Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

14. jūnijā tika izsludināts konkurss uz piektā vērtīgākā valsts uzņēmuma – “Valsts nekustamie īpašumi“ (VNĪ) valdes priekšsēdētāja amatu. Tika nozīmēta “autoritatīva” nominācijas komisija ar padomes priekšsēdētāju (nesen atlaistās “Latvenergo” padomes loceklis) Mārtiņu Bičevski priekšgalā, padomes locekļiem Intu Komisāri un Ansi Grasmani, Dzintru Gasūni no “Pārresoru koordinācijas centra” kā arī nu jau bēdīgi slavenās (~1,6 mlj EUR izkrāpšana viltus komandējumiem) “Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras” (LTRK) padomes priekšsēdētāju Aigaru Rostovski.

Kā pieteikumu iesniegšanas datums tika minēts 12.jūlijs. 15. jūlijā M.Bičevskis ar patiesu lepnumu ziņoja par milzīgo interesi par konkursu un iesniegtajām 38 augsti profesionālajām kandidatūrām.

Apstāsimies pie prasībām kandidātiem, kas alka šo valstiski svarīgo amatu. Jau iedziļinoties prasībās, jūtama tendence mākslīgi ierobežot pretendentu loku. Piemēram:

Pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadu pieredze vairāku struktūrvienību vadībā lielā, uz pakalpojumu sniegšanu orientētā uzņēmumā B2B segmentā (uzņēmuma apgrozījums >10 milj., uzņēmumā strādājošo darbinieku skaits >100, padotības darbinieku skaits vismaz 30).

Ar šādu prasību atkrīt visi pieredzējušie vadītāji, kas vadījuši uzņēmumus, kas sniedz pakalpojumus, piemēram, iedzīvotājiem vai privātpersonām, jo B2B nozīmē “business to business”. Arī prasība pēc 30 padotības darbiniekiem, iepazīstoties ar VNĪ struktūru mājas lapā, liekas neadekvāta – jāvada valde no 3 locekļiem (pašu ieskaitot), sekretāre, PR.

Zināšanas finanšu vadības jautājumos.

Lielajos uzņēmumos (VNĪ tāds noteikti ir) par finansēm atbild atsevišķs valdes loceklis (CFO). VNĪ par šo jautājumu līdz 12. augustam atbildēja aizgājusī valdes locekle Līga Ērmane.

Angļu valodas zināšanas (C1 līmenis) un valsts valodas zināšanas (C1 līmenis).
Angļu valodas C1 līmenis ir pirmais līmenis pēc C2 (dzimtā valoda), kas nozīmē – emigrācijas latviešu izcelsmes kandidāts vai tāds, kas ilgus gadus pavadījis ārzemēs.

Jocīgi, ka netiek prasītās nekādas zināšanas un pieredze darbā valsts sektorā, kas tomēr ir specifiska lieta.

Tātad no 12. jūlija nominācijas komisija kopā ar personāla atlases kompāniju jau vairāk nekā 3 mēnešus vērtē šos 38 kandidātus un nespēj pieņemt lēmumu? Vai varbūt tomēr iemesls slēpjas šajās prasībās pretendentam, padomes un nominācijas komisijas vai izvēlēto kandidātu personālijās vai tomēr LTRK ES naudas izkrāpšanas skandālā?

Runā, ka pēdējos mēnešus M.Bičevskis klīst pa Finanšu ministrijas gaiteņiem, augstu amatpersonu kabinetiem un piesakās vizītēs pie visa līmeņa lēmējiem un pelēkajiem lēmējiem  kāda jauka, neliela un runīga kunga pavadībā, kas esot neviens cits kā M.Bičevska izlolotais valdes priekšsēdētāja kandidāts Renārs Griškevics.

Papētot publikācijas par šo kungu, kurš nav slēpis informāciju par savu dzīves gājumu un pat sniedzis intervijas (https://www.diena.lv/raksts/sodien-laikraksta/laci-kalnos-lidmasinas-un-cements-14017256, atrodam gan izskaidrojumu [email protected] pieredzes prasībai (Ungārijas “Cemeks”),  virs 30 padotības struktūrvienībām (Ungārijas “Cemeks”),  gan pieredzi finanšu jautājumos (airBaltic finanšu kontrolieris), gan iemeslu angļu valodas zināšanām (laivu gids un oberis ASV). Nav ne mazākās pieredzes valsts sektorā!

Top skaidra arī LTRK padomes priekšsēdētāja Aigara Rostovska atrašanās nominācijas komisijā – pretendents Renārs Griškevics ir LTRK amatpersona - rūpniecības padomes loceklis.

Viss saliekas un it kā ir jauki, tikai nav saprotams, kāpēc lēmēji nepiekrīt lieliskajai M.Bičevska izvēlei un valsts lielākais īpašumu pārvaldnieks un apsaimniekotājs (VNĪ) jau vairāk nekā 6 mēnešus strādā bez valdes priekšsēdētāja – vai iemesli ir:

- LTRK skandāls un iespēja, ka arī R.Griškevica k-gs ir braucis viltus biznesa braucienos (iespējama apsūdzība krimināllietā),

- LR Finanšu ministrijā kāds tomēr ir pamanījis negodīgo atlasi un konkursa virzīšanu R.Griškevica virzienā,

- R.Griškevics ir no 2016. gada gandrīz 3 gadus vadījis “Cemex Russia” - iespējamas problēmas ar pielaidi valsts noslēpumam,

- vai tomēr kandidāts un, iespējams, vēl kāds no iepriekš minētajiem, ir pakļauts potenciāliem reputācijas (un ne tikai) riskiem?

Ja beidzot Latvijā esam pieķērušies iepirkumu un karteļu jautājumiem, vai beidzot nevajadzētu sākt analizēt augstu valsts amatpersonu atlases konkursus? Negodīgi atlasītas amatpersonas aiz pateicības saviem virzītājiem ir ar augstu ietekmējamības un korumpējamības risku!

Iespējams jālūdz Bičevska k-gam arī pārējos pretendentus noprezentēt tautai, kuras īpašumus viņš apsaimnieko vai, pareizāk, pa kuriem saimnieko!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...