Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Izteikšu savas, eksperta domas par populāro bēgļu jautājumu (šis un sekojošais raksts publicēti pirms sešiem gadiem). Esmu pavadījis četrus gadus, studējot migrāciju jautājumus un apmeklējot konferences par šo tēmu; mans viedoklis ir akadēmiski pamatots, nevis reproducē nekompetentu mediju un tvitera analīzi.

Pirmkārt, šis jautājums ļauj novērot dziļi ieausto rasismu pietiekami plašā Latvijas sabiedrības daļā. Protams, visi nav idioti, bet idioti klaigā visskaļāk, kas rada iespaidu, ka rasisms ir inficējis mūs visus gluži kā tāds bēglis.

Beidzot ir noticis šī sentimenta transfērs no krieviski runājošiem, kas bija kļuvis par pašsaprotamu ikdienas rutīnu, uz cilvēkiem, ko vēl neesam redzējuši un kas tāpēc ļauj idiotu fantāzijai lidot pāri robežām un radīt velniem līdzīgus necilvēkus, kas barosies uz mūsu nodokļu-maksātāju tīrajām, skaistajām, latviskajām un smagi strādājošajām asinīm.

Jebkurš viedoklis, kas pauž rasu sajaukšanos, ir fundamentāli nevērtīgs un jums vajadzētu pārstāt draudzību ar šo cilvēku gan dzīvē, gan tviterī. Brīdī, kad sāksiet veidot savu viedokli par bēgļiem, lūdzu, jūs atcerēties, ka mēs runājam par dzīviem cilvēkiem, kas elpo, mīl, cieš, bēdājas, priecājas, gluži tāpat kā mēs, un šobrīd meklē izeju no situācijas, kurā viņu draugi tiek nošauti, sievietes izvarotas, bērni paverdzināti, vai mazliet labākā gadījumā: viņu māju uzspridzināja un draudēja uzspridzināt arī viņus. 

Jūs varat izvēlēties nesniegt palīdzīgu roku, bet domāt, ka šie cilvēki ir bioloģiski citādāki un mazvērtīgāki nekā mūsu latviešu idioti, jo viņiem ir tumša āda, ir izvēle neiedziļināties jautājumā. Zinātnieki tiešām ir ļoti centušies pierādīt, ka pastāv dažādas cilvēku rases ar dabiski atšķirīgiem intelektiem un darba spējām, bet beigās nekas cits viņiem neatlika kā vien atzīt, ka rase ir sadomāts koncepts, kas neizskaidro šīs cilvēku atšķirības. Ja šī rasu sajaukšanās nozīmē, ka man pāris gadu laikā kļūs tumšāka āda, tad vokālākie bēgļu pretinieki klusībā ir visu solāriju īpašnieki.

Tālāk. Centīsimies tikt vaļā no liekulības - kopš 2004. gada un, it īpaši sākot no 2008. gada, Latvija kļuva par bēgļu nāciju. Aktīvi braucām uz Lielbritāniju, Īriju, Norvēģiju un jaucām mūsu tīrās asinis ar viņu asinīm. Mēs bijām ekonomiskie migranti, bet tik un tā bijām migranti. Arī Jānis, kas pārcēlās no laukiem uz Rīgu, ir sasodīts bēglis - pameta zemnieka karjeru, lai būtu projekta vadītājs. Varam muļķīgi ticēt, ka mēs taču esam strādīgi un ka braucām meklēt darbu, nevis tupēt Muceniekos. 

Pajautājiet Edgaram, kurš šobrīd skvoto un skipo Anglijas dienvidos, kā viņam ir ar darba meklējumiem brīdī, kad saņem čeku no Lielbritānijas valdības. Bet Naidžels Faradžs un UKIP taču bija idioti, mēs tādi neesam.

Fakti ir skaidri - Latvija ir Eiropas Savienībā; mums kā nepaklausīgam skolēnam ir jāatgādina, ka ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. Esošā bēgļu politika ir negodīga un darbojas par labu Centrāleiropas un Ziemeļeiropas valstīm - saskaņā ar Dublinas regulu valsts, kas pirmā uzņem bēgli, ir par to atbildīga, un tas nostāda Eiropas dienvidu valstis neapskaužamā situācijā. Iedomājieties, ja Krievijā izceļas mežonīgs pilsoņu karš un rīt pie robežas stāv 100 000 bēgļi no Krievijas. 

