Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau vairākas nedēļas Vecrīgas politiskajos kuluāros virmo sarunas par topošo valsts prezidentu, kuras īpaši aktuālas kļuva pēc Egila Levita atteikšanās kandidēt. Neviens no pašlaik izvirzītajiem kandidātiem, šķiet, nesaņems Saeimas vairākuma atbalstu 31. maijā paredzētajās vēlēšanās, un politikas burvju mākslinieki no cepures vilks ārā nākamos kandidātus https://pietiek.com/raksti/vai_istie_prezidenta_amata_kandidati_ir_murniece,_zile_un_simanovics/ .

Vai šie pagaidām grūti pamanāmie politiskie manevri ir svarīgi Latvijas nākotnei? Tiek taču apgalvots, ka Latvijas valsts prezidentam ir vairāk reprezentatīva funkcija, proti, uzstāties ar runām svētku reizēs, tikties ar citu valstu vadītājiem, akreditēt diplomātus, divreiz gadā pasniegt ordeņus un apžēlot ieslodzītos, tātad viņš tikai skaitās valsts augstākā amatpersona bez reālas varas.

Patiesībā tomēr valsts prezidentam ir iespējas ietekmēt iekšpolitikas procesus, gan nominējot topošās valdības vadītājus, gan pasakot kādu tik stipru vārdu esošajam premjeram, ka tas, iznākot no prezidenta kabineta, tūlīt iesniedz savu demisijas rakstu, - lai atceramies Andra Bērziņa un Valda Dombrovska sarunu 2013. gada 27. novembrī https://www.diena.lv/atslegvards/dombrovska-demisija. Prezidents vada Nacionālās drošības padomi, tādējādi viņam ir pakļauti visi Latvijas speciālie dienesti. Valsts prezidents pēc ievēlēšanas četrus gadus ir faktiski neaizskarams un nevadāms, un tādējādi ar dažādu iniciatīvu un publisku paziņojumu palīdzību viņam ir visplašākās iespējas ietekmēt sabiedrisko viedokli četru gadu garumā.

Šo aspektu dēļ Saeimā ievēlētie politiskie spēki ļoti uzmanīgi vērtē topošā prezidenta kandidatūru, un valsts prezidenta postenis vienmēr ir bijis politiskās tirgošanās objekts. To, kā Latvijā notiek politisko interešu “bīdīšana”, vislabāk savā 2006. gadā publiskotajā telefona sarunā formulēja Germans Milušs un Andris Šķēle, proti, Latvijas politiskajiem spēkiem ir tikai divas alternatīvas amatpersonu izvēlē:“vai nu balsojam par savējo, vai par lielāko kretīnu http://zagarins.net/sveiks/2006/Jurmalgeitas_sarunas.htm. Aiz cieņas pret Valsts prezidenta institūciju pārdēvēsim šo cinisko formulējumu un teiksim, ka visās Latvijas prezidenta vēlēšanās ir ticis ievēlēts vai nu “savējais”, vai “mazākais ļaunums”.

Andris Bērziņš, Raimonds Vējonis un Egils Levits bija vai nu ar formālu vai neformālu partejisko piederību, viņus virzošās partijas acīmredzot bija pratušas partneriem ietirgot savas ietekmes eventuālo palielināšanos, un šie kandidāti tika ievēlēti ar tajā brīdī valdošās koalīcijas politiķu balsīm. Divas prezidentu vēlēšanas ir bijušas tādas, ka neviens no izvirzītajiem “savējiem” kandidātiem nav apmierinājis citas partijas, un ir izvēlēts “mazākais ļaunums”. Pirmā tāda reize bija 1999. gadā, kad Latvijas politiķiem bija apnikusi ilgstošā Latvijas Ceļa hegemonija un šīs partijas virzītais prezidenta kandidāts Anatolijs Gorbunovs diezgan pārsteidzoši netika ievēlēts. Pēc garām vēlēšanu cīņām visi piedāvātie kandidāti bija izbalsoti, un tad Juris Bojārs Saeimas zālē ieveda līdz tam maz pazīstamu profesori no Kanādas. Politiskie spēki ātri pārliecinājās, ka Vaira Vīķe-Freiberga nav nevienas partijas virzīta, un viņa kā “mazākais ļaunums” tika ievēlēta diezgan lielā vienprātībā https://www.lsm.lv/vienmer-prezidente/raksts/vikes-freibergas-ievelesana-ja-tiktu-lidz-pirmdienai-tad-butu-nopirkta-ta-prezidentura .

Savā ziņā līdzīgs scenārijs atkārtojās pēc astoņiem gadiem, - atkal neviens partejiskais kandidāts nebija labs visiem, un politiskā kliķe, sapulcējusies Zooloģiskajā dārzā, pašiem sev un arī dakterim Valdim Zatleram par pārsteigumu saprata, ka tieši viņš ir “mazākais ļaunums”. Jau pēc 24 stundām pārsteigtais Dr. Zatlers bija piekritis iesaistīties politiskajā spēlē, un Saeimas balsošanas mašīna paveica savu, neskatoties uz publikas iebildumiem par “aplokšņu algu” skandālu un implantu iepirkumu krimināllietu https://providus.lv/raksti/zoo-kompromiss-varda-zatlers/.

