata-putns-saviena-bridi-bijis-lidojuma
[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-tomer-lauj-pusaudziem-medibas-lietot-ierocus-precizets.a312688/
[3] https://manabalss.lv/atlaut-zosu-medibas-pavasari/show
[4] https://www.tvnet.lv/4523298/zemnieku-saeima-pavasari-nelugs-izsludinat-arkartas-stavokli-visa-valsts-lauksaimnieciba
[5] http://www.aprinkis.lv/index.php/ekonomika/6827-sejumi-ziemu-parlaidusi-labi
[6] https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32009L0147
[7] https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vide-un-dzivnieki/ano-zinojums-cilveki-nopietni-apdraud-miljonu-augu-un-dzivnieku-sugu.a318152/
[8] https://en.wikipedia.org/wiki/Global_Assessment_Report_on_Biodiversity_and_Ecosystem_Services
[9] http://www.la.lv/rapsis-zied-bites-neatgriezas-2
[10] http://www.videsvestis.lv/bite-globala-piesarnojuma-indikators/
[11] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zemniekiem-bus-iespeja-sejumus-apdrosinat-ari-pret-ilgstosam-lietavam-un-sausumu.a298643/
[12] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/zemnieki-sogad-vairak-piesakas-kompensacijam-par-putnu-postijumiem-sejumiem.a315834/
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