Kādu tūkstoti varētu censties stumt atpakaļ, bet nebūs pārāk efektīvi. Zināt, kas būs efektīvi? Sadalīt šos bēgļus starp ES valstīm. Ko jūs domātu tad par portugāļu Twitter idiotiem, kas sūdzas par rasu sajaukšanos?

Politiski saprātīgs lēmums būtu apliecināt Latvijas gatavību piedalīties grūtu jautājumu risināšanā un uzņemties šo ''slogu'' kā vienai no Eiropas Savienības valstīm un demonstrēt izpratni, vēlmi sadarboties, veidot godīgu un taisnīgu politiku un audzēt "politiskus muskuļus", nevis pīkstēt kā bērnam, kuram negribas iet vannā. Es mūsu premjerministres vietā dubultotu Latvijas kvotu un rādītu piemēru pārējām valstīm.

Tālāk. Latvijā ir daudzas nesakārtotas jomas un iekšējas problēmas, kas prasa uzmanību un profesionālu rīcību. Joprojām esam samērā nabadzīgi, jo SVF un Dombrovskis mūs kārtīgi izvaroja, bet esam iemācījušies lepoties ar to. Tomēr mūsdienās problēmas vairs nav tikai lokālas; tauriņš ASV biržā pavēzēja spārnus un izraisīja pašnāvību vilni Latvijā. Mums, protams, ir jāpieprasa no politiķiem, lai viņi risina iekšējas problēmas, bet tas nenozīmē, ka varam aizmirst par pasauli mums visapkārt. Turklāt pastāv iespēja, ka bēgļi varbūt atrisinās tās mūsu grūtības, ko paši nejēdzam atrisināt.

Bēgļu izmitināšana un integrācija maksās naudu, bet tiem, kas ir apsēsti ar šo argumentu, ieteiktu to skatīt kā investīciju. Lielākā daļa bēgļu iemācīsies latviešu valodu, varbūt pat lamāties krievu valodā, dabūs to darbu, ko Kristaps un Ilzīte negribēja, tas radīs lielāku pieprasījumu darba tirgū, atļaus darba devējiem iegūt kvalificētākas darbarokas, palielinās apgrozību un ražošanas kapacitāti, tas nozīmē, ka būs vairāk naudas, lai palielinātu mūsu nožēlojamos bērnu pabalstus. Latvijā ir notikusi demogrāfiska katastrofa, kas nepalīdz atjaunot ekonomiku. 

Smadzenes un rokas ir aizbraukušas un atpakaļ nebrauks. Ekonomiski saprātīgs lēmums būtu iepludināt smadzenes un rokas no citurienes, piesaistīt cilvēkus, kas būs priecīgi par iespēju šeit strādāt. Esmu gatavs galvot, ka latviešu patiesā problēma pēc kāda laika būs nespēja dabūt darbu, jo mēs būsim mazāk kvalificēti un slinkāki. Diemžēl 250 bēgļi nespēs no jauna uzcelt Latvijas ekonomiku.  Tāpēc jau saku - dodiet mums tūkstoti!

Noslēgumā - esmu apskatījis tikai jautājuma populārākās ievirzes. Esmu centies īsi izteikt savu galveno ideju, ka jebkurš cilvēks, kas ir pret bēgļiem Latvijā, ir idiots, jo nesaprot šo jautājumu un izrāda aktīvu vēlmi neanalizēt problēmu no vairākiem skatpunktiem. Visticamāk šis idiotisms sakņojas bailēs no citādā, lai gan mums visapkārt ir cilvēki, kas ir citādi. Varbūt tās ir bailes, ka šo citādumu mēs nespēsim kontrolēt. Jebkurā gadījumā - bailes nav atbilde. Bailes tikai rada idiotiskus uzskatus. Aicinu nebaidīties.

Nākamreiz centīšos atbildēt uz citiem un jauniem idiotu viedokļiem kā arī vērtīgiem iebildumiem, kas saistās ar mūsu nekompetenci integrācijas jautājumos.

Pieraksti par bēgļiem - 2  

Mani pirmie "Pieraksti par bēgļiem" izraisīja samērā pretrunīgu reakciju, tāpēc tiem lasītājiem, kurus varbūt aizskāra raksta tonis, gribu norādīt, ka ar idiotiem domāju atpalikušus rasistus. Šajā rakstā centīšos vēlreiz pamatot šo viedokli. Tāpat dažs komentētājs pārprata manu piebildi par raksta akadēmiskumu.

Centos rakstīt plašākai publikai saprotamā valodā, tomēr kritiku esmu ņēmis vērā un turpināšu izteikt pārdomas formālākā veidā. Tas gan nozīmē, ka daļa idiotu pārstās mani saprast, bet ne visi ir aicināti pie sarunu galda.