Pašlaik situācija ir līdzīga. Attiecības koalīcijas partiju starpā ir nokaitētas, nevienu no izvirzītajiem “savējiem” kandidātiem ietirgot nav iespējams, pirmā prezidenta vēlēšanu kārta visticamāk beigsies bez rezultātiem, un jau drīz kā trusis no cilindra var tikt izvilkts jauns bezpartejisks kandidāts. Šī būtu iespēja par valsts augstāko amatpersonu kļūt uzņēmējam Mārim Simanovičam https://pietiek.com/raksti/vai_istie_prezidenta_amata_kandidati_ir_murniece,_zile_un_simanovics/, kurš šim uznācienam slepeni tiek gatavots jau vairākus gadus.

Ārēji viņam piemīt visas “mazākā ļaunuma” pazīmes: nekad nav bijis nevienā partijā, publiski nav izrādījis interesi par politiku, sabiedrisko attiecību profesionāļi viņam radījuši izcili veiksmīga uzņēmēja tēlu, viņš ir miljonārs, tātad it kā materiāli patstāvīgs un neuzpērkams. Izskatās Simanovičs labi, publiski runāt prot gan latviski, gan angliski, ir Latvijas patriots, zemessargs, lielisks ģimenes cilvēks ar četriem bērniem. Kā ķirsītis uz tortes vēl jāpiemin Triju Zvaigžņu ordenis, kuru savam eventuālajam pēctecim piešķīra pašreizējais valsts prezidents Egils Levits https://pietiek.com/raksti/levita_apordenotais_bledis_simanovics_shemo_atkal/. Liekas, ka te jau nebūtu pat nepieciešama šīs kandidatūras apspriešana Zooloģiskajā dārzā, tik lielisks ir pēkšņi pie politikas debesīm parādījies personāžs.

Vienotība droši vien nodomātu, ka gan jau varēs lietas sarunāt ar savu ilggadējo sponsoru https://pietiek.com/raksti/vienotibas_sanemtie_ziedojumi_ir_vismaz_tikpat_aizdomigi_ka_latvijas_attistibai/, tāpat priecīgi būtu ZZS, kuru dāsns ziedotājs ir bijis pensionārs Jānis Simanovičs – Māra tēvs. Gan jau polittehnologi ir ierēķinājuši, ka tās shēmas, ko uzņēmējs savā dzīvē ir nemitīgi realizējis un par kurām raksta portāls http://www.simanovicsshēmo.com/www.simanovicsshemo.com, pēc ievēlēšanas aizmirsīsies tikpat ātri kā savulaik Valda Zatlera nesmukumi.

Tomēr, ja par prezidenta kandidātu tiks virzīts Māris Simanovičs, tad šis gadījums ļoti būtiski atšķirsies no abām iepriekšējām vēlēšanām, kurās tika balsots par “mazāko ļaunumu”. Tajās iesaistītie cilvēki, kuri vēlāk kļuva par prezidentiem, bija nejauši izvēlēti, tāli no Latvijas lielajiem politiski ekonomiskajiem notikumiem, un tādēļ tie patiešām bija “mazākais ļaunums” visiem politiskajiem spēkiem. Savukārt Simanoviča gatavošana augstākajam valsts amatam nav nejauša, – kā redzams no pievienotā Simanoviča it kā pa jokam atstātā ieraksta Itālijas restorāna viesu grāmatā, šī afēra ir uzsākta 2016. gadā, vienlaicīgi ar Rīgas atkritumu monopolizācijas afēru, un, kamēr citiem politiskajiem spēkiem Māris Simanovičs var šķist kā “mazākais ļaunums”, Andrim Šķēlem un ar viņu saistītajiem politiķiem šis kandidāts ir cauri un cauri “savējais”.

No Andra Šķēles un Aināra Šlesera viedokļa, protams, būtu lieliski, ja visi politiķi noticētu, ka Māris Simanovičs ir pie politikas debesīm uzradies tikpat nejauši kā savulaik Valdis Zatlers vai Vaira Vīķe-Freiberga un ir patiess “mazākais ļaunums”, - tad viņa ievēlēšanai varētu pat pietikt ar “gaišo spēku” balsīm. Ja nu tomēr kaut kas misējas un “latvisko partiju” deputātu balsu pietrūkst, tad izšķirošā balsojuma kārtā 20 prokremlisko deputātu partiju balsis vienmēr būs gatavībā pabeigt Māra Simanoviča un Andra Šķēles projektu, kas tika uzsākts pirms septiņiem gadiem.

Raudzīsimies, kā attīstīsies notikumi tuvāko dienu laikā, - ja tiešām neviens no pašlaik izvirzītajiem kandidātiem netiks ievēlēts 31. maijā un ja par valsts prezidenta amata kandidātu tiks izvirzīts Māris Simanovičs, mēs iepazīstināsim lasītājus ar līdz šim lielāko politiski ekonomisko afēru Latvijas vēsturē – 700 miljonu blēdību ar nosaukumu “Tīrīga”, kuras arhitekts bija Andris Šķēle, bet viens no čaklākajiem izpildītājiem – Māris Simanovičs.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...