Iesaki rakstu: 
Sveiciens! Šodien aizvadījām raitu Saeimas sēdi. Koalīcijā laba gaisotne - acīmredzot vakardienas principiālā vienošanās par budžeta prioritātēm ir izlādējusi attiecību spriedzi. Pēc ilgas diskusijas pieņemtais lēmums par ārkārtas situācijas izsludināšanu atkritumu krīzes novēršanai Rīgā arī palīdz. Gribu teikt dažus vārdus par gaisā virmojošām valodām, ka es esot "daļēji vainojams" pie radušās situācijas Rīgā un atkritumu monopola iespējamības. Muļķības.
Bija tā: vakar es biju tas, kurš Saeimas Tautsaimniecības komisijā līdztekus Rīgas domes atbildībai par atkritumu bardaku un monopola radīšanas mēģinājumu norādīja uz Saeimas atbildību. Es minēju konkrētus piemērus, kur Saeima ir balsojusi par Atkritumu apsaimniekošanas likumu (AAL), uz kura pamata Rīgas dome rīkojusies "Tīrīgas" gadījumā.
Es gan nokļūdījos, sakot, ka iespēju veidot 20 gadu monopolu radīja 11.Saeimas deputāti 2015.gada aprīlī, balsojot par grozījumiem AAL. Taisnība tiem, kas norādīja, ka publiskās-privātās partnerības procedūra un 20 gadu termiņš tika iekļauti likumā jau 2010.gadā, tātad 9.Saeimas laikā. Toreiz es politikai tuvumā nebiju.
Tomēr man bija taisnība tajā daļā, ka vēlākajos Saeimas sasaukumos, vairākkārt grozot AAL, būtiskajā 18.pantā, kur runāts par pašvaldību rīcību, rīkojot atkritumu apsaimniekošanas konkursus, tika iekļautas papildu lietas. Piemēram, 2016.gada grozījumos paredzot, ka pašvaldība atkritumu apsaimniekošanai var rīkot VIENU procedūru. Vakar Einārs Cilinskis paskaidroja, ka esot domāts par zonām, bet tas pavēra Rīgai ceļu visu pilsētu pataisīt par vienu atkritumu apsaimniekošanas zonu (!) un atdot vienam pakalpojumu sniedzējam. Un tā tālāk.
Man vakar soctīklos tika pārmests, ka 2015.gada Saeimā pieņemtos AAL grozījumus 2013.gadā esmu parakstījis es pats. Jā, patiešām - VARAM sagatavotos un VARAM ministra Edmunda Sprūdža valdības sēdei iesniegtos grozījumus es tiešām esmu parakstījis - jau pēc izskatīšanas sēdē, kā ministra pienākumu izpildītājs (atgādināšu, ka Sprūdžs atstāja amatu 2013.gada decembrī un es nepilnus divus mēnešus viņu aizvietoju). Ja jautājums ir MK sēdē izskatīts, parakstošais ministrs izlemtā jautājuma saturā vairs nejaucas, tā ir tīra formalitāte! Vēl vairāk - atrodot un paskatot manis parakstīto papīru, neko nosodāmu tur neieraugu. Esmu gatavs par to diskutēt.
Zīmīgi, ka pārmetošajā tvītā nebija saskatāms nedz dokumenta datums, nedz saturs, tikai galviņa - mans vārds, amats un likumprojekta virsraksts. Efektīgi, bet maldinoši. Daudzskaitlīgajam "laikotāju" un "retvītotāju" pulkam ar to pilnīgi pietika. Tvitertiesas spriedums bija gatavs.
Laikā, kad Saeimā pieņemti dažādi grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā no 2014. līdz 2016. gadam, es biju ārpus politikas. Saeimas Tautsaimniecības komisijā šajos gados dominēja ZZS un ar to saistītā atkritumu lobija intereses. Citas partijas piebalsoja. Tā soli pa solim ir veidojies šobrīd spēkā esošais Atkritumu apsaimniekošanas likuma regulējums, kurš nav novērsis Rīgas domes vēlmi to ļaunprātīgi izmantot un censties izveidot Rīgā 20 gadu monopolu.
Šobrīd uzdevums Nr. 1 ir novērst atkritumu krīzi un novērst to, ka pirmdien Rīgas ielās un pagalmos krājas atkritumu kalni.
KP slēgt līgumu ar Tīrīgu ir aizliegusi.
Mēs, gan Juris Pūce, gan Artūrs Toms Plešs un es Tautsaimniecības komisijā esam skaidri apņēmušies labot nepilnības likumā un novērst monopola veidošanās iespēju likumā (izņēmums varētu būt tikai pavisam mazas pašvaldības, bet pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas tik mazu pašvaldību vairs, cerams nebūs).
Mēs izdarīsim visu, ko spēsim, lai atkritumu monopola nebūtu.
Paldies, ja izlasīji līdz galam.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