Rasisms, ko šobrīd novērojam Latvijā, bieži ir līdzīgs 19. gadsimta un 20. gadsimta sākuma rasismam, kas tiecās pielīdzināt "citādo" bioloģiski atšķirīgajam. Uzmanības centrā bija fizioloģiskas atšķirības, no kurām savukārt tika atvasinātas fundamentālas atšķirības cilvēku domāšanā, intelektuālās spējās, raksturā, uzvedībā utt. 

Šādi "citādība" tika solidificēta un pārvērsta par iedzimtu, nemainīgu kvalitāti. Cilvēki vairījās būt citādi, jo tas paredzēja citādību uz mūžu. Filosofi A. Negri un T. Hārds grāmatā "Impērija" (2000) argumentē, ka mūsdienu rasismā nav pieklājīgi diskriminēt citādo uz bioloģisku atšķirību pamata, jo šo atšķirību konotācijas ir sadomātas. 

Mūsdienu Eiropā "citādība" tiek pieņemta, nevis izslēgta. Tā sakņojas ne vairs "dabiskās", bet gan sociālās atšķirībās. Tagad "citādība" tiek kontrolēta - nevis apsmieta, noniecināta un apveltīta ar mītisku spēju pārnēsāt slimības vai apdraudēt svētās pilsoniskās tiesības. Mūsdienu rasisms izpaužas tādējādi, ka kontroles rezultātā noteiktas sociālās grupas tiek priviliģētas, turpretī citas - atstumtas sabiedrības perifērijā. Un šis rasisms ir daudz izsmalcinātāks.

LR Saeimas deputāts R. Kols laikrakstā "Diena" izteicies par Latvijas negatavību uzņemt bēgļus, kas, viņaprāt, ir pietiekams iemesls, lai bēgļus neuzņemtu. Šāds arguments varbūt ir populārs, taču nejēdzīgs. Jā, Latvija patiešām nav gatava uzņemt bēgļus, jo mūsu politika šajā jomā ir iestrēgusi kaut kur pa vidu starp senāko un mūsdienu rasismu. Rasisma atblāzmas vīd mūsu neesošajā integrācijas politikā. 

Citādais (šajā kontekstā - atšķirīgas sociālās grupas) Latvijā tiek nevis kontrolēts, bet gan izmantots nacionālās traumas pārvarēšanai, noniecinot agrāko pāridarītāju lingvistiskās kopienas (krievvalodīgo) pārstāvjus. Vārds "krievs" ir sinonīms latviešu nespējai tikt galā ar citādo gan ikdienas, gan politiskā līmenī. "Krievs", latviešuprāt, ir bioloģiski atšķirīgs radījums ar citādu domāšanu, mazāk attīstītu intelektu, vardarbīgu uzvedību un nepilsoņa pasi kabatā. Esmu pārliecināts, ka, veicot diskursa analīzi, viens no secinājumiem būtu šāds: izteikumos par krieviem un bēgļiem parādās līdzīgi raksturojumi, jo cita valoda vienkārši nav pieejama.

Šobrīd Latvijā nevar pastāvēt reāla integrācijas politika, jo šādas politikas esība nozīmētu, ka jāintegrē necilvēciskais (pretēji latviskajam, cilvēciskajam). Saistībā ar manu pirmo rakstu "Delfos" izskanēja pārmetumi, ka tas ir pilns ar emocijām, nevis argumentiem. Manuprāt, tas liecina par nespēju atšķirt emocijas no emocionāli piesātinātu vārdu lietojuma.

Mums ir jācenšas apelēt pie humānisma, humanizēt savu attieksmi pret citādo, raisīt cilvēkos empātiju, kas savukārt pieprasa emocionālas valodas lietošanu. Humānisms ir pirmais solis uz jebkādu integrācijas politiku. Tāpēc žurnālists M. Zanders kļūdās, nosodot Valsts prezidentu R.Vējoni, kurš aicina atbrīvoties no fobijām pret citādo. Reālpolitikas argumenti (mums ir jāpiekāpjas bēgļu jautājumā, lai varētu cerēt uz turpmāku ES un NATO atbalstu aizsardzības jomā) varbūt iedarbojas uz M. Zanderu, tomēr nepiedāvā ilgtspējīgu risinājumu rasisma pārvarēšanai.

Reāla integrācijas politika nozīmētu to, ka spējam pieņemt citādā eksistenci un atzīt, ka tas mūs nenogalinās. Tas savukārt nozīmētu, ka esam spēruši soli pretī mūsdienu rasismam un izrādām vēlmi kontrolēt - nevis noliegt - citādo. Iespējams, aktīvākie komentētāji domās, ka es pats sludinu rasismu, tikai citādu, un tas jau būtu ievērības cienīgs pretarguments. Tomēr esmu pārliecināts, ka pastāv iespēja veidot taisnīgu politiku.

Jā, Latvija patlaban, visticamāk, nav gatava uzņemt bēgļus. Bet tas nav pietiekams arguments, lai bēgļus neuzņemtu. Latvijai ir visas iespējas izveidot nepieciešamo infrastruktūru, nodrošināt bēgļiem latviešu valodas apmācību, izveidot stratēģiju procesam, kura gaitā bēgļi tiks pilnvērtīgi integrēti Latvijas sabiedrībā un šo centienu rezultātā kļūt par ekonomiski un politiski spēcīgāku valsti.

2014. gadā tika izveidots EK Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds ar 3,137 miljardu eiro budžetu nākamajiem septiņiem gadiem. Šī nauda ir paredzēta, lai stiprinātu vienotu ES pieeju patvēruma un migrācijas jautājumos. Latvijai ir lieliska iespēja izmantot šī fonda resursus, jo Eiropas Migrācijas tīkls kalpos kā informācijas avots valstīm, kas uzņems bēgļus, un piedāvās tām nepieciešamo praktisko atbalstu efektīvas migrācijas politikas īstenošanai. Latvijai nekas nav jāveido no jauna, mēs nebūsim pionieri bēgļu politikā. Mūsu izmaksas būs minimālas, jo fonda līdzekļus var izmantot, lai uzlabotu šībrīža infrastruktūru un nodrošinātu bēgļiem nepieciešamo atbalstu. Un vai zināt, ko tas nozīmē? Tā ir iespēja radīt darba vietas! Deputāta kungs, aizstāviet latviešu intereses! Sakiet bēgļiem jā, lai latvieši var strādāt!

ES piedāvā finansiālus stimulus, lai valstis "brīvprātīgi" piekristu uzņemt bēgļus. Par katru izmitināto bēgli Latvija saņems 6000 eiro un 10 000 eiro par katru izmitināto bēgli, kurš ietilpst noteiktā riska kategorijā (piemēram, nepilngadīgu bēgli bez vecāku pavadības). Var jau idiotiski ticēt informatīvi neprecīziem un rasisma caurstrāvotiem mediju rakstiem, kas apgalvo, ka pabalsti bēgļiem būs lielāki nekā pabalsti Latvijas iedzīvotājiem, taču publikai ir jāredz, ka šī nauda nenāks tieši no Latvijas budžeta. Puse no saņemtās naudas, acīmredzot, segs bēgļu pabalstus pirmo 12 mēnešu periodā. Kas notiks ar otro daļu ES fonda naudas? Par to mediji un sabiedrība neinteresējas.

Bēgļu uzņemšana piedāvā Latvijai lielisku iespēju sākt mācīties, ko nozīmē integrēt atšķirīgus sociālos slāņus vienotā sabiedrībā. Iespējams, šis process ir sasteigts, tomēr tas nenozīmē, ka lemts neveiksmei. Mēs varam mācīties no citu valstu pieredzes un integrācijas politikas kļūdām. ES piedāvā gan finansiālus, gan informatīvus resursus, kurus būtu tuvredzīgi neizmantot. Ir jācenšas saprast, ka tieši šāds atpalicis rasisms, noskaņojums pret jebkādu citādību, padara mūs nabadzīgus ne tikai emocionāli, bet galu galā arī finansiāli. Aicinu Latvijas valsts iedzīvotājus kļūt mūsdienīgiem, pieļaut citādo un atšķirīgo savā dzīvē un būt atvērtiem arī uzreiz neizprotamām lietām.

Šajā rakstā aplūkoju argumentu, ka Latvija nav gatava bēgļu integrācijai. Piekrītot vienai šī argumenta daļai, centos atklāt cēloņus integrācijas politikas neveiksmēm Latvijā. Argumentēju, ka līdzšinējā negatīvā pieredze nav pietiekams iemesls noskaņot sabiedrību pret bēgļu uzņemšanu un ka neizmantot ES resursus ir, vienkārši sakot, idiotiski.

* Abi raksti publicēti pirms sešiem gadiem, 2015. gada vasaras beigās, bet, kā redzams, arī pašreizējos apstākļos labi ilustrē noteiktas sabiedrības daļas uzskatus.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...